| Nothing's impossible! |
[16. Okt 2007|02:34] |
Journey to the Center of Time (1967) - absolūts C kategorijas kino (lolkino!) šedevrs, iespējams, ne vājāks par "Robinsonu Krūzo uz Marsa", zinātniskā fantastika ar tik neticami bezrūpīgu, īsteni fantastisku attieksmi pret visu, kas varētu būt zinātnisks, ka aiz sajūsmas... nu visu ko varētu darīt.
Protams, par ceļošanu laikā (ar lāzera palīdzību!) un ar burvīgu morāli: karš, alkatība un stulbums ir slikti. Starp citu, negaidītas un ļoti labas beigas, patiešām labas.
(Skaitlisku vērtējumu pagaidām nekādi nevaru dot - jāpagaida objektīvāks noskaņojums.)
|
|
|
| Citizen Kane |
[6. Okt 2007|19:09] |
Visai drošs kritērijs, kā atšķirt patiešām jēdzīgu kinokritiķi/režisoru/u.tml. no viduvēja vai stulba kinokritiķa/režisora/u.tml.: ja viņš par visu laiku labāko filmu atzīst Citizen Kane, tad, ļoti iespējams, viņš ietilpst pēdējā kategorijā un līdzinās tiem ļaužiem, kas par visu laiku izcilāko romānu uzskata "Mobiju Diku". (Protams, uzskatīt kādu mākslas darbu noteiktā mākslas veidā par vienīgo visu laiku vislabāko vispār ir diezgan pastulbi.)
Tehniski spēcīgi? Jā. Megainovatīvi? Jā, jā, ir. Interesanti? Nu, pietiekami. Mākslinieciski spēcīgi? Ne pārāk, godīgi sakot.
Vērtējums gan manās acīs lai ir pieklājīgs: 8/10. Pirmie trīs aspekti veido gluži pieņemamu kombināciju, lai gan... Gluži vai velk uz 7, nez. ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) martcore terminoloģijā izsakoties: otrreiz nesaņemtos. |
|
|
| zzzomfg |
[29. Maijs 2007|21:17] |
The Dark Crystal (1982): pilnīgi vājprātīgs un idiotisks fantasy gabals, nemitīgas smieklu lēkmes garantētas. Neaprakstāmi.
Ja kāds nav redzējis, noskatieties šeit pirmās 10 minūtes, nenožēlosiet. Ap piekto minūti ir visdaiļāk.
Daudz krutāk nekā "Labirints" ar Boviju, ja kas. Iekārdināšanai - lūk, skrīnšots:
 |
|
|
| Crna macka, beli macor |
[14. Maijs 2007|22:04] |
Tas, protams, bija šausmīgi neprātīgi no manas puses, jemot vērā, ka nākampirmdien jābūt gatavam tam sasodītajam darbam, taču, tā kā Kaffija šodien nodeva savu, kaut kā jāatzīmē bij.
Tātad: Kusturicas Melnā kaķe, baltais kaķis (kauns atzīties, bet tiešām nebiju redzējis) komplektā ar nelielu devu alkohola.
Viena no lieliskākajām komēdijām, ko gadījies redzēt: tāds dzīvesprieka koncentrāts un tīkamu sajūtu ģenerators, ka tik turies - turklāt ar jestru Bregoviča mūziku piedevām (soundtraks jau tapa atvilkts). Vispār "jestri" ir īstais vārds, lai raksturotu šo filmu visos aspektos, nudie. 9/10, bet varbūt pat vajadzētu vairāk.
(Slinkums vēl ko rakstīt.) |
|
|
| Samsara |
[3. Maijs 2007|11:54] |
Atslodzei vakar tapa noskatīta Samsara (2001). Ko tur liegties - viena no labākajām filmām, kas dažu pēdējo mēnešu laikā redzēta.
