apslāpētās sirdis

Uznākusi vēlme strādāt un nopietni gatavoties fināliem.
Kur tas redzēts,ka apmeklētu pat tos treniņus,kas uz mani neattiecas.
Par labu tas nāk,bet vienā konkrētā lieta noteikti nenāk.

Laurai celis čupā.

Jāatpūšas.

Acīmredzot,grādi un treniņš nav laba lieta.

Gripa visiem nāk virsū.
Pašai arī piemeties klepus un istaba arī auksta.

Ir plāniņs aizbraukt uz Vāciju.Uz 5 dienām aizbraukt prom ar mašīnām.

man kaitina tā čarkstošā tumba!

Šodien vnk....argh,dusmu šalkstis pār mani nāk.

Lai ko es arī neteiktu,nekas nemainās!Tas mani kaitina visvairāk.
Kāpēc ir jāciešs man,ja sēž iekšā dusmas?
Šodiena pieskaitāma pie tām reizēm,kad krietni tiek pārkāptas robežas.Kā es 11.klasē priecājos par to,ka man vairs nav noskrāpētu roku un zilumu.
Šodien man tika saskrāpēts viss plecs,jo redziet,preilenei,pietrūkuši tikai 2 puntki līdz 9 kontroldarbā.
- viņai sāpēja.
- es zinu.

Un pēkšņais uzbrukums man kino,maksāja man 3cm lielu robu manā plaukstā,kur āda ir novilkta nost.Pāri vēl skrāpēta švīka 5 cm garumā.

- tu mani kaitini!beidz vienreiz vārīties!

Bet ko gan lai es daru.Es esmu tāds cilveks,kurš vienmēr komentē notiekošo.

- jā,it kā tu nebūtu tā,kura vienmēr kko bubina un cenšas klasē izlekt ar saviem komentāriem.

Da ko man tur izlekt.Izlekšana būtu tad,ja es vārītos pa visu klasi tā,lai talākajā stūrī mani dzirdētu.

- jūs mani nemīlat.

Kā gan var prasīt no cilvēkiem draudzības mīlestību,ja pretī tiek dotas fiziskas ciešanas?

Nākamreiz es neko neteikšu.Man tas nav vajadzīgs,es vnk aiziešu.

Nē,nu tā Kaupe Elīna ir taču kkāds hibrīdu brīnums.
Un man šķita,ka es mēdzu pārāk daudz uzvesties kā bērns.Šajā gadījumā te ir pārraudzis bērns!

Būtu grēks atkārtoties,bet tomēr - no more suhi and other stuff.
Pierijāmies līdz māgai!

- ko jūs šodien darijāt?
- ēdām.
- pēc tam?
- ēdām.

Mežezeram lielāks efekts nekā sakē vai PinaColada.

Pasaulē nav daudz cilvēku,kuri jūt tās pašas emocijas,kuras es.

Tāds mīlestības pilnais sapnis gadijās.
Tas sastāvēja no 3 dažādām neatkarīgām daļām.
1.ar pāris klasesbiedriem bijām uz kādas ļoti lielas skatuves.Notika kāds pasākums.Mēs tur vnk sēdējām tāda kā žūrija un skatītāju rindas bija pārbāztas.Papildus notika arī visa pasākuma filmēšana.Mēs skatuvei nedaudz dziļāk sēdējām pie milzīgiem galdiem un dzērām šņabi ar dzērveņu sīrupu.Pārtraukumā izgājām ārā,jo dažiem vajadzēja uzsmēķēt.Atgriezāmies ar kavēšanos,kad viss jau notika.Pa maliņu uzrāpāmies uz savas skatuves.Galds ar visu šņabi bija novākts un bija atnākusi audzinātāja.Sekoja lekcija par to,kā mēs varam tā uzvesties,ka šņabi dzērām.
2.kkur atbraucu un satiku Alexu.Tas bija kkāds dzīvoklis.Blakus viņai biaj vēl viens cilvēks,meitene,bet neatceros,kas.Nezin kādēļ man šķiet,ka kāda no cēsiniecēm vārdā Liene.Apsēdos Aleksai blakus un viņa nolika savu galvu man uz pleca.Tā mēs tur vnk sēdējām.
3.tad kādā momentā atgriezos mājās un kārtoju somas pārgājiena.Tas nebija parasts pārgājiens,bet gan kopā ar cēsinieku bandu.Ar visiem tiem "olga dejo" cilvēkiem.Zvanīju vēl Aleksai,lai noskaidrotu,vai tiešām viss notiek un vai neiegrābšos ar to,ka viss tiks atcelts.Krāmēju visas savas pārgājiena mantas.inu,ka aizdomājos par to,lai nenosalstu,jo ārā ir taču ziema,ja to par tādu var nosaukt.

