apslāpētās sirdis

zb!

Vainas apziņa mani noēdīs.Kamēr man netiks pateikts,ka viss ir kārtībā,tikmēr nekas nemainīsies.Apzinoties sekas,kuras var rasties manis dēļ,ir pašsaprotami,kādēļ tā jūtos.
Šodien uzrakstīju saturisko atskaiti un nodevu visu.RD man pateica,ka kkas nav kārtībā un Dmitrijs teica,ka runās ar rasu,kas ar tām summām notiek.Iztērēts ir vairāk,nekā ir piešķirts,bet līdzfinasējums bija daudz lielāks iedots,nekā ir iztērēts.Un dažās pozīcijās paliek pāri nauda.
Tur ir tāds kiš - miš, ka es vairs neko nesaprotu.
Kad Rasa man pateiks,ka viss ir kārtībā,tad arī ticēšu tam.

Satiku un apveicu Līgu dzimšanas dienā.Beigu beigās man pašai patika kādu puķpodiņu ar "spalvainajām" puķēm viņai uzdāvināju :)
Līga bija priecīga un pārsteigta :) Negaidīja :)

Šodien viņai balle, uz kuru arī mani aicināja, bet nu...nez,man nav noskanojuma,jūtos nogurusi un man ir jāuztaisa Ziemassvētku dāvana rītdienai.

Ar trīcošām rokām un paātrinātu pulsu, beidzot nosūtīju Rasai finašu atskaiti.
Šodien pa dienu paziņoja,ka rīt noteikti jānodod atskaites.Man vēl nav uzrakstīta saturiskā!
Pēc treniņa uzreiz ātri ķēros pie finanšu atskaites pielabošanas.Viss sanāk.Vai arī man tā tikai šķiet.
Uztraukumu šis man sit gan.
Rīt uz skolu neeju,bet gan rakstīšu saturisko un tad jāsatiek Līga,jādabū viņas zelta rokas paraksts un zīmodziņš.Līgai tieši rīt ir dzimšanas diena un paliek 20.Savu dāvanu viņa dabūs 5d.Ar Lindu kopā gan jau kko sameistarosim :)

Uztraukums mani neliek mierā.Es gribu zināt vai Rasai nebūs nekas iebilstams un tur viss būs pareizi.

Šodien treniņā riktīgi nomocījos.Sākumā bija netipiski labs garstāvoklis,bet tuvojoties treniņa beigām,tas palika arvien drausmīgāks.Teju vai visu treniņa laiku [ 2h ] spēlējām basīti.Visvairāk mani izbesīja tas,ka es iedodu piespēles kā konfektes,bet piespēle netiek uztverta,saņēmējs negaisa vai arī nenoķer.Un pat tie gadījumi,ka nenoķer bumbu,kuru es tā jau cenšos dot vāji,pat tie mani sāka izbesīt!
Bet vismaz izspēlējos.Nebija jau nekāda baigā spēle,bet vismaz.

28.dec. jānovada Ziemassvētku pasākums un 4.janv. jānovada treniņš.
Šī gada dienas jau ir aizpildītas un tik pat ātri aizpildās arī nākamā gada pirmā nedēļa.Tur ir pat turnīrs!Kaut kāds ar skolu saistībā.Būs jābrauc uz Rūjienu.Tad jau redzēs.

Biju plānojusi šodien taisīt Ziemassvētku dāvaniņu,bet ar visiem šitiem trakumiem tas izpalika.

Šodien vispār īzī pīzī diena,ja neņem vērā faktu,ka matemātikas ieskaite man uzdzina depresiju un sabojāja garstāvokli.Mēs ieskaiti rakstijām 3h un tad vēl padancājām.Šoreiz sanāca jau labāk.Sen ar Mārtiņu nebijām dejojuši Vīnes valsi un tādēļ pagājušo reizi viņš sanāca ļoti kropļains.Pēc tam man vairs nebija ko darīt un tas bija briesmīgi!Aizgāju uz pastu,kur nostāvēju 40 minūtes [!!!] rindā,lai tikai varētu nopirkt 1 aploksni + pastmarku!Tas arī paspēlēja uz maniem noskalpētajiem nerviem.

Gaidām.

