apslāpētās sirdis

6h matemātikas dienā.
Par visu citu es aizmirstu.Man ir tikai matemātika.

Vakar Kūriņa mani dzina mājās.
Pirmais,ko dzirdu atnākot uz skolu,-tu izskaties...kā izdirsta krizdole.
Es tā arī jūtos.

Cīņa par pastāvēšanu,ticību un nākotni.

Tas viss ir tik tālu,ka es darbojos pāri saviem spēkiem.
Organisms mani ir tā novājināts,ka baciļi mani tikai grauž un grauž.

Izmisums.

Es nezinu kā tas viss beigsies.Apziņa par sekām mani nogalina.
Pēc 2 dienām tiks izšķirts mans liktenis.

Sirdsapziņa un vainas apziņa mani noēd.Es esmu tādus mēslus savārījusi kādus vēl nekad.
Raujos uz neskaitāmām pusēm,palīdzu citiem,cenšos neatskaitīties no skolas.
Bet tam visam nav nekāda rezultāta.Viss paliek tikai arvien ļaunāk.

Jāturas.
Jābalstās uz savām 2 kājām un jāizdzīvo.

Un asaras mani ieaijā.

Palaižos.
Par daudz sāku palaisties.
Un tūlīt jau atkal sākšu gausties par lielajiem skolas darbiem.

Jāierobežojas.

Ļāvos kārdinājumam un visa diena nogulēta.

Bet tas ir pelnīti.

Es dabūju!Es dabūju! Es dabūju!
Man tika atpūta!

Visa diena pavadīta Liepājas sporta zālē,kura noslēdzās ar skaistu mūsu uzvaru.Vēlāk ar trīcošām rokām zvans mātei ar teikumu,ka šonakt nebūšu mājās.
Man bija 2 varianti,kurus izmantot.Aizbraukt pie Edītes uz laukiem vai palikt Liepājā.Ja sākumā gribēju pirmo,tad beigās paliku pie otrā varianta.

Māte man deva atļauju,par ko es biju šokā,jo pārciešu savu mājas 4 sienu arestu.Tikai ar nosacījumu,ka jau no paša rīta būšu mājās.Sākās iekšējais konflikts.

Satiku Līgu un Lindu,kuras arī tikko bija ieradušās Liepājā.Sākumā neliela nesaprašana,kā rīkoties tālāk,bet viss notika pats no sevis.
Satikām Kārenu un devāmies uz kādu mazu Liepājs baznīciņu,kurā notika AIDS dienas pasākums sadarbībā ar Liepajas Sarkano Krustu.Patiesībā šī bija dienas smagākā daļa,jo man bija tik daudz pretrunu mācītāja sacītajam,kas lika man sakostiem zobiem turēties pretī klusējot.Man pret baznīcu ir neliels savādāka veida riebums.Tas pat nav riebums,bet gan nepatika un pagājušā vasarā piedzīvotā sekas,stopojoties uz Valmieru.Pārkāpu sev pāri un noturējos.
Mēs gājām ar lāpām uz Rožu laukumu,kur beigās no svecītēm tika izveidota AIDS simbolika.Tālāk jau tēja,uzkožamie un filma.Sarunas.

Pārdzīvojuši šo daļu,sasildījušies,bet vēl joprojām slapji,devāmies pie brālīšiem,lai noskaidrotu ko tālāk darīt.Cilvēku rosības,idejas,ieinteresētība.
Līgai vajadzēja pa šīm dienām salikt kopā filmu no projekta ierakstiem.

Atlikušais vakars un nakts Fontaine Palace!Kā es dievinu šo vietu!Mana sapņu iestāde,kuru vēlos atvērt līdzīgu Rīgā.
Neona gaismu galvaskausa zīmogs,mūzika,ārdīšanās,dejošana,trakošana,izpaušanās,alus un liepājnieki.
Nogurums tomēr sāka sist pa ribām un tādēļ ar 2 es,Līga un Linda devāmies pie Eda,lai pārnakšņotu.Man jau pēc 2h bija jāceļas un jābrauc ar pašu pirmo vilcienu uz Rīgu.