Tā,lūk.
MC 08 plānošana šodien.

Sk.Rozenblate,bioloģijas stunda:" Agnese noteikti ir sangvīniķis.Tādēļ arī viņai tik labi padodas vadīt dažādas spēles un aktivitātes.Ir tā,ka sangvīniķis vispār ir labs darba dalītājs.Ja jums priekšnieks ir sangvīniķis,tad darbs jums veiksies.Šie cilvēki ir līderi,ja jūs esat ar viņu kādā darba kontaktā,tad iznākums būs noteikti veiksmīgs.Ļoti pozitīvi un enerģiski cilvēki,bet..ir viens bet - šis cilvēks ir neuzticams.Viņš spēlj piekrāpt savus tuvākos cilvēkus.Lai cik arī tuvs kāds nebūtu sangvīniķis,viņš nākamajā dienā var pateikt "aij,tu man esi apnicis,atrodi sev citu draugu".Pie tik daudz pozitīvā nāk arī negatīvais."

Pēc šī skolotājas teiktā, es nedaudz apstulbu.Uzreiz izbļāvu,ka tā nemaz nav,bet nedaudz apdomājoties,tomēr secināju,ka tā tik tiešām ir.Žēl,ka tā.Bet ir taču arī izņēmumi,vai ne?


***

Šodien mani smagi piečakarēja.Kārlis piedāvāja šodien un rīt haltūru,par kuru dabūtu arī pieklājīgu atalgojumu,bet man nācās atteikties tikai tādēļ,ka man ir jānovada 2 treniņi.Ja es būtu zinājusi,ka atnāks 6 un 4 cilvēki [es to skaitā],tad treniņu būtu atcēlusi.Par šito es biju ļoti dusmīga un tas arī nosita garstāvokli.
Man nepatīk,ja nerēķinās ar citiem cilvēkiem.Es rēķinos ar to,ka man treniņa būs normāls skaits meiteņu,lai varu strādāt,bet nē!
Aij.

Pie Santas 6d arī nebraucam.Mamma slima.

Šodien diez gan tāda padebīla diena.Vienīgais,kas bija sakarīgs,bija bioloģijas stunda.Dienas sākumā uz pirmajām 3 literatūrām nebiju,jo skolotājai bija jāpalīdz ar ķīmijas olimpiādi,tad bija kkādas padebīlas stundas,tad debīlā brīvstunda,kurā direktors mums atņēma kārtis un krievu val man nenotika,jo bija jābrauc uz zāli.

Diez gan debīli.

Izlasot kārtējo Elīnas gudro d-gr ierakstu,neviļus gribas piekomentēt klāt par to,cik bieži gan šādus "gudros tekstus ar domu" viņa nav paņēmusi no kāda žurnāla.Zinot viņu,atsauces viņa neuzraksta.
Iekšā bērns,bet šitādas "pieaugušo" lietas raksta.Nedaudz neloģiski.Viņa tic nevis domai,bet vēlas noticēt vārdiem un pastāv par tiem.

Ir pamatīgā dibenā.

Šodien ievēroju,ka Diānai un Līgai [tā,kura B.] ir ļoti līdzīgi seju vaibsti.It īpaši,kad smaida.

Šodien atkal kkāds nogurums,pamirums un vispār bezspēcīgums.

