Previous 20 | Next 20

Nov. 16th, 2007

Prezentācijas par LDD pabeigta,tagad atliek uzrakstīt pārspriedumus kultūras vēsturē un parastajā vēsturē.

Nov. 15th, 2007

Patiesībā man ir bail no tām 3 dienām,kuras mani sagaida.
Kādā no tām mēs savilksim kopā LDD budžeta lietas.Un tur ir tādi mēsli savārīti,ka visa organizācija var aiziet pa burbuli.Un es jūtos ļoti vainīga pie tā.Tas atkal manī rada sajūtas,ka es neesmu nekāds līderis,es neesmu pienācīgs vadītājs,kur nu vēl projektu koordinātors vai projektu vadītājs.Tas ir tas,ko es vēlējos darīt nākotnē,bet tagad es pierādīju,ka tas nav nemaz tik vnk un varbūt nemaz nav priekš manis.Man šķiet,ka Rasa ir dusmīga uz mani,ka es tā esmu nolaidusi projektu un ka tagad ir jāizdomā kā izvilkt budžetu,lai RD neuzmetas virsū.Un ja viss ir tagad tik slikti,tad man vairs netiks dotas iespējas turpmāk kko vadīt.Bet es gribu.
Mans vienīgais mierinājums ir tas,ka šis bija mans pirmais projekts un bija daudz lietu,kuras es pati vēl nezināju.Bet nezināšana nav attaisnojums.
Un ja mēs LDD kārtosim jau pirmajā dienā,tad atlikušās 2 var pārvērsties par briesmīgām,jo man šķitīs,ka Rasa vēl joprojām ir dusmīga.Un tā droši vien arī būs.

Aaaaa...šitais mani iedzīs kapā!

Nov. 14th, 2007

No: Annija
paldies par to,ka uzsiti man šodien pa celi,kad sāku raudāt.varbūt saprati,ka ne jau par atzīmēm,bet par to,ka viņi runāja pa lietu,ko nezin.ok,lai palek,bet-
paldies.
novērtēju.
sajutu drauga plecu.

Volejbolu nespēlēju,bet pēc nedēļas jāspēlē ar skolas komandu centra rajona sacensībās vidusskolai.Būšu,būšu uz svītras.Pēc 2 nedēļām arī Domes kauss.

Šodien bija jaukās pārrunas pie direktora.
Sāka ar Anniju un viņa tika novesta līdz histērijai,kas beidzās ar viņas iziešanu ārā no kabineta.
Bijām kabinetā veselu 1h,kuras laikā noklausījāmies direktora smadzeņu skalošanu par nepieciešamību mācīties.
Mums bija jāraksta iesneigumi direktoram un klases audzinātājai,kurā izklāstijām iemeslus,kādēļ esam nesekmīgi,ko darām,lai šo situāciju labotu,kādus eksāmenus grasāmies likt un beigu beigās piekrišana,ka tiekam atskaitīti gadījumā,ja semestra beigās parādas kāda nesekmīgā atzīme vai vairāk kā 10 neattaisnotas stundas.
Man šobrīd ir savākušās jau 10.Nedrīkstu nevienu kavēt.

Es izvilkšu.

Nov. 13th, 2007

Šodien man bija pat labs noskaņojums un jutos šajā dienā labāk,nekā jebkurā citā dienā,kas man tagad bijušas pēdējā laikā.

Sāp elkonis.Saites atkal sastieptas.

5d uz Rundāles pili,kur notiks IMKAS plānošana.

Bet rīt pie direktora uz pārrunām ar nesekmību.

Galvenais ir pārliecība!

Nov. 12th, 2007

Jā,projekta budžets ir smagi sadragāts un sačakarēts.Un es jūtos vainīga par to.Bet nevajadzētu tā būt.

Šodien cilvēki mani iepriecina.
Vai tad tiešām ir tik traki,ka cilvēki ir sākuši raizēties?

