apslāpētās sirdis

Vēl joprojām meklēju nometnes vietu.
Pirms 30 min atbraucu no darba.
Notiesāju Oranžās bumbas mačus.
2d nosēdeju pie galdiņa.
3d trenējos.
Rīt arī treniņš.Un arī fleashmobs,uz kuru biju plānojusi iet,bet nesanāk.
Kasos ar klasesbiedriem un vecākiem.Un viss ir galīga pakaļā.
Man nāk miegs.

Esmu mājās un viss kārtībā.
Līdzi gan visas paranojas,gan nosalušās un nogurušās kājas,gan smagie plakstiņi,nazis palika kabatā neizmantots un gulta domā,ka es to krāpju.

Esmu parādos ar neizdarītām lietām.Rīt sapulce,kurai vel visu info neesmu sakopojusi.
Un citas lietas vēl gaida mani.

Kā vienmēr mans apvienošanas gājiens izdodas.Lai gan pēc tiem pāris km,kuri tika noieti no Silavas līdz Klondaikai,bija tik smagi,ka šķita,ka iešu mājās un piekāsīšu visu tālāko pasākumu.Nē,bet mani gaidīja,tādēļ kāpu iekšā pēdējā mikriņā un uz Rīgu prom.

Man patika tas,ka abos manos pasākumos gan pie Arņa,gan pie Anetes man bija miers.Tāds nosacīts miers,nevis skatīšanās kā jaunieši brutāli nodzeras un ārdās pie ārprātīgi skaļas mūzikas.
Kad devos prom no Arņa pasākuma,tad visi vēl nebija paguvuši sasilt,bet pie Anetes cilvēki rūpējās,lai visi neiegrimtu miega valdzinājumā un spērām laukā visādas aktivitātes,kas vien nāca prātā.ne velti to bija daudz,jo bija daudzi cilvēki,kuri ir saistīti ar NVO.

Tā lūk.
Gulta vel joprojām domā,ka es to krāpju,bet tā vismaz nevar mani pamest.
Čuču muiža.

Darbos līdz ausīm,priedēm un visa cita,kas augstāks par Everesta virsotni.

Šodien Mudīte apsēdās blakus,apķēra manu labo kāju,kura bija pārlika pār kreiso un uzdeva man jautajumu -
- agnes, uzkurieni tu iesi mācīties?
Un es jau acīs redzēju to,ko viņa vēlas.Es jau acīs un smaidā spēju nolasīt jautājuma nodomus.Šobrīd tas man ir uzlicis tikai papildus nastu.Es viņai tā arī atbildēju,ka esmu izlēmusi iet uz kultūras menedžmentu.
- Tu tiksi iekšā?
Ja es arī netikšu,tad man ir vēl viens variants,kurā māca tieši to pašu.Par savu vēl trešo variantu es viņai vēl neminēju un neteicu arī to,ka es gribu mēgināt visu apvienot un nākt klubā par treneri palīdzēt.
Ir maza varbūtība,ka es to tiešām spēšu,jo man būs gan augstskola,gan IMKA,gan darbs,kuru es ceru atrast.Ja Mudīte man piedāvās samaksu par treniņu vadīšanu,tad esmu ar mieru darboties komandā.
Viņa man jau 2 gadus atpakaļ izteica piedāvājumu,ka dabūs mani iekšā Sporta Akadēmijas budžetā,ka man būs bērni,ar kuriem darboties,lai nokārtotu bakalaura darbu un darbs man arī uzreiz būs.Tas viss ir skaisti un piedāvajums nav no tiem sliktākajiem,bet es neesmu pārliecināta vai es vēlos visu savu dzīvi ziedot trenēšanai.Es ērtāk justos kā komandas menedžeris nevis kā treneris.Ja man arī padodas trenēt meitenes,tad man nav tik labas zināšānas un iemaņas,lai uzņemtos vēl atbildīgāku lietu - komandas vadīšanu.
Tas mani tagad visvairāk nomāc.
Esmu nolikta izvēles priekšā,bet izvēli es jau biju veikusi 11.klases vidū.

Es zinu no kā man ir vislielākās bailes.
No attiecībām.
Nepārliecinātība,uztraukums un laika trūkums.

