| lol |
[9. Dec 2007|16:30] |
Angļu vikipēdija: "Tropic of Cancer is a novel by Henry Miller, first published in 1934 by Obelisk Press in Paris and still in print."
Teksts Dienas "Vēža tropa" izdevumā: "Amerikāņu rakstnieka Henrija Millera romāns "Vēža trops" ("Tropic of Cancer") pirmoreiz iznāca Parīzē 1934. gadā, taču tā atkārtoti izdevumi turpina iznākt līdz pat mūsdienām."
Bet tā vēl varētu būt sakritība - atšķirībā no, piemēram, šī teikuma -
vikipēdijai: "While famous for its frank and often graphic depiction of sex, the book is also widely regarded as an important masterpiece of 20th century literature."
Dienai: "Lai gan atklāto seksuālo ainu dēļ romāns ir izpelnījies skandalozu slavu, "Vēža trops" nenoliedzami pieskaitāms pie XX gadsimta literatūras šedevriem."
Vai šī -
vikipēdijai: "The novel is set in 1930s France, primarily Paris. It is written in the first person, as are many of Miller's other novels, and often fluctuates between past and present tense. Some chapters follow a strict narrative and refer to Miller's actual friends, colleagues, and workplaces; others are written as stream-of-consciousness reflections."
Dienai: "Romāna darbība risinās XX gadsimta 30. gados Parīzē. Tāpat kā citos Millera darbos, arī "Vēža tropa" centrā ir pats vēstītājs, kura stāstījums pamīšus kavējas gan pagātnē, gan atspoguļo tagadnes notikumus. Teju vai dokumentālas, reālu Millera laikabiedru un draugu apdzīvotas nodaļas romānā mijas ar filozofiskām pārdomām un spilgtiem vērojumiem."
Nav jau, protams, sperts vārds vārdā, tomēr - nepārprotami. Vikipēdija, protams, ir "brīva" enciklopēdija, taču tas, starp citu, nebūt nenozīmē, ka, to citējot vai tās materiālu šādi pārstrādājot, uz to drīkst neatsaukties. |
|
|
| Maukas, bads un triperis: Millera "Vēža trops" |
[9. Dec 2007|23:54] |
Lasīju latviski, lai gan tā varbūt nevajadzēja: tulkotāja ne vienmēr spējusi tikt galā ar Millera krāšņi skarbo valodu, un tāpēc brīžiem gadās smiekli nevietā ("Mazais, nožēlojamais smurgulis!").
Bet teksts tiešām spēcīgs, lai gan pa retam kļūst vienmuļš un garlaiko - maukas, bads un triperis vairumā ad nauseam. (Vēstītāja negals ar badu un vēl dažas īpatnības nepārprotami sasaucas ar Hamsuna "Badu", starp citu.) Toties izturēti un konsekventi, un kopumā arī gana aizraujoši. Millers gandrīz ne mirkli neļauj atgūties no šaušalļaunīgas "negatīvās estētikas" (ko ātri vien nākas pārstāt uztvert nopietni), izvazājot lasītāju pa neskaitāmiem Parīzes bordeļiem un netīrākajiem rakstnieku un mākslinieku ūķiem, pa ceļam mīlīgā mizantropijā no sirds zākājot gan sapuvušo Eiropu, gan sapuvušo Ameriku. Netrūkst arīdzan apokaliptisku vīziju un viegli slimu sapņu.
Nu jā, ir vērts lasīt.
(Laiku pa laikam gan rodas iespaids, ka Millers nemaz nav tik baiss, kā mēģina rādīties - un tas gan ir neforši.) |
|
|