apslāpētās sirdis

Sveicieni,smaidi,apskāvieni un bučas! :) Tikai nedaudz īpašāka diena nekā citas,kuras ikdienā iemaldās.
Gandrīz nogulēju kārtējo pirmdienu.Pamodos šoreiz nevis no kaimiņu ķērcieniem,bet gan no mātes zvana,kura uzbļāva,kādēļ vēl skolā neesmu.Bet es neko nenokavēju.Labi,ka viņa piezvanīja.
Vinnija Pūka un Rudzupuķes končas somā un aidā uz skolu.
Šakāļi dabūja savas konfektes un dienas daļa jau bija galā.

Šogad viss tā kkā centrējies vairāk uz mājām un mājiniekiem.
Pasūtījām 2 ģimenes picas no Čili,saēdos daudz saldējuma un vnk neko endarīju! Cik tā ir forša sajūta,ka varu laist haļavu :)
Vislielākais pārsteigums un prieks ir par 2 ļoti vērtīgām dāvanām - Gan Bei dāvanu karte man ir kā konfekte un ome sponsorē man Turciju! :)

Mamma jau teica,ka man vajag tikai nedaudz pacensties,parādīt sevi no labākās puses un tētis ļaus braukt.
Man būs kārtējais stimuls.

Šodien saņēmu ielūgumu uz "Skolas lepnuma" pasniegšanas ceremoniju.Izrādās,ka es arī starp tiem esmu.

Šodien pēc stundām skolā noskanēja 3 zvani pēc kārtas.Jau atkal!Dīvaini,ka šoreiz bez nekādas panikas,bet ar lielu izbrīnu.Kā beigās tika noskaidrots,tad notikusi datora kļūme un tas bija viltus zvans.
Ir diez gan stulbi,ja notiek šādas siotuācijas,jo nedz skolēni zina,kas darāms,nedz skolotāji.Būtu labāk kādu dienu sarīkojuši trauksmes gadījuma mācības.

Rīt RDK.