Kad nozvanīja modinātājs,tad man tiešām negribējās celties.Ne jau tādēļ,ka ļoti nāktu miegs,bet gan tādēļ,ka es negribēju atstāt šo pilsētu un cilvēkus.Cilvēki visi ir fantastiski un ar viņiem ir tik patīkami atrasties kopā.Tā viņi tur palika visi saldu guļot,bet es izgāju naksnīgajās pilsētas gaismās,lai meklētu staciju.Pēc 30 minūšu gājiena,vajāšanas mānijas,privet devčonka un vēju,es atradu jau staciju.Saritinājos kalomiņā uzgaidāmajā telpā un iemigu.Uztrūkos ik pēc brīža,kad cilvēki klapēja ciet ieejas durvis.

Tālāk jau 3 stundu miega brauciens uz Rīgu.Pamodos Skrundā un uz Rīgas dzelzceļa tilta.Mana atpūta nu bija galā.

Skumji paliek apzinoties,ka viss vēl tur tikai turpinās,bet es esmu šeit.Bet man ir smaids par to,kas tika nav piedzīvots.

Bzz.
Murr.

Es noriskēju un samaksāju.

Skolotājai matemātikā īpaši palūdzu,lai izlabo manu darbu ātrāk.Es cerēju uz kko labāku.Vismaz ir sekmīga,bet tas man neko daudz nedod.

Eh,grūti,bet man ir jāpiestrādā vēl un vēl!Ja vien es nebūtu tik slinka.

Rīt Liepāja.Un Linda ar liig arī brauc.Man nav iespēju palikt.Man vecāki to neatļaus.Es varu nemaz nejautāt.

Šodien pašsajūta jau maķenīt labāka.Vakar šķita,ka nepiecelšos.

RDK uzvarējām 99.vsk.Arī bez Santas.Nebija nemaz tik grūti,kā bijām iedomājušās.rezultātā +35.Un 1.vieta apakšgrupā.Pa ilgiem laikiem visas spēles laikā ne reizi nespēlēju zem groza.Ganījos pa savu kreiso vai labo malu.Tas bija jauki.

- kamēr nebūs izlabota matemātika,tikmēr nekur nebrauksi.
- bet rīt ir pēdejā pieteikšanās diena,jo ir jātaisa jau savlaicīgi vīzas.
- kad būsi izlabojusi,tad varēsi braukt.
- agha,tad jau būs par vēlu.

Tāds cietuma režīms man nekad nav bijis.

Jūtos kā izdirsta jāņoga! Citu apzīmētāju nav!

Šodien abas RDK spēles uzvarējām.
Man riebjas basketbols.Man ir iestājusies veterāna krīze.Es nevaru neko tajā laukumā izdarīt.Nekad neesmu varējusi!Vnk...riebj!

Mana balss vēl joprojām izklausās kā 80 gadus vecam vecim,kurš visu savu mūžu ir turējis cigaretes plaušās.

Sāp galva un tikai ar lielu gribasspēku izlīdu no gultas,lai sāktu mācīties.Šķiet,ka vecākiem ir vng kādā stāvoklī es esmu - tev ir jāmācās!
Pat tad,kad es būšu kapā,viņi transportēs mani uz skolu!Es par to nebrīnītos!

Man nav spēka.Tiešām.
Es atkal ļoti maz guļu.
Man nav spēka runāt,jo balssaites ir pārmocītas.

Rīt jānodod projekta atskaites.
Man nekā nav.

man šķiet,ka mani tūlīt pārņems izmisums.Daudz netrūkst,lai es histērijā un bezspēkā kaut kur atkristu un sāktu raudāt.

Es vairāk nespēju!

Nenoliku.

Kaklu pārbraukusi pāri rīve.

Zāles ir ar alkoholu.
3 dažādu veidu ārstēšanās līdzekļi.Balss man nav.

Izdrāzta pirmā RDK spēle.Tiesneši vnk "brīnišķīgi" un meitenes ļoti mīļas.
Brīnums,ka tas viss nebeidzās ar asinsizliešanu.