Uzvarējām nedzirdīgo internātskolu.Spēle pati par sevi ļoti pretīga,jo meitenes nemācēja spēlēt un praktiski visu spēli mūs sita,grūda un visādi citādi kavēja,par ko sodus bieži vien nesaņēma.Tik maziņas un visur lien ar saviem augumiem un rokām,ka bija jāuzmanās,lai mēs pašas nenotraumējamies.Šādas situācijas izveidojās diez gan bieži.

Aizdomīgi sāp celis.Tagad nav īstais laiks,kad sabrukt kāju dēļ.

Iedzīšu slotas kātu zemē un cerēšū,ka izaugs naudas koks ar 300 Ls tajā.

Pats stulbākais ir tas,ka jāiemaksā visa summa,lai gan 70% no tiem mums tik un tā atgriezīs atpakaļ.

Meitenes 6d uz Jelgavu.
Nē,nē,man it nemaz nevelk uz turieni.

Man būs māsa :)

Uzzināju savu LV grupu un būs labi! :)
Sanitu piepulcināju arī klāt.

No rīta biju pie Lauras un pārrakstīju kaseti uz dvd.
Rīgā satiku Lauru V.,lai dabūtu datoru,uz kura iet dvd.
Mājās meklēju kādu video progu.Proga uz datora vilkās 4h.
No sava datora pārliku uz Lauras datoru.
Lauras datorā instalācija gāja 2h un neieinstalējās,jo kkas nebija lāgā.
Pieslēgt netu Vētras datoram arī neizdevās.
DVD CD pārrakstīju uz Vētras datoru.Izrādās,ka viņam ir kāds īpašais formāts,kurš iet tikai uz dvd atskaņotāja.Citās progās,kuras ir video progas,lai grieztu utt,arī neiet.
Pārrakstu filmu flašā,tad uz sava datora uzlieku.
Instalēju video pārveidošanas progu.Nepietiek vietas uz cietā diska.
Dzēšu failus un progas,bet vietas paliek arvien mazāk.Dators brēc.
Izdzēsu.
Kamēr uninstall notika manā datorā,Vētras datorā slēdzu iekšā Shreku.
Dators šādu formātu neatskaņo.
Pazuduši vēl 2 video,kas jāliek galējā filmā iekšā.
Laika nav.

Un man viss sēž dziļi aknās.

Vakar skolā izdzīvoju tādu kaunu,kāds sen nebija bijis.
Nepietiek vien ar to,ka Lauma izkladzina visiem,ka man algebras kontr bija 1,kurā es pat sarakstīju veselas 7 lapas,pēdejā stundā,kad bija krievu valodā kontr,tad skolotāja vēl pacentās uzbraukt man virsū par manām krievu valodas zināšanām.
- Un zinot,ka Agnese raksta,es netaisos sēdēt līdz 5!
Tas bija ļauni no viņas puses un pietrūka tikai nedaudz,lai tas mani izsistu no sliedēm.

Vakar filmējām.Un vispār pa nedēļu sakrājies nogurums,tādēļ treniņā nebiju.Mudīte par to nebija priecīga.

Šodien visu materiālu lieku kopā un montēju.
"jēēēēj" - jūtams prieks manā balsī!

Šiīrta atrodas pāris km no robežas ar Irāku.

Uzvarējām 85.vsk ar aptuveno rezultātu 84:13.

Nogurums jau dienas sākumā.Pēc 2 stundām aizgājām prom.

Uz slimošanu velk.
Besis.
Nogurums.

Filmējām.


Arlabunakti.

Sveicieni,smaidi,apskāvieni un bučas! :) Tikai nedaudz īpašāka diena nekā citas,kuras ikdienā iemaldās.
Gandrīz nogulēju kārtējo pirmdienu.Pamodos šoreiz nevis no kaimiņu ķērcieniem,bet gan no mātes zvana,kura uzbļāva,kādēļ vēl skolā neesmu.Bet es neko nenokavēju.Labi,ka viņa piezvanīja.
Vinnija Pūka un Rudzupuķes končas somā un aidā uz skolu.
Šakāļi dabūja savas konfektes un dienas daļa jau bija galā.