To pat var attiecināt ne tikai uz attiecībām starp pretēju dzimumu cilvēkiem,bet arī pret cilvēkiem,ar kuriem ikdienā esmu kopā.Mēs visu laiku veidojam savstarpējas attiecības.
Lielāks saspīlējums rodas tad,kad otrs cilvēks ir svešs un vēl neiepazīts.

Man jākļūst par sevi pašpārliecinātākai un drošākai.

Matemātika smagi iesūkāja un darbs nebija no vieglajiem.Nācās nodot pat tukšas lapas.Bet arī tajās katrā lapaspusē bija pa 1 uzdevumam,kurš bija mega giga liels un domājošs.
Matemātika un vēl šādi tādi jaunumi sabojāja garstāvokli vēl vairāk.Uzdirsu Laumai un vnk aizbraucu mājās.
Tad uz spēli,uz kuru izrādās,ka būsim nevis 6,bet gan 5.Un ne tajā spēcīgākajā sastāvā.
Spēle bija debīla.Uzvarējām ar 115:10.Nedz mēdz sedzām presingu,nedz mēs viņas dragājām nost,nedz bumbas ņemām nost.Mēs vnk spēlējām brīvu un haltūrējošu basketbolu.

Rīt latviešu valodas eksāmens.Tas būs vēl lielāks sūds nekā matemātika šodien.

Protams,ka visam vienmēr ir jānotiek vienā laikā un nekad viss nevar būt izskaisītā metodikā.
Uz nedēļas nogali vien 3 pasakumi.
Un man riebjas,kas tieku nostādīta izvēles priekša.
Bet jādomā,ka izvēli esmu izdarījusi.Tā vismaz būtu loģiska.

Rītdiena būs tāda pasmaga - matemātikas eksāmens un pēc tā vēl RDK spēle,kur būsim 6 meitenes.Amazing!

Ārsts pateica,ka man ir kkāda pretreakcija un izrakstīja zāles,lai mana āda nomierinātos.
Jauki.Pēc nedēļas atkal jāiet atrādīties.

Un vispār esmu piekususi.

Arlabunakti!

Ja rīt uzrakstīšu sekmīgu darbu,tad būs tā vērts,lai nosvinētu!

Eh...pirmais zaudējums šajā sezonā.Spēlējām nepilnā sastāvā,jo nebija paša svarīgākā centra - Vētras.Šajā spēlē tas bija ļoti svarīgi,jo spēlējām pret 47.vsk.,kuras ir galvas tiesu garākas par pārējām.Man jau laikam 2 galvas tiesu garākas.Liela sišanās visas spēles garumā.Līdz 2.puslaikam spējām turēt līdzi,bet 2.puslaiku vairs neizvilkām.Ļāvām viņām atrauties un pašām jau arī spēki sāka zust.Viņas ļoti daudz spieda uz apakšu,kur centru mums praktiski nav.Esam 3 centri un tie paši pretspēlētājiem līdz padusēm.Nospēlēju kādas 25-30 minūtes no visa spēles laika.Daudz kļūdu un daudz plusiņu.AAAa...lielākā sāpe bija par soda metieniem 4/0!Nu kur tas redzēs,ka es tik slikti metu soda metienus!!Man sodiņos procents ir kāds 80% vismaz.Šoreiz nepietika spēka.
Gāju pamatā.Redz,ka laikam tomēr kkāda augšupeja līmenī ir,bet vēl joprojām pietrūkst izturības un spēki.Nav jau arī brīnums,jo spēlējam visu laiku ar presingu un zonas aizsardzību,kur kā trakam jāskraida no viena gala uz otru un cieši jāsedz,nedrīkst centram atļaut ieņemt pozīciju zem groza,jāatbloķē savs spēlētājs,jāuzlec pēc savas bumbas un tā vēl jādabū,ja vien no aizmugures no augšas vnk noceļ nost bumbu.Es varu lekt tik augstu kā vēl nekad,bet tik un tā nespēju aizsneigt bumbu.
Diāna savā spēlē izgrieza plecu.Viņai tas izgāja no vietas.Tagad 3 mēnešus jānēsā šina.Galvenais,ka labais plecs.Mūsu spēlē pretiniece izgrieza celi.Kārtējās traumas.Mudīte mums visu laiku aizrādīja,lai spēlējam uzmanīgāk,lai mēs neiegūtu liekas traumas.
Par šodienas lielo cīnīšanos,izpelnījos Mudītes uzslavas un dabūju brīvu rītdienu.Es beidzot varēšu izgulēties! Tik pēcpusdienā jābrauc novadīt treniņu uz skolas baseinu.Pašai arī būs jānopeldās,atslodzīte jāuztaisa.Vēl tikai pietrūkst kāda sauna vai masāža.No lielās un intensīvās lēkāšanas mugura sāp.Bet nav tik traki.Dzīvošu.
Lauma nedaudz pagrieza potīti,bet līdz nākamajai spēlei viss būs kārtībā.

