apslāpētās sirdis

Atcerējos kā nometnē patvēros no kņadas,kliedzieniem,cilvēku skatieniem un tvēru saulītē mieru,lai spētu strādāt.Apkrāvos ar papīru kaudzēm,paķēru guļammaisu un izgāju ārā gulēt pie eglītes,kura bija pretī ieejai ēkā,kur dzīvojām.Ne vienu dienu vien šādas rīcības bija jāveic.Putni čivina,saulīte silda un agnese atslēdzas.
Tas bija tiešām jauki :)

Šodien tam visam pretēji ir lietainais laik un sliktā pašsajūta.
Pods draud kļūt par manu labāko draugu un kaklā sēž kamols,kurš tā vien prasās iznākt uz āru.

Rīt KoRn.