Šogad viss tā kkā centrējies vairāk uz mājām un mājiniekiem.
Pasūtījām 2 ģimenes picas no Čili,saēdos daudz saldējuma un vnk neko endarīju! Cik tā ir forša sajūta,ka varu laist haļavu :)
Vislielākais pārsteigums un prieks ir par 2 ļoti vērtīgām dāvanām - Gan Bei dāvanu karte man ir kā konfekte un ome sponsorē man Turciju! :)

Mamma jau teica,ka man vajag tikai nedaudz pacensties,parādīt sevi no labākās puses un tētis ļaus braukt.
Man būs kārtējais stimuls.

Šodien saņēmu ielūgumu uz "Skolas lepnuma" pasniegšanas ceremoniju.Izrādās,ka es arī starp tiem esmu.

Šodien pēc stundām skolā noskanēja 3 zvani pēc kārtas.Jau atkal!Dīvaini,ka šoreiz bez nekādas panikas,bet ar lielu izbrīnu.Kā beigās tika noskaidrots,tad notikusi datora kļūme un tas bija viltus zvans.
Ir diez gan stulbi,ja notiek šādas siotuācijas,jo nedz skolēni zina,kas darāms,nedz skolotāji.Būtu labāk kādu dienu sarīkojuši trauksmes gadījuma mācības.

Rīt RDK.

18.01.