UZVARĀĀĀ!!!!!!!!
Paņēmām Rīdzeni kā mazos!
Skaisti,skaisti,skaisti,pat ar faktu,.ka mēs visas kopā neesam trenējušās jau kopš sezonas sākuma!
AAaaa...prieks,prieks,prieks!
Uzvara nesa uzreiz 1.vietu aplī! :)

Šodien vispār izdevusies diena!
- Agnes,tev es vispār būtu gatav sadot par purnu!Tas,kā tu pierādīji,ka cilveks spēj mācīties un būt gudrs,to nav varējis neviens. /Ā.Puriņa,matemātikas skolotāja/
Jā,man izlika sekmīgu atzīmi :) Un visu pati!Pati!Pati!

Tikai nedaudz pietrūka,lai angļu valodā tiktu viss izlabots uz 6.
Beigas vien es pati nočakarēju,jo atslābu uz visu šito un mājas lasīšanu neatbildēju.Nē,nu atbildēju,bet tas bija ātri uz vietas izdomāts teksts.
Bet tas ir nieks.

Vēsturei bija jābūt labākai.Kur tie laiki,kad man vēsturē zināšanas bija uz 8.
Viens stulbs 1 man izbojāja visu politikas atzīmi.Būtu bijis 9.
Kultūras vēsturē vispār kkāds sviests!Pusgadā 7!Kur tad tas ir redzēts!

Nekas špidošs jau vairāk mani nesagaida.

Šī nedēļa skolā tāda atsēdēšana vien ir.Ir cilvēki,kuri vēl pēdejiem spēliem cenšas uzlabot savas atzīmes,kuras teorētiski vairs nav iespējams labot.
Šovakar visām atzīmēm jābūt izliktām un rīt ir sēde par vidusskolu.It īpaši jau par 12.klasēm.
Esmu es melnajā sarakstā,bet domāju,ka mans vārds no turienes jau izsvītrots.Tagad būšu sarkanajā,kur mīt tie skolēni,kuri būs pastāvīgā uzraudzībā.

Šodien man ļoti,ļoti,ļoti sagribējās balli.Tādu riktīgi Ziemassvētku balli ar vakarkleitām un uzvalkiem.
Es esmu sev atradusi kleitas modeli,atliek atrast tādu.
Bezceris.
Bet žetons...gribās jau nu ļoti!
Visi darbi ar to saistībā tikai rit uz priekšu.
Un ja viss notiks tā,kā es esmu ieplānojusi,tad ir jābūt...neaizmirstami!

Aizdomīgas veselības problēmas sākušās.
Klepus ir vēl joprojām,bet vairāk nav tik smagā stadijā.Jau trešā nedēļa rit.
Tagad man ir citas lietas,par kurām raizēties.

Rīt spēlējam pret Rīdzeni.
Šo spēli mēs neuzskatām kā būtiskāko.Mēs pieļaujam zaudējumu,bet otrajā rinķī ņemsim priekšā!

Es dievinu tos rītus,kad es varu gulēt,cik vien mana sirds kāro un neviens netraucē izbaudīt miegu.

Drakula manī bija atstājis iespaidu un sapņoju,ka krustmātei nolej asinis.Viņa nebija kā donors,bet bija no tiem cilvēkiem,kuriem var noliet daudz asiņu un uz viņiem tas nekādu iespaidu neatstāj.

Šodien būs mierīga diena.
Bez steigas,bez darbiem,bez pienākumiem.
Ar mūziku,kādu filmu,gulšņāšanu,tv pulti rokās.Mājas chillout`s.

Asinis,izmisums,kaisle,kaili vīrieši,nemirstība,nāve.
Ir daudz vārdu,ar kuriem varētu raksturot izrādi "Drakula.Svešās asinis".Kā jau vienmēr Džilindžers darbojas savā stilā - pārsteigt ar negaidāmo un pretēji pieņemto.Gotiska stila izrāde ar rock`n`roll pieskaņu.Ķesteros kā Drakula ar gariem blondem matiem - savu lomu nospēlēja godam!
Pēc 1.cēliena daudz tukšu vietu,bet aizgājēji bija tikai zaudētāji,jo 2.cēlienā sekoja kulminācija un neparastākās lietas.Mute vaļā palika pēc ainas,kurā uz skatuves iznāca 5 pavisam kaili vīrieši zābakos ar krustiem rokās.Tā viņi tur stāvēja vēl ilgi.
Jāsaka gan,ka izrāde nav no tām,par kurām es varētu teikt,ka vēlētos iet vēlreiz,bet es nesaku,ka izrāde bija slikta.Es nenožēloju,ka aizgāju,jo man patika.