Rīt ieskaite.
Vēl joprojām nav mazāk par 5 kļūdām.Šodien drīzāk ir antirekords uzstādīts ar 14 kļūdām.

Ar katru dienu paliek sūdīgāk,bet tas jau bija paredzams.

Šodien pirmo reizi manā mūžā matemātika spēja man uzlabot garstāvokli! Tādēļ,ka spēju izrēķināt teju vai visus uzdevumus.Par ko man bija liels prieks un man būs ļoti liela vilšanās,ja šajā kontr man nebūs sekmīga atzīme.Tas sagraus visas manas cerības.
Šodien Micītis pagriezās pret mani un gribēja saderēt,kuru no mums abiem izmetīs.Blakus sēdošā Lauma viņam acīs pateica,ka viņu izmetīs.Par šādu viņas atbildi viņš bija ļoti pārsteigts.Es zinu,ka mani neizmetīs,bet viņu var izmest,bet tā nav tā lieta,par kuru man ar kādu būtu jāsader.Es drīzāk saderu ar sevi!

Šajā jaunajā nedēļā varēsu iesvīst tā pamatīgāk.

1d jāspēlē.
2d autoskolas ieskaite.
3d 2 spēles
4d spēle
5d spēle
6d spēles Liepājā

Un ņemot vērā faktu,ka dzīvoju uz zālēm un esmu slima,tad atliek tikai minēt,kurā no spēlēm jau iepriekš atsūtīt uz zāli mediķus.

Neesmu jau nekāda kreisā.Krampis vēl ir!
agnese ir stipra meitene!

arlabunakti!

Laikam jāsāk pierast pie fakta,ka dažādi braucieni ārpus Latvijas man iet gar degunu.Nepilnu 2 mēnešu laikā jau 4-tais piedāvājums.
Bija 2 Turcijas,bija Slovākija un tagad Horvātija.

Tie nosodošie skatieni liek man pieplakt pie zemes.

Smagi ap sirdi.
Nezinu kādēļ.

Tas visticamāk dēļ raizēm par skolu.Man ir palikušas 16 dienas,lai varētu kko izlabot,bet es esmu uz vietas.Man tiešām nav žēl sevis pašas,bet man ir žēl manus vecākus,kuri tik ļoti par mani uztraucas un māsu, un Kristapu,jo viņi mani atbalsta visvairāk.
Varbūt vismaz tagad man būs pieslēdzies tas klikšķis,ka ir galīgā dibenā.Grūti pateikt.Man rokas ir nolaidušās un man ir grūti cīnīties.Man nav spēka,lai to izdarītu.

Iespējams,ka tagad sagrauju savu nākotni neatgriezeniski.

Un man ir saceltas tādas ideju pilis! Tāda ideālā nākotne!
Man IR iespējas un potenciāls!
Bet es negribu to zaudēt līdz ar skolu.

= vienpatis

Skola šodien man apzināti gāja secen.
Aizbraucu līdz Rīgai un sapratu,ka nevēlos turp doties.Nedaudz simulācijas un braucu mājās ar vēderkaiti.

Es nezinu.Es negribu tur atrasties,jo tur es nejūtos kā savējais cilvēks.Apkārt izskan vai nu zobgalības par manu izmešanu,vai kārtējās lekcijas,ka esmu nesekmīga.It kā es to tā pat nezinātu.Šāda attieksme man nu nekādi nespēj palīdzēt.Tas mani tieši vēl vairāk iedzen zemē.
Godīgi sakot,man nav spēka.Man vairs nav spēka cīnīties par izdzīvošanu.Mani tur tikai cerību stars,ka mani skola izvilks.Es nevaru izlabot matemātiku.Tā man paliks nesekmīga.Un jautāt kādam man arī ir bail,jo pretī es saņemu attieksmi,kura liecina par pienākumu un traucēšanu.Tas man liek justies vainīgai un nederīgai.
Es tiešām gribu pabeigt šo skolu.Man citi varianti neder.Un man ir nepieciešams atbalsts.Ļoti.Šobrīd es saņemu tikai cirtienus pa pakausi.