Lēns, vizuāli patiešām ļoti skaists stāsts, pamatā - tik vienkāršs, ka citā realizācijā varbūt pat būtu banāls, un tik vienkāršs, ka tam pat nav nepieciešams teksts: runāts tiek, nez, kādos 10% filmas, un arī bez tā var mierīgi iztikt, stāsts ir labi saprotams tāpat, un sīkumi, kuru nav daudz, ir nesvarīgi. Pagaidām neatceros pat nevienu mēmo filmu, kas tik labi iztiktu bez teksta, nudie. Gluži neticami, ka režisoram tā ir debija iekš pilnmetrāžas kino.
Vārdu sakot - jāredz visiem, kas nav redzējuši, un tiem, kas ir, jānoskatās vēlreiz. 9/10 ar pretenzijām uz 10/10, bet par to vēl jāpadomā. |
|
|
| ""Saule ir tas kamolīts!" / Atminēja mazulīts." |
[17. Apr 2007|20:16] |
Šī gada science fiction megafilma Sunshine - mana kārtējā iespēja kaut ko nozākāt. Tā kā ir iespējams, ka kāds to vēl nav redzējis, bet vēlas (neiesaku), centīšos iztikt bez īpašiem spoileriem.
Filma pamatā ir pilnīgas glupības jau no zinātnes viedokļa vien: Saules "miršana" tuvākajā nākotnē un tās "atdzīvināšana" ar "zvaigžņu bumbu" - wtf? Un skaidrs, ka šajā cēlcildajā uzdevumā jāsūta cilvēki, nevis kāda automātiska padarīšana, citādi tak nebūtu sižeta. Tas, protams, nebūtu slikti. Bet ar šāda veida muļķībām vēl varētu samierināties, ja vien pats stāsts būtu gana interesants, spilgts un spēcīgs vai arī pilnīgi un galīgi stulbs, bet jautrs. Diemžēl šajā gadījumā - ne viens, ne otrs.
Sižets tātad gauži prasts un idiotisks (braucam, atrodam, paošņājam, noraujamies, esam varoņi), personāži, to lomas sižeta attīstībā un pašu attiecības - klišejiskas. Bet principā filma atbilstu vidēja sviesta/nekādas filmas standartiem un vilktu uz 5 vai varbūt pat 6, ja vien uz beigu pusi pēkšņi nepārvērstos par tizlu un nudien kretīnisku reliģisku šausmeni ar Frediju Krīgeru galvenajā lomā, kas turklāt ļoti aizdomīgi atgādina vēl vienu retu draņķi - "Lost Horizon". Nafig? Galvenokārt par to, kā arī par šaušalīgajām, bet absolūti nepamatotajām pretenzijām uz nopietnas un "gudras" filmas statusu, atņemam labi daudz punktu un piešķiram filmai 2/10 (tas ir tikpat, uz cik esmu pārvērtējis "Serenity").
Mjā, starp citu, ja palasa, ko par filmu nesenā "Izklaidē" rakstījis Naumanis, top pavisam skaidrs, ka pats šo brīnumu viņš redzējis nav. Citādi tak prastos kaut vai par sižetu nesarunāt totālas muļķības un varbūt nevāvuļotu par "filozofiskumu" un "Solaris" ietekmēm - nedz filozofiskumu, nedz ko no "Solaris" te ij ar uguni nesameklēsi (dažas lietas, kas nospertas no "Kosmosa odisejas", gan). Lai gan tas, ka latvju kino kritiķi nereti nav redzējuši filmas, par kurām raksta, pilnīgi droši ir zināms jau sen.
|
|
|
| Lord of the Rings |
[2. Apr 2007|00:52] |
Nekad tā īsti neesmu bijis die-hard LotR'a fans, tomēr interesējis viņš mani vienmēr, vidējos un vēlīnos padsmitgados turklāt diezgan spēcīgi. Tā nu vakar tapa noskatīta 1978. gada Ralfa Bakši, animācijas megaleģendas, šī stāsta variants.