"Nāve ir sievietes vārds"
"Nāve nejautā vai mīl"

Labi pavadīts vakars.
Un es gribu vēl!
Pienācis tāds laiks,ka teātris ļoti,ļoti saista.Organismā ir mākslas un kultūras trūkums!

Jāatzīst,ka šitā sen nav bijis.
Dienas beigās izjūtu šausmīgāko nogurumu un miega badu.Garstāvoklis neparedzami spēj nokristies zem nulles.
Šodien pietika ar vienu frāzi - bernāt,brauc mājās! - un es savācu savas mantas un jau gāju prom.Sanāktu muļķīgi,ja es paliku gaidīt meitenes,bet beigās aizbraucu viņas nesagaidot.Es paliku,bet vēl viens teikums atkal mani izsita no rāmjiem un vnk aizgāju ātrākā solī uz priekšu.Kaut kāds sviests.

Vēl pirms mēneša man bija 5 nesekmīgi priekšmeti.
Šobrīd es neko nezinu par matemātiku,bet esmu pārliecināta par 70%,ka tur man būs sekmīga atzīme.Šodien pat jau biju skolā 7:15,lai rakstītu darbu.Starp šīm 5 nesekmīgajām bija arī fizika.Man fizikā pusgadā ir ielikts 6!Saņemiet,jūs,visi neticīgie!

2 nedēļas jau bez balss.
Mans dārzeņa sindroms ir ievilcies.Un ceru,ka neizstiepsies vēl ilgāks un smagāks.

Šodien man ļoti,ļoti sagribējās aiziet uz teātri.Pagājušās nedēļas 6dienā vai 7dienā man bija nepārvarama vēlme aiziet uz kādu kultūras pasākumu.Kaut vai uz kino.
Šodien es nolēmu savas vēlmes piepildīt un rīt eju uz teātri.
"Drakula.Svešās asinis" 18:00.
Arī viena būtu gatav iet.

Pavisam maz pietrūka,lai es rīt neatrastos Cēsīs.
1.Katrīna brauc
2.Avantis rīt spēlē Cēsīs

Par sālītu manam makam.

Vēlās pēcpusdienas šizo sapnis.

Sapņoju,ka mums notiek žetonvakars.Mūsu pašu skolas aktu zālē.

Visu pasākumu uzsāka kādas 6 meitenes,kurām bija rokās sveces un viņām bija mugurā kokteiļkleitiņas,kuras bija svītrainas melnās un baltās krāsās.Vienādās diagonālās līnijās.
Melns-balts-melns-balts.

Aiz viņām sekoja vecāki,kuri ieņēma savas vietas.Pēc vecākiem skolotāji un uzreiz arī paši skolnieki.Mani ievadīja zālē nevis puisis,bet gan mana omīte,kurai es ļoti lamājos par to,ka vecākiem jau sen bija jābūt zālē,bet tie tikai tagad iet.

Telpā pavisam neliels apgaismojums.
Ieejot zālē,tajā bija daudz sarkanu klubkrēslu,kuri izvietoti kvadrātos un izgaismoti ar Ziemassvētku rotājumiem.Centrā kvadrātiem atradās galdi.

Zāles pašā sākumā novietots milzīgs galds,uz kura stāv baltas rozes.Galda galā sēž direktors - tērpies milzīgā,kuplā kāzu kleitā!Viņš sēdēja savā vietā un pie kājām bija noliktas sarkanas rozes.Viņš smaidīja.

Audzinātāji tērpušies vienādās kleitās.Krēmkrāsas vakarkleitā.