Pēc spēles nenormāls nogurums un pēc paēšanas vispār draudēja atslēgšanās,bet vēl jau bija jāiet uz MC `08 tikšanos,kur 2h pārrunājām plānus.Pietiekami atbildīgas lietas gulstas uz maniem pleciem.

Viss būs bumbās.
Māsa,smaidam! :)

Šī diena sākās ar kārtējie murgiem naktī,kad sapņoju,ka kārtējo reizi no kāda bēgu un man pakaļ sūtīja atprātotājus no Potera.Kādā mirklī it kā dzirdēju ķērāja teikto,ka es jau tik un tā drīz palikšu nelietojama,ka talu nevarēsu aizskriet,jo āda paliks pelēka,mati izkritīs un ķermenis sastāvēs no kauliem un ādas.Pēc šī teiktā jau biju tādā stāvoklī.Nais.

Kārtējais aplauziens ar šodienas spēlēm.agnese kā vienmēr ierodas uz pašu pirmo spēli,lai rakstītu tehnisko protokolu,bet...ak,vai,tehniskais palika mājās un aizmirsās.Rīt arī jāraksta,bet pateicu,ka nerakstīšu.Trenere piekrita,jo tehniskie rezultāti tik un tā nekur neparādas.No viņiem nav jēgas.

Šodienas spēle bija ļoti ātra.Var just,ka treniņos ieguldītais darbs ir zemā līmenī,jo nav tās sienas pret kuru sisties,lai uzlabotu savu prasmi.
Tiesa gan,spēli uzvarējām ar kādiem 70-80 punktiem,bet individuāli varēju nospēlēt labāk.Šodien bija vidējs līmenis.Izturība nedaudz sabrukusi.
Aaaa..lielais pārsteigums bija pirmais piecinieks.

Braucot mājās,šofera (45) un kādas sievietes (65) saruna par dzīvi.Es sēdeju viņiem pa vidu un manas ausis tvēra viņu sarunas.
V - kādēļ tad tik liels telefona rēķins?Kas tad tur,sez pa telefonu bijis?
S - jā,jā,arī tas un ne tikai.Man acis bija kvadrātā,kad to ieraudzīju.
V - bet patiesībā,es arī gribētu paklausīties,ko tad tajās sex pa telefonu sarunās stāsta un kotad grib sagaidīt no manis.
S - sūds tas viss ir.
V - jā,es zinu,bet lai es par to vel naudu maksātu?nē.
S - tas jau nav tādiem kā mēs domāti.tie jaunie jau šitādas izklaides var atļauties.ko tad mēs?
[...]
S - vai,nu es nezinu,esmu ļoti uztraukusies par to vai tikšu pie ārsta,jo envar zināt vai mani izlaidīs no tā cietuma.

Izskanēja arī dažas "vecāku sarunas",kurās tikai varēj pie sevis pasmīnēt.

Nejaušā kārtā vakar pēc treniņa mamma parunāj ar Mudīti.nu nevajadzēja viņai man stāstīt par ko bija saruna.
Tas manī uzreiz atrausīja tās skumjas par to,kāds gan es būtu bijis spēlētājs,ja vien nebūtu bijušas traumas.
Ar to,kas man ir tagad,es būtu viens no izlases spēlētājiem.Un es nebaidos tā apgalvot.
Līdz ko sākās traumas ar ceļiem,tā uzreiz zuda ātrums un tas pielika punktu visam.
Stulbums.

Vīns,šokolāde un es.