***

Pēdas ir nosalušas un pirkstu gali tā pat.
Es šovakar atļaušos nemācīties.Man šodien ir miers.
Jūtu,ka ir uzkāpusi temperatūra.Un kāpj,un kāpj.
Bet man 5d ir jābūt uz strīpas.Ir lielā plānošana un atskats uz gadā paveikto.Un mana projekta atskaišu uzrakstīšana un savākšana kopā.

Es neizprotu šo mieru,kas manī tagad valda.

Laikam tomēr tiešām pacenties ir nogurums.

Uz vienu pašu mirkli es sajutu sevī mieru un harmoniju.Šis mirklis bija tik īss,bet ar tādu patiesumu,ka es to sajutu.Tas pat šķita neiedomājami un nereāli.Es tiešām negribu ticēt,ka pie vainas ir lielais nogurums,bet...tā sajūta bija tik patīkama.

Šodien pirmais teksts,kuru dzirdēju skolā bija "Bernāt,tu labi izskaties." ,teksts ar ironiju,lai vēl vairāk izceltu to,ka izskatos kā izdirsta krizdole.

Spēki sākuši mani pamest un rokas laižas lejā.

Vakarnakt ap 4 atslēdzos,kad beidzot biju pabeigusi budžeta rakstīšanu.Es 2 reiz liku naktī modinātāju un abās reizēs aizmigu.Pie otrās modinātāja likšanas reizes es aizmigu tā arī neuzlikusi to.Pamodos no rīta ar mātes zvanu,ka man ir jāceļas.Un labi,ka piezvanīja,jo bija atlikušas 20 minūtes.

Māsa.
Māsa.
Māsa.
Prieks!
Un es vēl joprojām nespēju noticēt.

Man visvairāk ir žēl to,ka es nespēju izlikt savas pozitīvās emocijas par šo notikumu.Vakar es nebiju uz to spējīga,bet es zinu,ka iekšā man ir tiešām paties prieks.
Es esmu vnk uz mutes.Neticami!

Cilvēki atbalsta.Un es nedrīkstu pie tā pierast.

Šodien zvanīja Bunde.Bez iemesla.Viņa vēlējās uzzināt kā man iet,kā es turos un kas ar mani notiek.

Ir cilvēki,kuri man rada šo vajadzības sajūtu.Es tā priecājos,ka man ir šādi cilvēki!Cilvēki,kuri atbalsta,kuriem es neesmu vienaldzīga un kuri cenšas man palīdzēt.

Šodien jau skolā izplūdu asarās.Matemātika mani gāž iekšā.Un ir tādā pakaļā,ka es par 50% esmu pārliecināta,ka es neizvilkšu.
Kur tad es iešu?

Nē,es nedrīkstu par to domāt,lai nezaudētu šodienas harmoijas sajūtu.

Skolā jau daudz netrūka,lai es aizbrauktu mājās.
Pārgurums šausmīgākais,nekādas koncentrēšanās spējas,bezspēks un visa degu.Aizgāju pie māsiņas,bet temperatūra izrādās,ka tikai 36 grādi.
Aukstums un klepus turpina mani mocīt.



Visvairāk par visu šobrīd es vēlos,lai kāds vnk apskauj.Tā no sirds,bez pienākuma un uzspēlētības.Un es varētu pieraudāt visas drēbes,bet man par to nekas netiktu aizrādīts.Par mani parūpētos,noglaudītu galvu un uzliktu buču uz pieres.Kā patvēruma meklējums.

Pie velna,e pabeidzu to sasodīto budžeta uzmetumu!

Es gribu gulēt un jau vienreiz gandrīz izslēdzos ar pieri uz čekiem.Atskurbu,kad pildspalva izslīdēja no rokām.

Kas tālāk?
Jāizpilda ķīmija un angļu valoda.


Jēēeee...
bļe!

Nov. 11th, 2007

LDD noslēguma pasākumu novadīju.