***
Dažas nianses pirms šī notikuma sapnī-
*ar Līgu kāvāmies par āboliem skolas 4.stāvā
*aiz slepenām,ar rotājumiem izgreznotām durvīm,kuras savieno skolu ar citu māju, dzīvo matemātikas skolotāja.
*uz žetonvakaru man bija kājās džinsi.Kāds pacentās tajos izgriezt uz sēžāmvietas kvadrātus,bet pati es to nepamanīju.Stresā meklēju ko citu varētu uzvilkt.Jau nākamajā mirklī man bija svārki.
*klašu audzinātaji pa gaiteni gāja uz zāli,rokās turēdami dunčus.Tie tor turēja tā,it kā plauksta būtu paplāte.
*šī gājiena laikā skolotāja pabrīdināja,lai es pasteidzos,jo viss tūlīt sāksies.Es tikmēr meklēju sev citas bikses.
*pie skolas ēdnīcas strādniecēm meklēju adatu un diegu.Es uzstāju,ka uzlikšu uzšuves un aizšūšu ciet lielos bikšu caurumus.
*mums iedeva sarkanus bumbuļus,adatiņas un vēl kko.Bija 3 lietas.Kādam man nezināmam cilvēkam tās atdevu,tad skrēju paņemt atpakaļ un adata iedūrās rokā.

**

Ak,jā,un pēc nedēļas jau IMKAS Ziemassvētki.
Man ir jāizdomā dāvana.
Idejas ir,pat dažas ir labas,bet vai man laiks un iespējas ļaus tās realizēt.

20.dec. arī Ance ielido.
20./21.dec. mums ir meiteņu vakars ar piparkūku cepšanu un karstvīna taisīšanu.
21./22.dec. ir IMKAS Ziemassvētki.

Lai tikai vecāki pamēģina mani noturēt 4 sienās!

Šodien jūtos izpumpēta.Pat uz nekādām matemātikām nepaliku,bet dienas beigas tādas smagas.

Ja viss izdosies tā,kā ir scenārijā,tad par mūsu žetonvakaru runās vēl gadiem!
Šobrīd jāizdomā kā apiet apkārt tam,ka no viena cilvēka var nākt tikai 2 cilvēki,respektīvi,abi vecāki.
To es kkā izdomāšu.Alexa un Kristaps arī jādabū iekšā.

Rīt pēdējais šī gada kontroldarbs matemātikā.
Esmu pārliecināta par sevi un uzrakstīšu godam!

Konusu uzrakstīju,tagad jāizlabo tikai cilindrs.
Kā man riebjas telpiskie ķermeņi,jo es tos uz lapas vnk neredzu.Man nav šīs telpiskās izjūtas.

Kā sacīt jāsaka - īzī pīzī latviešu valodas gada ieskaitei!

Interesanti kādā stāvoklī es būtu tad,ja apmeklētu šīs pēdejās 2 nedēļas treniņus.Jau bez tiem es mirstu nost.Kas ir pats interesantākais,no noguruma ir tā miršana.
Smadzenes man nav pieradušas tik daudz domāt.
Šodien no skolas izgāju 18:20.Man bija matemātika.

Uz vakaru nositās garstāvoklis.
Kārtējās sarunas par mācībām,par to,ko neesmu izdarījusi,kas ir jāizdara.Visu,ko vien var,to man kabina klāt.Pat to,ka uz bibliotēku neesmu aizgājusi atdot grāmatas!Tas ir absurds!
Riebjas.Viss bija tik labi,tik mierīgi,bet nē,vajag atkal pacelt augšā kkādus debīlismus.Šādas lietas mani visvairāk izbesī un nosit garstāvokli.

Uz Pēterburgu man neļauj braukt.
Pirmā nauda ir iemaksāta,bet beigās tomēr pasaka,ka nekur nebraukšu.

- Es sāku ļoti pārdomāt par to,ka arī nākamgad tev būs jāierobežo treniņu apmeklējums. /mamma/

Ka tik ne arī!
Šobrīd es uz treniņiem neeju tādēļ,ka esmu slima un man ir tiešām svarīgāk šobrīd nokārtot skolu.Man ir pēdejais gads jaunatnē un lai neviens pat domu nepieļauj,ka spēs mani no tā izstumt!
*dusmas!

Nu bļeģ,nahuj bija man šitā vakars jāizbojā?
[man riebjas,ka es lamājos.ļoti!]

Rasa uz e-pastu arī nevar atbildēt,kuru aizsūtīju jau 7d.
Mani atskaites gaida!Jau pirms 2 nedēļām bija jānodod.