Nošaujiet mani vai iedoti pāri ar jauniem ceļgaliem.
Ir nu tādā dirsā,ka nevaru paskriet,bet nedēļas nogalē spēles.

Piekususi pēc treniņa.Šodien kopā bija 3 sportošanas - mācību stunda,pēc stundām spēlējām volejbolu un treniņs uzreiz pēc tam.

Kūriņai bija dz-d.Cik gan viņa bija priecīga un pārsteigta par to,kā izskatijās viņas klase.Vēl lielāks pārsteigums bija,kad ieradāmies stundas vidū ar dziesmām un dāvanu,3 šampaniešiem un kkādu ābolmaizi.Prieks,prieks,prieks.

Izskatās,ka rīt nespēšu aiziet uz skolu.
Neesmu vēl atgājusi pēc KoRn.

Rīt Valentīndiena.
Šie ir vieni no tiem komerciālajiem svētkiem,kuri man tik ļoti nepatīk.Bet varbūt šāds uzskats radies tādēļ,ka nav ar ko kopā tos svinēt.
nemaz neskumstu par to.

Esmu pārgurusi.
Pēc vakardienas ķermenis vēl nav atguvies,tādēļ tikai saprotams,ka šodien stundās gulēju,bezspēks un spranda arī nežēlīgi sāp.
Treniņā nebiju,jo vajadzēja dekorēt klases telpu.Skolotājai rīt dz-d un viņa nemaz nenojaušs,kas viņu sagaidīs rīt klasē,kur ir ap 120 baloniem un citiem krāšņumiem,kurus izveidojām.Visa ņemšanās ap skolotājas dāvanu,dekorēšana un nervi bija tie,kas visvairāk nogurdināja.No skolas izgāju 19:40.Tā it kā tieši no treniņa būtu atbraukusi.
Labi,ka bija vismaz tie daži uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmie darba rūķi.It īpaši jau jāuzslavē Mārtiņš,kurš 2x skrēja vēja ātrumā uz veikalu pēc papildinājumiem balonu frontē un lentītēm.Kā balvu viņš saņēma ūdensbumbu lejā no 4.stāva.
Nē,nē,es viņam neuzmetu :) Viņš pats nometa. - pie direktora logiem :D

Gulta mani velk pie sevis!

Ceļgali pulsē un visā ķermenī nenormālākais nogurums!
Tāds vājprāts un ārdīšanās nebija bijusi tik sen!

- Motherfuckers,are you ready!!??

Mošings,lēkāšana,ārdīšanās,bezgaiss un sasvīduši ķermeņi.To visu ir vērts pārdzīvot,lai izbaudītu tādu konci! Iestājas dvēseles nirvāna.

Publika tik dažāda,sākot ar bērneļiem no 12 gadu vecuma,beidzot ar omēm ap 60 gadiem.
Nemaz tik daudz gotu nebija :) bet gan tiešām sakarīgi cilvēki.
Kāds puisis,kurš aiz muguras mošingojās,kādas 4 reizes atsita savu zodu pret manu plecu.Vēlāk vēl pieturējās un tad jau sāka palaist rokas.Dabūja manu stingro vārdu un atskanēja nevainīgs teikums:
- vismaz pieturēties drīkst?
- drīkst.

Es smējos :D

Viens liels mošings pa visu zāli!

Dziesmu repertuārs puse uz pusi no vecajiem albūmiem un no jaunā.Lai gan,šķiet,ka tomēr bija 1:3 jaunie singli pret vecajiem.

Visi cilvēki kā vienmēr slapji,spranda sāp un balss ir ciet.
Pofig!Galvenais,ka šitā izlādējos.

Satiku arī Paulu,kura mani kādu 1 minūti spieda,mētāja,cēla gaisā un darīja visu,lai es nevarētu vairs paelpot :D
Katrīnu satiku,Ģirtu,Edžu,Ventu,Agnesi,Zani,Ingu + draugs,Kristīni,Signi..aij,nu tik daudz zināmo cilvēku! :) Prieks :)

Sīcis iepriecināja :)
:*

Atcerējos kā nometnē patvēros no kņadas,kliedzieniem,cilvēku skatieniem un tvēru saulītē mieru,lai spētu strādāt.Apkrāvos ar papīru kaudzēm,paķēru guļammaisu un izgāju ārā gulēt pie eglītes,kura bija pretī ieejai ēkā,kur dzīvojām.Ne vienu dienu vien šādas rīcības bija jāveic.Putni čivina,saulīte silda un agnese atslēdzas.
Tas bija tiešām jauki :)

Šodien tam visam pretēji ir lietainais laik un sliktā pašsajūta.
Pods draud kļūt par manu labāko draugu un kaklā sēž kamols,kurš tā vien prasās iznākt uz āru.