Iespaidi - dažādi. Sākumā kaitināja neierastais animācijas stils, nemitīgi trīcošie, gorīgie un raustīgie personāži, bet ar to pamazām apradu. Pārāk džeksonizētam skatītājam var nepatikt personāžu atveidojums, bet
pat nedžeksonizētiem indivīdiem Sems var šķist pārlieku aizdomīgi
līdzīgs padomju versijai par Karlsonu, kurš dzīvo uz jumta. Līdzība vispār apbrīnojama. Arī daži citi tēli raisa
zināmu devu izbrīna - Aragorns, piemēram, liekas pārtapis par indiāni
utt. Pats lielākais trūkums - stāsts nav pabeigts, apraujas ar kauju iekš Helm's Deep: Bakši gribējis veidot divas filmas, bet producenti, sīkstuļi, žēlojuši naudu un - nekā.
Vispār gan jāatzīstas, ka garlaicīgi nebija. Pirmkārt, pats stāsts (drausmi saīsināts, protams) ir gana interesants; otrkārt, arī Bakši pieeja tā attēlošanai likās gana oriģināla: vizuāli ļoti gaumīga un brīžiem arī visnotaļ glīta animācija apvienota ar izkrāsotiem/neizkrāsotiem filmētiem elementiem; filmēti, piemēram, ir visi orki, arī Rohanas kareivji, dažviet debesis un dabas skati utt. Laiku pa laikam gadās kāda aina, ko savā ekranizācijā pārņēmis Džeksons (par šo to viņš arī pats atzinies), bet ko nu viņu vainot, lai jau.
Filma, manuprāt, nenovērtēta: iekš Imdb 5,6 - bet tas lielā mērā varētu būt Džeksona triloģijas fanu darbs. 8/10
|
|
|
| Un vēl |
[20. Mar 2007|16:05] |
Ja jau sāku par ouverreitotām lietām, tad tā arī turpināsim.
1. Fauna labirints (2006): trīs oskari un milzu lērums citu balvu, kā arī 8,5 iekš imdb un 95% svaigums iekš Rotten Tomatoes. Tā arī īsti nesaprotu - kāpēc (šoreiz vainu uz kāda seriāla faniem novelt nevar). Nē, šis nav Serenity gadījums: "Fauna labirints" nebūt nav stulba filma, tomēr dažādu vainu tam diemžēl netrūkst. Pirmkārt, fantasy līnija diezgan neizstrādāta un prasta, un to stipri pārmāc skaudri reālistiskais sižets iz Spānijas pilsoņu kara. Ko tur liegties, kontrasts starp ļaunajiem Franko pakalpiņiem un cēlajiem un varonīgajiem partizāniem tāds drusku pajēls. Otrkārt, abas - fantāzijas un reālistiskā - līnijas palikušas praktiski savstarpēji nesaistītas (lai gan tas jau, protams, atkarīgs no interpretācijas). Treškārt, filma pārsātināta ar vardarbību, kas brīžiem liekas stipri pašmērķīga. Ceturtkārt, drusku patizlas beigas, par kurām neko vairāk teikt nedrīkstu, jo pirmizrāde Latvijā vēl tikai aizparīt.
Var jau arī piebilst ko atzinīgu. Piemēram - uz fantasy filmu fona ļoti tīkama likās reālistiski necilvēcīgā un skarbā mitoloģija. Vēl jauki arī tas, ka filma lielākoties ir vizuāli ļoti glīša, kā arī ļoti labs ir aktierdarbs. 7/10
2. Džilindžera režisētajai "Lolitai" Radzobe "Dienā" iedevusi piecus ābolus... Mjā. Neko. Nedaudz pārsteigts jau jutos. 0/5 (Grāmata savukārt ir nudien ļoti laba. Nabaga Nabokovs.)
|
|
|
| Serenity |
[19. Mar 2007|16:57] |
Mjā. 2005. gada brīnums Serenity. Negaidīti, bet pilnīgs sviests (8.0 iekš imdb tomēr nav nieka lieta). Viena no visu laiku stulbākajām science fiction filmām, ko nācies redzēt, turklāt "stulba" ne nozīmē "jautra". Balstīta iekš seriāla "Firefly" (no kura neesmu redzējis ne sēriju un negrasos arīdzan) - attiecīgi seriālistiski varoņi, seriālistiskas situācijas, seriālistiski dialogi, seriālistiski sviestains sižets utt., u.t.jpr. Klišeja klišejas galā. Tiesa, vismaz ne mazbudžeta gabals, bet vispār grūti pateikt, vai tas nāk par labu vai kā.