Uztraukusies esmu par māsu.Viņai,iespējams,būs nepieciešamība veikt ceļa operāciju.Šis fakts mani it nemaz neiepriecina.Iespējams,ka ir vājāki priekšejie muskuļi,iespējams ir saišu iekaisums un tik pat labi,tas var būt arī menisks.
Uz cēsu galdiem es neļaušu viņai gulties!
Bet Alexa jau ir pietiekami gudra,lai zinātu,ko darīt.
Mana māsa! :)

Ja salīdzina pagājušo nedēļu ar šo nedēļu,tad varu teikt,ka ir labāk.
Ir!

Gan fiziski,gan emocionāli.
Šinīs dienās nav tik liela spiediena no apkārtējiem,no skolotājiem,no vecākiem un es pati jūtos par sevi pārliecinātāka.

Šodien ar mammu bijām pie direktora.Viņš izvirza pret mani stingrus nosacījumus.Varēšu rauties visu nākamo gadu.Būs grūti.Pat ļoti.Un man būs nepieciešams atbalsts.


Pēdējā laikā šķiet,ka Kristapā ir iemājojusi Alexa un otrādi.It kā viņi būtu samainījušies.

Es kā vienmēr cenšos būt saprotoša.
Nedaudz gribās vairāk uzmanības.Tikai kripatiņu.
Kaut vai 3 vārdus - kā tev iet?
Ar to man pietiktu.

Man ir saceltas lielas sapņu pilis.Man ir bail,ka es "aplauzīšos",kad nekas no tā neizdosies.Pats no sevis jau tas nenotiks.Man ir apņēmība,man ir mērķtiecība,man ir savi plāni.Man viss ir,bet var sanākt,ka karjeras celšanai nepieciešamais man ir,bet nav tas,kas ceļ manu ģimeni.
Kā reiz vienā no sarunām ar Alekseju,mūsu informātikas skolotāju.Mēs bijām kādi 4 cilvēki,kuri runāja par nākotnes izaugsmēm un studijām.Kā pareizi teica kāda no meitenēm - cilvēks var būt sasniedzis ļoti daudz dzīvē,var sasniegt savas karjeras augstumus un būt šķietami laimīgākais cilvēks pasaulē,bet tam pietrūks viena ļoti svarīga ninase,kas padara viņu par nelaimīgāko cilvēku - viņam nav ģimenes,viņam nav to cilvēku,kurus mīl un kurus uztur.Tā arī atceros,ka reiz pildīju kādu testa lapu,kurā bija jautājums par ģimenes uzsākšanu.Tur bija jautājums,cik gados grasāties uzsākt ģimenes dzīvi un kādi faktori noteiktu tās uzsākšanu.Es rakstīju,ka tie būtu noteikti pēc 25 gadiem,kad būs nostabilizēta karjera.Man karjeras izveide ir pirmajā vietā,nevis ģimene.Un šobrīd es nedaudz šaustos sevī.Es nevaru pateikt,kas man ir svarīgāks šobrīd.

Karjera vai ģimene?
Ģimene vai karjera?

Ir grūti atrast atbildi.

Visa šī nelielā aizdomāšanās mani noveda arī pie domām,kā tad izskatīsies mana nākotne.Nekur tālu nesapņoju,bet gan kādus 3-4 gadus uz priekšu.Un tie man rādās,kā dzīvošana kopā ar māsu.Pat Kristaps mēdz tur parādīties.Pat ja šis mans sapnis piepildītos,tad viņam reiz būtu arī jābeidzas.Kā būs tad,kad Alexa vai es pateikšu,ka ir jāšķiras?Ka ir jāsāk veidot katrai sava dzīve?Sava ģimene?Tas uzreiz nozīmētu atsevišķu dzīvošanu,atsevišķas nodarbes,atsevišķu laiku.Bet toties mūsu dzīves nebūtu iedomājamas bez vienas otras.To es varu teikt droši!Draudzība nezustu.
Tādēļ,lai nepieļautu šīs negatīvās emocijas ar šķiršanos,ir jādara tā,lai tāds process nemaz nenotiktu.Tas nozīmē,ka jau pašā sākumā nedrīkst pieļaut domu,ka ir iespējama kopā dzīvošana.

Es atkārtošos - man tiešām ir saceltas sapņu pilis.