Svecīti Krastmalā iededzu.

Man bija prieks satikt Imkiešus.

Un it nemaz nav prieks par to,kas mani sagaida šajā naktī.

Es kritīšu.Es tiešām kritīšu daudz nopietnāk kā vēl nekad.
Un es ceru,ka ķers.Es zinu,ka ķers,bet vai pagūs?

Agnes,tu esi stipra meitene!

Rokas man ir trīcošas,cilvēki man saka,ka es izskatos uzvilkta un stresa pārņemta,dažbrīd acis aizduļķojas,rokas kļūst smagnējas,acis ir kristāliskas un sarkanas.
Es lidoju cauri cilvēkiem nevis eju kā tam būtu jānotiek.

Dzīva uz rīta pusi vēl esmu.

Darbu tik daudz,ka pat nezinu ar ko sākt.Nekas.Ar to es tikšu galā.

Biju,biju pie Rutas.Jau pašā sākumā,kad kāds pusis man jautāja,kur ir klubs,tad sapratu,ka publika nebūs tā patīkamākā.Kas mani visvairāk pārsteidza,tad bija daudz reperīšu un caciņu.Bet vēl vairāk mani pārsteidza un tiešām šokēja fakts,ka apmēram no 60 cilvēkiem,pilngadīgi bija ne vairāk kā 10 cilvēki.Pārējie lielākā daļa bija ap 14 un 15 gadiem.Satiku Rutas māsu Lauru un abas šokējāmies par to,ko šeit darām.Nebijām klubā pat stundu,kad saimniece paziņoja,ka visiem nepilngadīgajiem jāpamet šīs telpas.Pārāk daudz viņu esot un var sanākt nepatikšanas,soda naudas utt.Visi manējie mazie,cik nu mazie,palika uz ielas un viņām nebija kur palikt.
"Bernāt,aizved mūs,lūdzu,līdz Vecrīgas McDonaldam,mēs paliksim kaut vai tur,bet uz ielas atrasties mēs endrīkstam.Un tā arī ir,jauniesi līdz 14 gadiem uz ielas pēc 23:00 nedrīkst atrasties.Kko viņas tur baigi sastresojās un beigās visu nokārtoju tā,ka mēs paņēmām taxi un aizbraucām pie Unas,lai tur varētu pa nakti palikt.Tur atkorķējām šampi,tika izdzerts mans liķieris,kurš visiem iegaršojās un tā arī nopļāpājām līdz kādiem 5.Ap šo laiku visi sāka lūzt nost.Pašai tika guļvieta uz grīdas bez nekādas segas vai kkā cita,kas dotu siltumu.Mans mētelis jau tika noziedots citiem.
Pagulēju 1,5h un braucām mājās.Darbi mani gaida.

Dabūju ar kkādu Ziemassvētku disko bumbu pa galvu un tas man pārsita nedaudz pieri.palika arī zilums,pa kuru Una man vēl ar savu galvu 3x iedeva,kad es viņai mācīju dejot valsi.

Tagad zinu,ka ūdenspīpei ogles vietā nevar likt papīra pelnus.Dabūju tos savās acīs un izkoda man visu redzi.It kā varot ar aktīvo ogli aizdedzināt,bet arī tas neizdevās.Pats labakais bija tas,ka es nepīpēju ūdenspīpes,bet es toties mēgināju uztaisīt,lai gan zinot,ka pat no dūmiem telpā vien man paliek slikti.

ATīrāko rudens saaukstēšanos arī esmu dabūjusi.Jau spēļu laikā nejutos labi un tiešām - visu nakti biju bez balss un ar kāsi krūtīs.
Būtu laikam prātīgi izmērīt vismaz temperatūru.

Šodien lieli plāni!
Un es to paveikšu,pat šādā stāvoklī esot.

Nov. 10th, 2007

Pašiznīcināšānās.

Vecāki knapi mani palaida uz Rutas dzimšanas dienu.