Mierīgi pamostos no rīta,aizeju pie friziera,kurš manus matus no īsiem,padarīja par gariem.Nē,nē,bet mati palika tie paši.
Nekāda stresa.Sagatavoju visu vakaram.
Gaidu māsu.
Un tad sākās.Kavēšana un ātrā veikala iebraukšana!Ceļā uz Rīgu vēderā tausiņi un uztraukums.
Mēs ieejam Biedrības Namā un es saskatu savus skolasbiedrus.
- Bernāt,tu zini,ka Mārtiņš jau ir pielējies?Viņs taču ir Red Fred ar pārējiem./Agris/
Nolamājos un biju priecīga,akd viņu ieraudzīju normālā kondīcijā.
Bija laiks doties augšā un jāpamet māsa,mamma un ome.Satieku pārējos.Cilvēki neatpazīstami.Visi sajūsminās par kleitām.Vārdu trūkst,lai aprakstītu to skaistumu!
- Kušššš!/Aleksejs/
Visi pa savām vietām un sākam!
Skolotāji ieņem savu vietu.Notiek neliela ķibele ar gaismām un skolotāji iet pa tumsu.Ir mūsu laiks.Mēs aizejam līdz noteiktajai vietai un domājam,kad iet.Acīs iešāvās spilgts prožektora stars.Mums jāiet.Visa klase izgāja priekša un tālāk ieņēmām savu vietu zālē.Visas 12-tās klases sagaidītas.
Ar Mārtiņu esam pirmie,kuriem tiek izsniegti žetoni.
- Žetonus 12.A klasei izsniedz klases audzinātāja Evi Kūriņa.Žetonus saņem: Agnese Bertāne un Mārtiņš Blumbergs.
Zālē dzirdami aplausi un smiekli.
- Bļēē,nu ne jau Bertāne,bet gan Bernāte.Nolamājos Mārtiņam pie auss.Prožektora gaismas dēļ,nekas nav redzams un smaids atplaukst,kad uz skatuves pamanu skolotāju ar žetonu.Mārtiņs pavada pa trepēm un mēs sačukstamies.Buča skolotājai un ieņemam vietu uz skatuves.
Katrs saņēma savu pelnīto žatonu,skolotāja sacīja runu un bija tā,ka gribējās smaidīt.
Atpakaļ nācām kā pēdējie.
- Mārtiņ,ejam šoreiz lēnām.
Un mēs gājām lēni un izbaudījām mirkli,kad aplausi skan un pieņemas spēkā,jo aizmugurē uz savu vietu iet arī skolotāja ar Jāzepu.
Kad žetonus visi ir saņēmuši,tad iestājas apjukums,jo neviens nezina,kas jādara.Pieceļamies un pametam zāli.Ir jāsagatavojas polonēzei un valsim.
Prāts ir mierīgs un man paliek iekšā skumji,ka tas tik ātri tūlīt beigsies.
Nodejo C un D klase.No malas apbrīnoju,cik skaisti izskatās,bet kļūdas izbojā šo gleznu.
Ir mūsu kārta.Smaids.Saskatos ar Alexu dejas laikā,nojuka soļi un skaits,par ātru sāku griešanos,bet neizlecu tik ļoti,lai pamanītu šo kļūdu.Sasmējos pie sevis.
Un valsis.Nokavējām pirmo takti,bet arī tas neko nemainīja.
- Un tagad ātrāku līkumu,tagad lēni,opāā...manevrs!/Mārtiņš/
Mēs laidāmies dejā un bija prieks,ka viss izdodas!
Atgriežamies telpā,kur pulcējāmies un visi tik runā par to,kā viņiem izdevusies deja,kas nav sanācis un cik fantastiskas sajūtas pārņemušas.
Pa vidu notiek skolotāju apsveikšana un valsis ar vecākiem.
Oficiālā daļa ir beigusies.Iepazīstinu savas klasesbiedrenes ar Alexu.
- Cienīt un godāt vairāk nekā mani! /me/
- Bernāt,kur palika tā tava blondā draudzene? /Lauma/
Saskatos ar Alexu un nesaprotu,par ko Lauma runā.
- Aaaa..paga,vai tu biji tā blondā?Tu nokrāsoji matus?
Smiekli :)
Cilveki sarunājas,atdodas dejai un smaida.Visur pazib zibspuldzes.
Daudz fotogrāfiju un smaidu.
Sāk skanēt Babilona un tas nozīmē,ka ir jāiet dejot!Visa zāle pilna un 12-tie izklaidējas!
Ir jāsāk domāt kādi ir nākamie plāni.Notika tas,no kā es visvairāk baidījos.Acīs saskrien asaras,galvā izmisums un vidusceļa meklējumi.Mamma uzbļauj,lai pasaku,kas notiek tālāk,nevis lieku viņai gaidīt.
Sarunas,meklējumi,spītība,gribēšana,neļaušana.
- Tu nevarēsi to visu apvienot./māsa/
Bet redzi,es apvienoju un ap 22:00 mēs iesēžamies busiņā un dodamies pie Diānas.
Pirts,80`s mūzika,tuc tuc, sarunas,šampanietis,baloni,māsa,klasesbiedri,dejošana.
Es apsolīju,ka ap 2:00 dosimies mājās,tādēļ tiek veikts zvans mammai un viņa mums ap 3 atbrauc pakaļ.Vai arī tas tomēr bija ap 2 naktī.
- Eu,suni,tev forša melodija!Suni,kur paliak tava melodija?Agnes,padejo ar suni! /Artūrs/
Lēkme.Atvadamies no visiem.Jāzeps apskauj mūs abas un mēs ejam pa ceļu pretī mammai.Sarunas notiek tikai par vakaru un pirtī notiekošo.Pacilāts garstāvoklsi un nogurums.
- Tu arī izskaties nogurusi. /māsa/
Sagaidām mammu,braucam mājās,atstāsts par notiekošo.
Mājās noklačojamies,sākam skatīties filmu,bet jau pie pirmajām minūtēm Alexa iemieg un ir saprotams,ka filmas skatīšanās jāatliek uz nākamo dienu.
Ap 5 aizejam gulēt.


19.01.