Rīt KoRn.

Šī diena ir īpaša ar to,ka pirmo reizi savā mūžā samaksāju soda naudu par braukšanu bez biļetes tramvajā.Labākais ir tas,ka biļete man bija un pietam derīga [izkompostrēta],bet kontrole uzskatīja,ka tā man ir nederīga.Pēc ilgām diskusijām,vārdu apmaiņām un dažādu noteikumu iesmērēšanas,draudiem ar policijas izsaukšanu un lielākas soda naudas maksāšanu,tomēr samaksāju savus 3 ls par pārkāpumu.Nekas cits man neatlika,jo braukt uz iecirkni,sastādī administratīvo protokolu un papildus maksāt 50 Ls nu it nemaz negribējās.Labākais ir tas,ka Unai pagāja garām un sāka piesieties man!Kamēr es strīdējos,tikmēr Una bez biļetes izkāpa ārā un smaidīdama aizsoļoja.
Kā teica Ruta:
- Pēdejā spēlē es ar Laumu tieši par šo runāju,ka tev bieži vien piekasās ne par ko.Šoreiz gan runa bija par to,ka tu saņem kārtējās piezīmes,kur to nemaz nav.Lauma man atbildēja ļoti vienkārši "nu paskaties uz viņu un ar to viss jau ir skaidrs".Es paskatījos un tā tiešām bija.Tiesnesis jau pēc sejas un spēles stila apzināti vai neapzināti noskata savus favorītus un topošos upurus.Tā arī bija ar tevi,tu tur tāda maziņa ņemies.Ja tavā vietā būtu kāds cits,tad tos sodus nesaņemtu,jo tas cilvēks noteikti būtu bijis garāks par tevi.Un tad vēl man fascinēja tas,ka es skatos no soliņa spēli.Visi tādi gari un pa vidu maza Bernātīte.Vēl lielāks šoks mani ķer tad,kad tu paņem un izcīni bumbu starp tiem garajiem pieminekļiem."
Un tā bija arī tagad - piesienās par to,ka es apzinīgi braucu transporta līdzeklī.
Soda kvīts tagad kā relikvija.Būs ko stāstīt mazbērniem :D

Šodien visu dienu nodzīvojos pa Arēnu.Diena sākumā HJBL Zvaigžņu spēle,bet tad jau pēcpusdienā arī LBL Zvaigžņu spēle.Bija tiešām forši :) Ja par HJBL varu teikt,ka Kandavā bija daudz labāk,tad jāsaka,ka veči jau nu gan man tiešām patika :) Laiks ātri paskrēja zālē.Šova elementi arī bija pārdomāti un skatāmi.Gan kaskadieri,kas lidoja lejā ar virvēm,gan BMX triku meistari no Francijas,gan bumbu pavēlnieki no Beļģijas :)

Santa,Laura Pū,Laura Vētra,Lāsma,Rūta Vētras - visas spēlēja :)
Lauma meta 3-nīšus,bet netika finālā.Pietrūka tikai 1 metiens,lai tiktu tālāk.
Lāsmai arī bija jāmet,bet pēdejā brīdī viņas vietā pieteica Aneti,kura nemaz neieradās.Cūciski no viņas puses.

Šodien bija ģenerāltīrīšana telefonam,kur pālasīju sms.
Eh,daudzas lika plati pasmaidīt un atcerēties :)

Šodien to tik vien darīju kā miegojos.Lauma pat apvaicājās vai es atkal esmu pasākusi nakts vidū iet gulēt.Nē,šoreiz aizgāju pat ātrāk nekā parasti.
Slikta pašsajūta un tā vien šķiet,ka drīz arī es kritīšu.