Ja man nepatiks,tad šovakar būšu mājās,ja tomēr būs vērts palikt,tad līdz pirmajam transportam mājās.

Rītdiena ir nežēlīga!

Šodien bija tik skaista spēle.Tāds ātrums,asums un komandas darbs!Santa un Vētra spēlēja tikai pirmās 15 min un tad jau aizskrēja uz Avantis spēli.Līdz ar to viss palika mūsu rokās.Bez problēmām uzvarējām ar kādiem 50 punktiem.Labi spēlējām aizsardzībā un žmiedzām!
10 punkti kontā + aizsardzība.Atlēkošās bumbas.
Jā,šodien bija laba spēle arī individuāli.

Sanāca tā,ka pirmo spēli bija man jātiesā,jo Anete aizgulējās un nepaspēja.Pārējās gan sēdēju pie galdiņa ar savu tehnisko.
Es ceru,ka Mudīte kādreiz man arī par to samaksās.Par šodienu vien jau visi 9 Ls sanāk,kuri man kokos neaug.

Pirms spēles apsveicām pagājušajā dzimšanas dienā un uzdāvinājām mūsu kalendāru ar kailām meitenēm - Kolibri A grupa.Parodija par izlases kalendāru.Viņa bija sajūsmā un ļoti,ļoti patika! :)

Viss...es aizeju ,lai noraktu savu rītdienu.

Vēl nedaudz un es sabrukšu.
Man nav spēka.

Ir 5d un man nakts jāatvēl mājas darbiem.

Es fiziski vairs nespēju pavilkt.Psiholoģiskais drūp.
Ar asarām acīs tikai varu noraudzīties,kas mani sagaida turpmāko dienu laikā un cik daudz man ir jāsavelk kopā!

Man ir pilnīgs laika deficīts!

Rīt jau no paša rīta jābrauc uz CSDD.
11:00 jābūt zālē,lai tehnisko rakstītu.
Pa vidu starp CSDD un zāli,man ir jāaiziet uz CopyPro,lai izprintētu sertifikātus.Bļin,man viņi vēl katram jāuztaisa!
3 spēlēm tehniskais, 4. spēle pašai jānospēlē.
Vakarā jābrauc pie Rutas uz dz-dienu.Visa mana Kolibri varza brauc turp un es arī gribu,bet es gribu tādēļ,lai varētu beidzot atpūsties.
Izskatās,ka arī tas man ies garām.Pirmkārt, jau jāsaka,ka liela ietekme šeit būs no vecāku puses.Tālāk jau ir mana izvēle,jo laiku nevaru šķiest veltīgi.

6d/7d kārtējā negulētā nakts?
Jāuzraksta izvērtēšanas anketas,jautājumi un jāsaliek kkāda shēma kā notiks izvērtēšana.Noslēguma vārds jāuzraksta.
Pēcpusdienā tiekos ar liig,lai dabūtu viņas maģisko parakstu.
Skrienu uz izvērtēšanu ar visiem sertifikātiem un gala runām.
19:00 pievienojos imkiešiem uz Lāčplēša dienas pasākumu Krastmalā.Taisīsim uguns kuģīšus un laidīsim Daugavā.

Un klāt jau būs 1diena,uz kuru man ir nenormāli daudz uzdots!

Kultūras vēsturē jāuzraksta par indiešu kultūru.
Angļu valodā vesela čupa ar uzdevumiem.
Ķīmijā obligātie uzdevumi uzlikti.
Literatūrā jāizlasa "Spēlēju,dancoju" un jāuzraksta teksta analīze.Es esmu tikusi tikai 2.cēlienā no veseliem pieciem!

Un kad pie velna es savilkšu kopā projekta budžetu,rakstīšu atskaites un aiziešu pie Rasas,lai to visu tā skaisti sakārtotu?
15.nov beidzas oficiālais projekta termiņš,līdz kuram man ir jāpagūst iztērēt atlikusī nauda,savādāk,ja būs pārāk liels pārpalikums,tad es dabūšu maksāt no savas kabatas visu projekta budžetu.Pilnīgu visu! Un tas ir 1`500 Ls.

