|
[Nov. 1st, 2004|12:09 pm] |
|
|
|
Comments: |
un ja man liekas, ka cilvēks ir bezgala skaists? tāds, kāds viņš ir radīts, tādi, kā mēs dzimstam un augam šodien? ne tīksmināšanās ap sevi, bet ap visu - brīnums? tas ir pretrunā ar šo?
tam gan nav sakara/ pretrunas ar vainas apziņu. ne konkrēto, ne vispārējo.
skaists jau var buut arii vaajums, nepilniiba, vainas apzinja, greeks, ljaunums, tam nav nekaada sakara ar patiesiibu/nepatiesiibu, labu/ljaunu. skaistuma sajushana - taa ir taada izredzeeto atribuutika. es domaaju, ar to nedriikst reekjinaaties pienemot leemumus... "skaista bet slinka sieva ir kā zelta riņķis cūkas purnā" (Zālamans):) plus veel, tieshi pret skaistumu jau veel labaak savu nepilniibu var sajust. | |