| Maukas, bads un triperis: Millera "Vēža trops" |
[9. Dec 2007|23:54] |
Lasīju latviski, lai gan tā varbūt nevajadzēja: tulkotāja ne vienmēr spējusi tikt galā ar Millera krāšņi skarbo valodu, un tāpēc brīžiem gadās smiekli nevietā ("Mazais, nožēlojamais smurgulis!").
Bet teksts tiešām spēcīgs, lai gan pa retam kļūst vienmuļš un garlaiko - maukas, bads un triperis vairumā ad nauseam. (Vēstītāja negals ar badu un vēl dažas īpatnības nepārprotami sasaucas ar Hamsuna "Badu", starp citu.) Toties izturēti un konsekventi, un kopumā arī gana aizraujoši. Millers gandrīz ne mirkli neļauj atgūties no šaušalļaunīgas "negatīvās estētikas" (ko ātri vien nākas pārstāt uztvert nopietni), izvazājot lasītāju pa neskaitāmiem Parīzes bordeļiem un netīrākajiem rakstnieku un mākslinieku ūķiem, pa ceļam mīlīgā mizantropijā no sirds zākājot gan sapuvušo Eiropu, gan sapuvušo Ameriku. Netrūkst arīdzan apokaliptisku vīziju un viegli slimu sapņu.
Nu jā, ir vērts lasīt.
(Laiku pa laikam gan rodas iespaids, ka Millers nemaz nav tik baiss, kā mēģina rādīties - un tas gan ir neforši.) |
|
|
| jā, starp citu |
[27. Jun 2007|11:33] |
Izlasīju "Ulisu" (un jūtos varonis - personīgi nepazīstu nevienu, par kuru droši zinātu, ka arī viņš/viņa to ir paveicis/paveikusi).
Godīgi atzīstos: teksts liekas reti spēcīgs un lielākoties arī interesants, lai gan lasīt nebūt nebij viegli un pārāk ātri vis neveicās - biju sācis lasīt jau pērn rudenī, bet tad ap vidu apstājos un nesen sāku no jauna. Tas tā.
Sekas: pirmkārt, teju vai jebkurš pēc "Ulisa" tapis provokatīvs prozas teksts šķiet drusku smieklīgs, lai gan liela daļa, protams, ir smieklīgi jau tāpat (šis atzinums izveidojās jau pērn rudenī); otrkārt, aizvien vairāk pārliecinos, ka Eko doma par postmodernismu kā metodi (Kunstwollen), nevis virzienu v.tml., nebūt nav zemē metama. |
|
|
| The Traveler by John Twelve Hawks |
[22. Apr 2007|23:27] |
Trīs lietas, kas šis romāns ir.
- Manifests: autors nepārprotami stāsta tikai, lai (gauži deklaratīvi) paustu un sludinātu savus sociālos & politiskos uzskatus. Savāda naivuma un paranojas kombinācija, bet lai jau - kaut kāds pretspars dažām tendencēm rietumos ir jāizrāda.
- Politisks trilleris: sf un fantasy elementi ir tikai dekoratīvi, tos
mierīgi var ignorēt, tātad tie ir lieki (un, ja tekstam piemīt kas
lieks, neko labu tas neliecina).
- Trilleris vispār: praktiski viens vienīgs plakans action. Kā visi trilleri - raits, ass un šausmīgi viegli paredzams. Īsta baudījuma nevaid ne tuvumā, bet pārmaiņas pēc der/nekait palasīt arī ko tādu.
|
|
|
| cerams, ka ne slikta iedzimtība |
[21. Apr 2007|20:37] |
| [ | Mūzika |
| | America - A Horse With No Name | ] |
Acting like she was looking for a friend, Maya strolled through the terminal. Damn Shepherd, she thought. His grandfather was a Latvian who had saved hundreds of lives during World War II. The grandson had assumed this honored Harlequin name, but he had always been a fool.
(John Twelve Hawks, "The Traveler")
Bet tā - savādi lasīt tekstu, kas sastāv tikai un vienīgi no klišejām (personāži, sižets, pasaule utt.). Tīra klišeju esence - kam tādam piemīt īpatnējs šarms; tikai rodas jautājums: cik ilgi to iespējams izturēt?
|
|
|
| 2107. gadā Maskavija pieteica Latvijai karu. |
[10. Apr 2007|22:42] |
| [ | Mūzika |
| | Donovan - Summer Day Reflection Song (ģeniāli) | ] |
Teikums vienkārši ģeniāls. Tā turpinājums - arī: "Neviens to nebij sagaidījis."
Pirmo reizi ar TO saskāros pirms kādiem gadiem, teiksim, desmit, vai kaut kā tā. Nu TAS atkal nonācis manās rokās - pirmais latvju zinātniskās fantastikas romāns, sacerēts no Skuju Frīža 1923. un 1924. gadā. Svētlaime.
Gluži vai sirreāla nākotnes vīzija, kuras radītājam mūzas, šķiet, i tuvumā nav stāvējušas, bet tas ir tikai labi, jo teksts ir nepārspējami izcils, nudien - tik dabiski un nesamāksloti naivs, tik neticami un neiedomājami vājš un nevarīgs, ka atzīstams par meistardarbu bez jebkādiem iebildumiem.
"Kāds maskaviešu inženieris bija izgudrojis bruņotus balonus, kuri, pateicoties iepildītai gāzei, - viegli vērās pāri ne tikai kalniem un lejām, bet arī staigniem purvājiem un pat upēm un ezeriem. Katrs šāds balons spēja pārvietot ap 100 kareivju, pie tam tas bij ārkārtīgi grūti apturams, jo katram dabīgam vai mākslīgam šķērslim, piemēram, ēkām, mūriem u. c. tml. tas vēlās pāri.
Bez tam maskavieši bija paspējuši iegādāties arī tā saucamos apakšzemes tankus, kuru izskats un konstrukcija stipri atgādināja pazīstamo zemes racēju - kurmi."
Vai nav lieliski? |
|
|
| Mans Fausts |
[21. Mar 2007|23:55] |
Lasu Pola Valerī (bij tāds franču dzejnieks reiz) nepabeigto darbu "Mans Fausts" (divas lugas). Pēc skaita nezin kura variācija par Fausta tēmu; šī konkrētā versija, šķiet, iecerēta kā sava veida turpinājums/noslēgums Gētes "Faustam". Likt Faustam darboties 20. gadsimtā varbūt arī nav pārlieku oriģināli, toties likt viņam sevi raksturot kā "Mirušo zinātņu akadēmijas locekli" un "augsti vērtētu literāru un muzikālu darbu varoni" ir tīri forši. Bet vispār vismaz pagaidām diezgan pasmags stils, lai gan nenoliedzami interesanti.
|
|
|