Untraceable mind channel
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Tuesday, February 3rd, 2004
| Time |
Event |
| 10:07p |
nu kopumā ņemot man ne visai patīk tas ko es dotajā brīdī daru. t.i. nepanesu blogus, džournalus un citus man-vakar-nomira-kaķis-tāpēc-es-šodien-apcerēšu-epilepsijas-filosofisko-būtību. bet gadās visādi, piemēram, vakar lasīju kaut kādā portālā, ka timberleiks džeksonei jaunākajai esot pavilcis krūšturi nost (tā krūts diez ko labi neizskatījās, btw), tjipa nejauši viņam tas sanāca. re, es arī nejauši atvēru savu blogu.
ko tad es te rakstīšu? a nezinu. es pats vēl neesmu ticis skaidrībā. varbūt par Ritu, bet tas noteikti nebūs tik drīz. varbūt par narkotikām. ļoti var būt. vēl var būt, ka dokumentēšu savas apgarotās smadzeņu ķīmisko reakciju sekas (bļa, cik kretīniski skan, gribējās uzrakstīt kaut ko krutu, bet huiņa vien sanāca :c((, bet tā kā nav nekādu ideju ko rakstīt vietā tad tā arī atstāšu). un jā, es pilnīgi noteikti nerakstīšu par (vispār, es esmu diezgan rupjš tēviņš un ļaušu izpausties arī savai dzīvnieciskajai pusei, bet tikai iekavās, t.i ja Tu, mans lasītāj, esi gados jauns un/vai piederi pie attiecīgas reliģiskās, politiskās vai vēl nezin kādas pārliecības un/vai esi vienkārši pieklājīgs un jauks, tad labāk nelasi to kas ir iekavās) savu kaķi (pizdjec, kā es jūs piečakarēju :c)) varu derēt, ka pēc iekavu noslēgšanas vairs neatcerējāties ar ko es sāku teikumu) vai kāds man (btw, ":c))" nozīmē tjipa ahujennāko smaidiņu, tas nav tā, ka tas ir smaidiņš un noslēgta iekava) konkrētajā brīdī ir mūds. | | 10:29p |
tā. pastāstīšu mazliet par sevi. jums jau droši vien (vienkārši pizdjec kā gribās vai ne?) ir zināma vēlme noskaidrot, kas tad es esmu par putnu. galvenajos punktos īsumā tas izskatās šādi: piedzimu, konstatēju, ka neko neatceros. sāku iet skolā, konstatēju, ka man nepatīk mācīties (ne jau dēļ procesa, dēļ pasniegšanas veida). beidzu pamatskolu, konstatēju, ka man šņabis arī nepatīk. beidzu vidusskolu, konstatēju, ka visas sievietes ir sliktas (tjipa maukas). ā, es tur kaut kur gāju pa vidu arī bērnu dārzā (es vienu reizi iedams uz bērnu dārzu pieliku zekjubikses (jā jā, toreiz bija vēl modē maziem puikiem arī vilkt zekjubikses, bet ne jau tās erotiskās zekjubikses kuras sev uz galvas mauc visādi burlaki un laupītāji, bet no kaut kādas kokvilnas, vai kaut kādas tamlīdzīgas huiņas) ar riktīgu kluci (bļē, šķērmi palika atceorties, bet šito stāstu es jums kādreiz izstāstīšu, riktīgi rēcīgs :c))). nu tātad. pēc vidusskolas mazliet pamācījos RTU ASTF, konstatēju, ka nav īsti tas (nenormāli iesakoja), tad atkārtoti konstatēju, ka visas sievietes ir sliktas. tad aizgāju armijā - brīvprātīgi (vot debīliķis vai ne? es jau šito tekstu dzirdu fonā). konstatēju, ka dzīvē mēdz būt tāda fiziskā slodze, ka momentā sāku just līdzi visiem nēģeriem kuri 16. gs tusēja pa kokvilnas laukiem kalifornijā. atnācu no armijas. konstatēju, ka pasaule nav īpaši mainījusies. sāku strādāt vienā avīzē un mācīties LU VuF. konstatēju, ka šitādu vēsturisku izrakteņu daudzumu, pie kam gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, vēl neesmu redzējis vienuviet. tad es satiku viņu. un aizdomājos. pēc tam konstatēju, ka visas sievietes tomēr ir sliktas. ap to pašu laiku avīze bankrotēja (tjipa tas kretīns, kurš to visu sponsorēja sāka luni dzīt). konstatēju, ka nauda sako. bet tikai tad, kad jamās ir daudz. pēc tam pastrādāju VID (šitas neskaitās, sabiju