Megadaudz action, šausmīgi un mazāk šausmīgi sliktie, neģēlīga valdība un cildenie karotāji par brīvību, varen daiļas tehnoloģijas un grandiozas kosmiskās batālijas, kā arī - drausms noslēpums, kas kā aprakts suns pacietīgi gaida dienasgaismu. 4/10. Bet varbūt vajadzētu dot 3.
|
|
|
| Epopeja turpinās |
[8. Mar 2007|21:20] |
1. Fantastic Voyage (1966): sf gabals iz štatiem, režisors Ričards Fleišers (Conan the Destroyer un - lai cik neticami tas arī būtu - Soylent Green). Sižets likās varen daudzsološs: līdz mikroskopiskiem izmēriem samazinātiem ļautiņiem jāglābj dzīvība kādai šausmīgi svarīgai personai (transporta līdzeklis - zemūdene; arī samazināta). No zinātniskā viedokļa - pilnīgs bullšits, toties cerības uz jautri pavadītu laiku nudien bija. Diemžēl pamatuzsvars, šķiet, likts uz specefektiem un dekorācijām (attiecīgi - divi oskari), savukārt par darbību un tēliem drusku piemirsts. Tā nu filma ievelkas 100 minūtēs brīžiem teju vai neizturamas garlaicības, ko aizdzīt īsti nespēj pat antivielu uzbrukums galvenajai varonei vai kas tikpat lielisks. Var redzēt, ka tiek mēģināts radīt nemitīgu spriedzi (sabotāžas, aizdomas utt.), taču pagalam nesekmīgi. Piedevām vēl skatītājam tiek piedāvātas arī neizmērāmi dziļas filozofiskas pārdomas no sērijas "vai tad tas viss varētu būt radies nejauši?" - tiesa, vismaz kas jautrs.
Secinājums: pārāk nevarīgi, lai būtu nopietni, un pārāk nopietni, lai būtu īsteni stulbi (t.i., jautri). Gluži vai neticami, ka šim pašam režisoram ir arī tāda reti kvalitatīva sf filma kā Soylent Green. 5/10
2. Willow (1988): klasiska fantasy filma, ko, atzīstos, vēl redzējis nebiju. Režisors nav svarīgs, galvenais - pie filmas šūpuļa stāvējis neviens cits kā Džordžs Lūkass. Lūkass esot vēlējies ekranizēt "Hobitu", bet neticis pie tiesībām, tā nu ķēries pie Lielā Stāsta radīšanas pats (viņš gan nav scenārists). Un tā nu kaut kā pavisam nejauši gadījies, ka filmai diezgan daudz kopīga gan ar "Hobitu", gan ar "Gredzenu pavēlnieku", bet, no otras puses, to varētu teikt par daudziem jo daudziem citiem fantasy darbiem. Vispār gabals nenoliedzami interesants un diezgan aizraujošs, turklāt arī aktierdarbs tīri normāls utt., u.t.jpr. Galvenie trūkumi: 1) dažkārt gadās stulbi amerikāņu joki (vemšana&putnu sūdi); 2) atsevišķas ainas tiek saistītas ar reti tizliem efektiem, kas atsauc atmiņā MS Powerpoint. Nekas cits netraucēja, un izklaidēja tikpat labi, cik, piemēram, pirmais vai otrais Indiana Jones, tāpēc 8/10. Mjā, vairāk par tīru izklaidi gan šeit nemeklēt - nāksies vilties.
|
|
|