3 literatūras pēc kārtas.Aizrautīgi lasīju Šekspīra gabalu,kamēr pārējie stāstīja par savām izlasītajām grāmatām, un ik pa brītiņam klusi iesmējos.

2 brīvstundas un tad biloģija.Sviests.Izcēlās lielais tracis par izmaiņam,kā rezultātā Lauma tikai labu gribēdama,vienojās ar Rozenblati un Vidēju par stundu pacelšanu augšā.Izrādās,ka pa to pašu laiku vācu valodas grupa ir ielikusi sev valodas stundu.Beidzās viss ar punķiem un asarām no Laumas,skolotājas rokas tvērienu un vainas apziņu.
Visu nokārtoju.Biloģiju pacēla.Lauma neatnāca.

Mājās tiku un ielīdu gultā.Mammai nepaliek labāk.
Negribīgi modos,lai brauktu uz treniņu.Ja jau esmu apņemusies,tad lietas ir jāizdara līdz galam.
Elīna mani pieklapēja.Kāda no garāmgājieniem izgrieza man plecu,cenšoties no sāna nobloķēt manu metienu.
Metienu laikā nokrakšķēja ahilas vieta.Vēlāk iekrakšķējās vairākkārtīgi.Es nesaprotu,pār mani nāk kkāds osteoporozes vilnis vai kas?
Pienu dzeru.

Fināli Liepājā.
Labā ziņa ir tā,ka neiekrīt manā dzimšanas dienā,toties iekrīt tieši Laumas.Es izspruku sveikā.
Liepāja 24.-27.aprīlis.

Svarīga lieta -
fināli Liepājā :)

Kā izrādijās,tad savu karabrūci,kas ir uz plaukstas,esmu saņemusi tikai pārpratuma dēļ.
Kad ar Laumu par šo runāju,tad viņa izteicās,ka pārklausījās,ka es esmu teikusi:
-Uzpūtusies!
Patiesībā es neko ļaunu nepateicu.Es ar savu:
-Uzpūt viņai!
it nemaz neko ļaunu nevelējos.Tā lūk.Uz vainas apziņu neceru.
Bet man arī ir vienalga.
Aizbrauks uz savu Ameriku un būs miers,bet es zinu,ka pietrūks.Kā nekā mēs 3 gadu garumā speram soļus vienos ceļos,jo ir draugi gan komandā,gan klasē,kuri ir kopīgi.

Es varu netikt iekšā Kultūras Akadēmijā,jo jāiztur nekāds jau nu mazais konkurss.Un ja es netikšu iekšā,tad savu karjeru gribētu veidot ar tūrismu.Ar viesnīcām vai kko tādu.Man tak jārealizē mans sapnis par studentu viesnīciņas izveidi.
Pats stulbākais ir tas,ka tūrisms ir Valmieras augstskolā.Tas neatbilst maniem plāniem.Man jāpaliek Rīgā.

Šodien spēlējām RDK spēli pret 64.vsk.Bijām izplānojušas taktisko viltību,ka zaudēsim atlikušās 2 spēles,lai tiktu augstāk pa apkārtceļu.Pēc apspriedes un visa pārrunāšanas nolēmām,ka ir jāspēlē ar uzvarām un cīnīsimies ar spēcīgāko 47.vsk.
Spēle ļoti rupja.Sodi tika svilpti tikai mums.Interesanti kā izskatās protokols,kur realizēto soda metienu procents noteikti ir krietni lielāks nekā mūsu.Dabūju pa aci,rokas sasistas un beigās vēl nosēdināja mani ar 5 piezīmēm.Tas tiesnesis man nekad nav paticis.

Mamma slima.
Pati arī nejūtos tik labi,lai apgalvotu,ka esmu vesela.
Dzīvosim redzēsim.

Title: Alexa - mans sargenģelis [Feb. 17th, 2007|11:19 pm]
Šī meitene nekur šodien neklaiņos,bet aizbrauks mājās,iedzers silto tēju,pagulēs.
*samīļo cieši,cieši,uzspiež buču uz vaiga.
[paldies,jūs esat pasūtījuši Alexu uz visu mūžu.Ja ir vēlme viņu redzēt Rīgā,tad atliek tikai paziņot un viņa ieradīsies] :)