Pamostos no vecāku skaļās uzvešanās virtuvē.Aizeju pie viņiem,lai nogrieztu klusāk TV.Cerēju,ka māsa nepamodīsies,bet arī viņu šis troksnis uztrauca augšā.Miegam tikai 3,5h un jūtamies izgulējušās.
Kopīgi pagatavojam brokastis un sākam skatīties filmu,kura naktī tika nolikta malā.Aizmiegu māsai klēpī.
Ārā plosās orkāns un negribu māsu tādā laikā laist mājās.Citu variantu mums nav.
Dodamies uz Rīgu,iekarojam Sushi Planet un lēnā garām jau jādodas uz autoostas pusi.
Nedaudz skumjas iezogas,jo jāatvadās.Klusēju un pasmaidu par iepriekšejā vakara atmiņām.
Alexa iesēžas autobusā un aizsūtu sms,lai man paziņo par to,ka ir nokļuvui mājās.Mamma piekodināja,lai Alexa iekāptu un izkāptu no autobusa tur,kur vajag.
Smaids uz lūpām un ceļā uz staciju.Ir jāsatiek Kolibri dāmas un mums jātaisa dāvana Ancei pie Vētras.
Pa ceļam satieku savus skolasbiedrus,kuri tikko arī vēl no pasākuma.D un B klases cilvēkiem ir bijusi smaga nakts Tequila Boom bārā.
Savu vilcienu uz Turību nokavēju par 5 minūtēm.Nākamais pēc vienas stundas.Zvans Laumai un noskaidroju,kā vēl var tikt.
- Brauc ar 40 A autobusu vai arī 8.trolejbusu un kāp ārā pieturā Garozas iela.
20 minūtes gaidīju 40 A un tad sapratu,ka attiecīgajā pieturā tāds autobuss nekursē.Piekāsu pasākumu un devos uz vilcienu.Iegādājos savu biļēti par 30 santīmiem un devos uz peronu,lai sagaidītu vilcienu.Tas ieradās 20 min pirms izbraukšanas.Iekšā zilti.Dabūju saldumu - candy Shop`ā nopirktās čupenes.
Vilciens sāk braukt.Neklausos,kas notiek apkārt un izkāpju 1.pieturā uzreiz aiz Rīgas.
-Muļķe!
Pie sevis nodomāju,jo izkāpu nepareizajā pieturā.Nākamais uz Turību atkal pēc stundas!Jātiek atpakaļ uz Rīgu.Paskatos pa labi,paskatos pa kreisi un nesaprotu,kur atrodos.Apkārt nevienas dzīves dvēseles.Aptuveni noskaidroju,kur jābūt kādam tiltam un devos pa kreisi!
Mašīnas traucas garām,kāda uzpīpina,ceļa malās pamesti mazie dārziņi.Es zināju tikai virzienu,kur atrodas Rīga.Gaismas stars tuneļa galā bija Saules Akmens,kuru pamanīju.Izvesta līdz tādam besim,ka iegāju veikalā un nopirku Dē.Viens tilta garums ir vienāds ar 2 Dē.
Nopriecājos,ka esmu vietā,kuru beidzot pazīstu.Jau atkal galamērķis - centrālā stacija.
Spēli jau sen biju nokavējusi un gaidīju,kad meitenes ieradīsies Rīgā.
Galerijā Centrs apkopēja vēlas,lai maksāju nevis stāvu pie WC.Pēc neliela psiholoģiskā spiediena,tieku savā WC.
Ejot uz staciju,šķita,ka garām pagāja Arnis.Apstulbu un nodomāju,ja tas būtu viņš,tad noteikti pasveicinātu,bet šis nepasveicināja.Vienkārši līdzīgi cilvēki.
Meitenes vēlas ēst.Šoreiz iekš Gan Bei.
30 minūtes stāvu stacijas laukumā un gaidu.Bezspēks un nogurums.
- Pēc cil ilga laika jūs būsiet? /me/
Žēlu pilns zvans Laumai.Nedaudz jāpagaida.
Gan Bei suši muši.Uzlabojas garstāvoklis,Lauma pastāsta par rītu pirtī.Santa parāda bildes un video ar polonēzi.
Alexa ir mājās.
Iekarojam RIMI un kāpjam mikriņā.Sākās joki par "Burvju kociņ,burvju kociņ,ar ko es ru-nā-ju".Ar Laumu paliekam pēdejās,kuras tiek vēl čakarētas.Lauma min,es klausos.Es sapratu.
Pie Valteriem Laura izkāpj un skatāmies,kur viņa palika.Spēcīgi sitieni pa stiklu no ārpuses.
- Mums jākāpj ārā!Laura izkāpa! /Elīna/
No pēdējām vietām mikriņā izveļamies ārā.Smieklu jūra par situāciju.
Ir vēls un nespējam neko izdarīt.Notiek brainstorms par Ances dāvanu.Idejas ir,izdarīts nav.
Pie galda top ābolmaize cilvekam,kurš mums aizdeva kameru.Top bildes un video,kuru dēļ asaras acīs,māja pilna skaļu smieklu,vēders krampī.
Spēlējam fāzes.Ap 2 vai 3 atslēdzamies.Visas nogurušas un pamirušas.
Izgulēšanās.Ap 12 ar Santu esam pēdejās,kuras pamostas.Atveru savu e-pastu un uzzinu,ka esmu paņemta uz apmaiņu Turcijā.Prieks pa visu ģīmi un sms māsai.
Brokastīs siermaizes.Atkal jau spēlējam fāzes.
Laikam uzvarēju,kas to lai zina.
Savācamies,kamera plecā un aidā uz Rīgu.Naktī Laumai tiek izmainīti vārdi telefona katalogā un kad viņa pa ceļam izkāpj,sākam smieties.Zvans Laumai no Carlosa Eninjo.Tā bija Laura.
Galā iegādājamies kaseti kamerai,meklējam mikrafonu,atrodam bumbuļus,zīmējam zīmi "Atkārtojums" un secinām,ka ir jau tumš un strādāšana šodien nekāda.
Atvadamies.
Ap 6 mājās.
Viss mierīgi.
Vakars sabojāts,kad tētim mamma pasaka,ka mani paņēma uz Turciju.Tēvs pateica kategorisku nē šim braucienam.
- Kamēr tu nebūsi nokārtojusi visus eksāmenus,tu nekur nebrauksi!
Asarām acīs,dusmām un naidu sirdī,klusēdama aizgāju uz savu istabu.Tas ir netaisnīgi.Garstāvoklis pa nullēm.Skolu sanāktu kavēt 4 dienas.Kopā savilktu.
Neziņa.
Lauma atsūta žetonvakara bildes.Bildes tikušas arī citiem.Jaukas atmiņas iezogas prātā.Smaids.