tur 3 mēnešus, dzinu luni, un tad beidzās līgums). konstatēju, ka tam kurš ir izdomājis birokrātiju vajadzētu uzcelt pieminekli, kā minimums. tad es izdomāju, ka vajag naudu (tjipa kompis bija drausmīgi sūdains, gribēju ari netu pieslēgt) attaisīju avīzi un nosūtīju CV uz pirmo sludinājumu kuru ieraudzīju. pieņēma. konstatēju, ka situācija sāk uzlaboties, bet pēc divām dienām aizgāju no mājām (patēvs konkrēti izbesīja), mani finansiālie līdzekļi uz to brīdi bija pielīdzināmi aptuveni minimālajai algai. situācija palika sliktāka. pēc tam es atkal satiku viņu, jeb precīzāk, viņa uzmeklēja mani. es aizdomājos. sāka likties, ka ne visas sievietes ir sliktas (tjipa maukas). pēc tam konstatēju, ka neko nesaprotu (ne sievietēs, ne maukās). pēc tam man viss konrēti (zajebala) apnika. nomainīju darba vietu, pie kam nomainīju tā, ka izdomāju, ka vecā vieta nerullē, vajadzētu strādāt tur. piezvanīju. pēc piecām minūtēm izrādījās, ka ir jāiet uz darba interviju. nu un tur es strādāju vēl jo projām. un kas ir pats galvenais, atkal parādījās viņa. un bija ļoti labi. tagad es par 95% esmu pārliecināts, ka visas sievietas (nav maukas) nav sliktas. bet ir sarežģījumi. es esmu iemīlējies. pie kam līdz ārprātam. vispār arī tagad ir labi, tikai mazliet savādāk labi. bet labi. | | 10:56p |
vakardien diskutējot ar vienu kolēģi par tik ēterisku tēmu kā ļaunums un labums, diskusijā izmantojot visas nodrāztās tēzes par šo tēmu (tjipa, kas vienam labs otram slikts, ka tomēr eksistē kaut kas balts un labs, tieči tā pat eksistē melns un nelabs, nekas nav balts un melns, katram mākonim ir kaut kāda tur maliņa utt utjpr utml) izklāstīju savu fundamentālo piemēru, kuru biju izģenerējis kaut kādā sakarībā sen senos laikos iekš DC++ chata. chatoju es toreiz ar kaut kādu kretīnisku tipa bembemutu vai kaut kā tā jamam bij tas niks.
tātad, es še pasludinu, ka arī visnepieņemamākā masu slepkavība pie zināmiem apstākļiem var būt pozitīva un visnotaļ noderīga, kā valsts tā sabiedrības eksistēšanā un attīstībā. piemērs: ir latvijā bērnu nami ar visādiem maziem un ne tik maziem bērniņiem iekšā. manuprāt visus šos bērnu namus vajadzētu nosvilināt ar napalmu. kāpēc? tāpēc, ka šie mazie, jaukie bērniņi 90% gadījumu izaugs par visādiem sliktiem cilvēkiem (alkoholiķi, narkomāni, protitūtas, noziedzinieki utt, pie kam nevajag te sapņot un stāstīt, ka tā nebūs, ir tā, paskaties uz ielas, vai kriminal inform) no kā izriet: a) viņi apdraudēs sabiedrību ekonomiski (zādzības, laupīšanas); b) viņi apdraudēs augstāk minēto sabiedrību fiziski (fiziska ietekmēšana, slepkavības, izvarošanas); c) jātērē papildus nauda policijas štatam un cietumiem. savukārt, ja jamie visi būtu miruši jau bērnībā (kā tur bija par to parunu, ļaunums jācērt saknē, ne?), tad varētu ieekonomēt naudu uz reiz par jamo uzturēšanu, un nākotnē uz tā rēķina, ka būs zemāks noziedzības līmenis un teiksim uzcelt slimnīcu priekšlaicīgi dzimušajiem bērniņiem.
protams, ja būtu pietiekami attīstīta sabiedrība ar labi izveidotām sociālās integrācijas un rehabilitācijas programām un atbilstošu finansējumu, tad no bērnu nama audzēkņiem nevajadzētu bīties kā no uguns. ir aizdomas, ka pasaulē ir labākajā gadījumā 2 - 3 valstis, kur šādas programmas strādā pietiekami efektīvi. un latvija nav viena no tām.
nu tad dārgie, saviebiet sejas un riebumā nospļaujieties manā virzienā un iesperiet ar sūdainu zābaku komentos par manu necilvēcīgo natūru. vai varbūt tomēr ne? |
|