AAaaa.....tas viss mani iedzīs izmisumā!Non-stop nedēļas turpinās.Atpūtu es nepazīstu.

Es esmu pārgurusi un sirds ir pirmā,kura mani brīdina par pārslodzi.Tā jau par sevi atgādina.

Bet agnese ir taču stipra meitene!

Nov. 8th, 2007

Iedomājoties vien to mirkli,kad man pasaka,ka esmu atskaitīta,man jau tagad saskrien asaras acīs.
Skolotāja šodien vēl mani sapurināja vārda tiešajā nozīmē un apskāva,pateica,ka negrib,lai es būtu no tiem cilvēkiem,kurus atskaitītu.Nevienu jau negrib,lai izmet.

Ķermenis izjūt nedēļas beigas.
Brūk šis kopā.
Izgulēšos [ kad? ] un tad visam jānostabilizējas.

Uz rītdienu 150 vārdiņi krievu valodā.
Bļe!
Ar sāpošu galvu es neko nespēšu sakalt.

Un līdz rītdienai jāizlasa vēl 200 lpp no Raiņa lugas.
Vakarnakt vienā brīdī atslēdzos un no izlasītā nebija nekādas jēgas.

Māsai šodien vārda diena un šobrīd man bija jābūt autobusā atpakaļ uz mājām no Cēsīm.
Es tiešām gribēju aizbraukt.Ļoti,ļoti.
Ļoti.

Man prieks,ka vismaz kāds mani atbalsta.
Arī Kristaps piedāvāja savu palīdzību un teica,ka varu to lūgt tad,kad tas būs nepieciešams.Viņš neatteiks.

Ja Alexa un Kristaps ir tie cilvēki,kuri mani atbalsta,tad Līga un Lauma ir tie,kuri mani "per" par manu nesekmību.

Es vēl nelūdzu palīdzību,bet var pienākt brīdis,kad es nespēšu vairs visu paveikt pati.
Šobrīd es lūdzu palīdzību no skolotājiem.Un ceru uz viņu sapratni.

No Jura atnāca piedāvājums braukt apmācībā uz Slovākiju janvāra vidū.
8.-21.janvāris.
Un tēma ir tieši tā,kura mani tik ļoti piesaista un es tik ļoti gribu braukt,bet..man ir viens liels BET.
Sasodītā skola!Un pa vidu vēl ir žetonvakars.Par vārda dienu man ir piekāst,bet tā skola.
Treniņa nosaukums - “I Want to Share What I Can Give”.

Pilnīgi raudāt gribās tā dēļ,ka nevarēsu tikt!

Es turpinu.

Nov. 7th, 2007

Punķi un asaras.
Kauns un izmisums.

Nevis 4 nesekmīgās,bet gan 5.
Skola kā ceturto man traktēja sportu,bet reāli es biju pamanījusi,ka tā ir angļu val,kuru tik centīgi laboju.

Man un sports nesekmīgs.
Tādēļ,ka stundas nav apmeklētas.
Ak,nav apmeklētas?Tad kādēļ man žurnālā ir tikai 2 n burti?Bet nevienas atzīmes...


Kad man vienreiz beigs skalot smadzenes?!

Nov. 6th, 2007

Pavīdēja cerību stars - skolotājiem nav sliktu vārdu,kurus par mani pateikt.

"Agnese jau mums ir labs cilvēks un negribam,lai viņa būtu no tiem,kurus atskaita.Viņa darbojas daudz un visur ārpus skolas,bet skolā piekāpj tad,kad ir brīvs laiks.Viņu jau neizmetīsim,bet ir cerība,ka vismaz ar draudiem par atskaitīšanu,viņa spēs saņemties un sāks mācīties."