Kā es mīlēju šīs 3 dienas - māsa,klasesbiedri,skolasbiedri,komandasbiedrenes.
Visi cilvēki,kuri man izraisa smaidu.
*smaids

Fascinē man mans beigtās plaušas efekts - šonedēļ katru vakara priekšlaiku aizieju gulēt un nošņācu līdz 9 vai pat 10-tiem.Tad naktī atkal aizmigt nevar,bet no rītiem - piecelties.

Manas aktīvās darbošanās ir nostiprinājušas mūsu 6 meitenes zvaigžņu pieciniekā.
Es tiksu pie saviem cepumiem,Mežezera un piena.Atliek noturēties.

Rīt brauc māsa!
Pēc žetona ir dažādi varianti,ko iesākt tālāk.Žēl,ka nav tāda viena kopīgā varianta,kur mēs būtu vismaz visa klase.Cits uz Jelgavu,cits uz bāru,kāds cits uz mājām.
Nekas,man arī ir savi varianti,ko iesākt vakara gaitā.

Kārtējās scēnas rīko Līga,apgalvodama,ka mēs viņu kārtējo reizi piekāšam.Nu negribam mēs braukt uz Jelgavu uz krekliem,un mēs neesam solījušas,ka mēs par visiem 100% brauksim.Tas viņas traģiskums mani sāk ļoti,ļoti izvest.

Viena vienīga dejošana.
Nopietna gatavošanās žetonvakaram.Bet man tik ļoti patīk un aizrauj!
Es laikam vienmēr atkārtosos,cik 5d ir/bija skaista.

Satraukums atgriežas :)

Skolā tūlīt būs pirmā nesekmīgā.Tas nekas,ka ar direktoru ir vienošanās,ka zemāk par 5 nebūs.Sūdīgi.

Skumīgs smaids.
Es zinu,ka varu pateikt,ka pagātne ir izdzīvota un pārdzīvota.Daudz gan laika vajadzēja,bet tur neko darīt.
Ir jauki atcerēties.