Pietrūkst.

...un gribās nobirdināt kādu asaru.Tā pat vien.

18 gadi un tāds vecāku ierobežojums!

- Mammu,tu mani 6d aizvedīsi uz Cēsīm?
Iejaucas tēvs ar savām runām par apkārt blandīšanos un mācīšanos.
- Tu visas savas atzīmes esi izlabojusi?
- Jā,esmu.Palikusi ir tikai matemātika.
- Tad to tu arī sēdēsi un mācīsies!Nebūs nekādas blandīšanās apkārt,kamēr nebūsi nokārtojusi skolu.

Pagriezos un aizgāju.

- Jauki.

Es gribu satikt savu māsu.Man pietrūkst tā enerģijas lādiņa un tās rūpes,kuras man sniedz.

Vislabāk cilvēks jūtas tur,kur viņu gaida.


[dusmasara]

Man ir neviltots prieks un pārgurums.
Tik..tik...tik jauki cilveki reti tiek satikti.
Jūtu savu piederību iekš IMKAS un pamazām,pamazām arvien tuvāk cilvēkiem,kuri piepilda šo organizāciju.
Mēs neesam daudz,bet pietiek arī ar to,kas jau ir.

3 dienas intensīvas plānošanas un atskatīšanās uz padarīto.

Ir tik patīkami,ka negaidītā mirklī tevi izsauc pa vidu un godā par padarīto darbu un ieguldījumu :)
"Ar nežēlīgām metodēm,bet tomēr viss tika veiksmīgi pabeigts.Un ceru,ka pēc šādām grūtībām vēl būs saglabājusies vēlme šim cilvēkam darboties un nezaudēs degsmi.Agnes?"

Sveču gaisma un cilvēku atmiņu stāsti.Katrs ar savām emocijām,savu skatījumu un uztveri.Tas viss tajā vakarā lika vnk smaidīt no laimes.Smaidīt par citiem.

Lai gan mani tik daudz nemaz tas viss neskar,bet 2007.gadā IMKA ir tiešām daudz paveikusi.Apmēram 15 cilvēku sastāvā tika realizēti vairāki projekti,kuros visi dabūja iesaistīties lielākā vai mazākā mērā.Arī es dabūju ļoti daudz jau pašā sākumā.Lai gan tās bija mazas lietiņas,bet tik svarīgas un nozīmīgas man pašai.Vajadzības sajūta.

Man šķita,ka Rasa būs dusmīga uz mani un es teju vai zemē gribēju ierakties,bet nav tik traki.Mēs tā arī neapspriedām budžeta lietas.Atlikām uz nākamo nedēļu.

Gribās visur iesaistīties,bet man tik ļoti visu sarežģī skola,eksāmeni.

Rasa izvirzīja mani kā programmas lietu bīdītāju iekš MC nometnes,kura būs jūlijā.Šāds piedāvājums mani ļoti pārsteidza,jo šķita,ka man vairs neko nozīmīgu kādu laiku neuzticēs.
Rodas sajūta,ka mani cenšas bīdīt uz augšu.
Varbūt saskata kkādas perspektīvas?
Man ir grūti spriest.Tāds kā apjukums iestājies.

Ķermenis izjūt nogurumu.Pēdejās 3 naktis gulēt ir iets 4:00.Mācijos arī plānošanas laikā.

Noteikti jābrauc uz Rundāles pili!

Nostrādāju līdz 4 no rīta un beigās jau vairs nespēju.Nospļāvos uz visu un gāju gulēt.Kā nekā bija jau tūlīt arī jāceļas.
Miegs nāk vājprātīgi,bet neko darīt.

Šķiet,ka pie nesekmīgajiem priekšmetiem man tūlīt pievienosies arī ķīmija un literatūra.Literatūrā jau 3 darbus esmu iekavējusi.
Pa nedēļas nogali jāizlasa Brands.

Uztraucos par nedēļas nogali,bet nevajadzētu būt pamatojumam tam.

Jāsaliek somas un prom.