Rīt ir vecāku sapulce.
Protams,ka atraušos.

Direktors ir strikti nolēmis atskaitīt Ziemassvētkos visus tos skolēnus,kuriem būs kaut vai viens nesekmīgs priekšmets.

Savu angļu valodu ar visiem ni es esmu izlabojusi uz 4.
Krievu valodā jāatbild vārdiņi vismaz uz 4 un būšu sekmīga.
Fizikā nākamajā kontr jādabū vismaz 4 un es būšu sekmīga.
Matemātika...sāpīgais punkts.

Tagad galvenais ir izturēt un neatslābināties!Arī pēc Ziemassvētkiem,jo ja atskaitīs martā,tad tas būs pilnīgs krahs!

***

11.februārī vienošos kopīgās emocijās ar KoRn!

Nov. 5th, 2007

Gultas ir bīstamas padarīšanas.
Vienu vakaru jau atslēdzos brīdī,kad pildīju mājas darbus,bet toreiz arī bija nakts vidus,bet vai tad nakts vidus bija arī pirms vairāk kā 2 stundām?

Lasīju krievu valodu un atslēdzos.

Stienis!
2h vējā izmestas stundas un tagad vēl joprojām nāk miegs un būtu jāiet gulēt,lai nākamajā vakarā nelūztu nost.

Iespējams,ka skola dara savu.
Pa dienu esi skolā līdz 17:00 un aktīvi nomācies,atgriezies mājās un atkal turpini mācīties.

Lēnā nāve.

Ļoti,ļoti sāku izjust laika trūkumu.

Ja vien neslinkotu,tad būtu vismaz kāda daļa pozitīvisma.

Nesaprotu,kur gan es tāda radusies...

Nov. 4th, 2007

Galva pilna,bet citur tukšums.

Ir cilvēki,kurus es varētu vienmēr apbrīnot un viens no šādiem cilvēkiem noteikti ir Līga jebšu liig.Ar visu piedzīvoto,ar visu pieredzes katlu un dzīves krāsainību.
Kā paraugs man.Un es tiešām vēlos mācīties.Daudz mācīties no šādiem cilvēkiem.
Un šāds cilvēks ir man krustmātes statusā iekš IMKAS.

Pa feino!

Darbu kaudzes tā arī stāv noputējušas.

Slinkum,slinkum laid mani vaļā.
Tevi pērs,man sāpēs.

Nov. 1st, 2007

9 dienas iekš "Find it in music" jauniešu apmaiņa un rezultātā fantastiska pieredze,dzīves skatījums,jaunu kultūru iepazīšana un noteikti visvērtīgākais - cilvēki.
Lieliskas dienas!Nogurums spraucas ārā pa visām vietām,bet ir jāiztur.

Mani dzen zemē skola.
Esmu 2. kandidātu sarakstā,kuram draud atskaitīšana,ja situācija strauji nemainīsies.
4 nesekmīgi priekšmeti.

Es izpumpēšu sevi jebkurā gadījumā.Šobrīd ir pieņemti tik galēji lēmumi,ka atceļu pilnībā visu! Arī treniņus.
Es mācos nakts stundās un uz skolu eju nelietojama.Bet es cenšos.Un pabeigšu 12.klasi savā skolā.

Es nesēžu rokas salikusi klēpī.Es cenšos risināt situāciju.

Un tad,kad ats viss būs beidzies,es būšu kā dārzenis,kā baklažāns.Jo mana darbošanās būs mani pilnībā pārvērtusi un izpumpējusi.Man vēl pirms skolas saraušanas cilvēki aizrādīja,ka es izskatos pārmocīta,man esot nepieciešama atpūta,bet tās vietā es esmu spiesta vēl vairāk darboties.

Es ceru,ka man palīdzēs un es ceru,ka man pietiks spēks un apņēmība.

December 2018

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
      1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031     

Syndicate

RSS Atom
Powered by Sviesta Ciba