Nav tā labākā tēma,par kuru aizdomāties.
Šobrīd esmu nedaudz noraizējusies par savu nākotni un to,kas notiks ar mani tālāk.
Nemaz negribu iedomāties,ka būšu uzpūtīga vecene,kura savos 40 gados būs baigā beibe,kas visur uzkāpusi tik augstu,cik vien iespējams,bet beibei nebūs ģimenes un būs tikai vakara/biznesa sakari.Es nemaz nespēju sevi tādu iedomāties.Kaut kāda buržuāzijas preilene sarkanā kokteiļvakara kostīmā.
Phe!Un pie sāniem kāds biznesa kontakts!

Visu ar mēru.
Studiju laikā es dzīvošu ar māsu,ja mums būs tāda laime un tad jau lai paiet sākumā tas,un tad es sākšu uztraukties par talākajām savām gaitām.
Šovrīd ir citi sūdi, par kuriem uztraukties.Nāks jauni,tad par tiem arī domāšu.

Ļoti labi izjūtu to,ka mans organisms ir pieradis iet gulēt nakts vidū.
Vakarnakt aizgāju kā pienākas gulēt un vēl stundu grozījos pa gultu kamēr vienā mirklī aizmigu.
Un tad ar grūtībām no gultas jāizlien.
Iekšējais pulkstenis ir nedaudz nosities no ritma.

Sapratu,ka neesmu gatava uzņemties skolas nometnes organizēšanu.
Pārāk liela atbildība un daudz darbu jāiegulda,ko es no savas puses nespēju dot.
Mani sagaida vēl daudz citi darbi,kas ir saistībā ar skolu un IMKU.

Rīt ir nozīmīga diena.
Es pierādīšu,ka spēju uzrakstīt matemātiku pašas spēkiem!

Darbīga nedēļas nogale.

Vakar visa diena tika veltīta finanšu atskaitei,bet šodien mācijos matemātiku pie Ilvijas un vēl bija jāapstrādā atskaite.
Tas viss šodien ar pozitīvu noskaņu.

Sapņoju,ka esmu uz viduslaiku kuģa,kurš peld dziļumā,kurš knapi pāri potītēm.

Un vēl skolā bija kaut kāds āra pasākums,āra diskotēka mūsu skolas pagalmā.
Matemātikas skolotāja man bija ielikusi 8,kas manu vidējo atzīmi padarīja sekmīgu un līdz ar to nodrošinātu manu palikšanu skolā.

Man bija sava mašīna.Tik nezinu kādas markas,bet galvenais,ka manējā un pati kā šoferis.

Nākamā ir pēdējā labošanas nedēļa.
Jāizlabo mans kontr par cilindru un vēl viens algebras darbs.Es zinu,ka varu viņus uzrakstīt sekmīgus!

agnese ir stipra meitene!

- tēš tā kā vecs ložmetējs!

Šodien atskaišu diena.

Un naktī biju vīrietis.

13 stundas miega.Brīnišķīgi!

30 minūšu darbs pārtapa 4,5 h darbā.

Kāda gan vaina naktīm?
Tik dienas tad seko galīgi nobeigtas.

Pēc skolas vēlējos atpūsties un tā arī aizmigu.
Sākumā atrados vecāku gultā,bet es neatceros kā nokļuvu savā gultā.
Pamodos ap 21:30,kad tēvs pārradās mājās.
Viss vakars nogulēts,bet vēl mācības priekšā.

Un Alexa atcerējās par mani.
Tas mani šodien iepriecināja visvairāk.

Šodien Kūriņai jautāju vai es tiktu cauri,ja man arī būtu tā viena nesekmīgā.Viņa nebija noskaņota pozitīvi.
- Es nezinu,Agnes.Es,protams,ka aizstāvēšu tevi sapulcē,lai tu paliktu,bet nevar zināt kā būs noskaņots direktors.

Kā sapratu no saviem klasesbiedriem,tad pat,ja man ir 3,9,tā tiek pieņemta kā nesekmīga atzīme.
Tāda gadījumā es jau esmu norakstīta.Es nespēju izvilkt 3,5,tad kur nu vēl apaļu 4.

Rīt mamma iet pie direktora.
Es zinu vienu - es negribu tur atrasties klāt.Es vairs nespēju to visu izturēt psiholoģiski.

Annija teica,ka man ir vairāk jātic sev un tad viss neiespējamais kļūs iespējams.
Es tā nemāku.

Un šodien iestājās vājprāta stadija.