a kas ir "frāžainība"? nē, mani interesē

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nopietni

(Reply to this) (Parent)

es totāli nezinu oficiālo definīciju, bet, manuprāt, tas ir bieži izmantotu vārdu savienojumu lietojums bez izjūtas, īpaši man tas griež ausīs, ja tas ir tādu vārdu savienojums, kas valodā iegājies nepareizi un neprecīzi, piemēram, "uzskati (..) tiek vērtēti ļoti neviennozīmīgi"

(Reply to this) (Parent)

dažreiz tas ir vienkārši kaitinoši, lai arī varbūt pareizi, jo tāds vārdu savienojums ir dzirdēts tik daudz reižu, ka tas ir zaudējis savu nozīmi un iemidzina uzmanību, un liek kasīties, piemēram, "neglaimojošie slēdzieni par mūsdienu pasauli" - so what? vai tad ir kāds, kas mūsdienās izsaka arī glaimojošus slēdzienus?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

a, skaidrs. paldies. vienkārši interesē.

(Reply to this) (Parent)

Arī tad, ja neviens mūsdienās neizsaka glaimojošus slēdzienus, ir pietiekami daudzi darbi, kas vispār neizsaka nekādus, tāpēc nevar pārmest, ka šī frāze būtu pilnīgi lieka.

Bet vispār: problēma, manuprāt, ir tajā, ka viņš raksta arī par to, ko mēs varam atrast citur - piemēram, sižeta izklāsts recenzijā, kurā grāmata netiek analizēta, man vispār liekas kaut kas perverss.


(Tīri no valodas viedokļa - ja reiz tu pieminēji nespēju rakstīti latviski - man stipri neveikli šķiet šādi teikumi: "Savā autobiogrāfijā Naipols raksta, ka vēlme kļūt par literātu viņam bija jau vismaz no vienpadsmit gadu vecuma." Ir arī pavisam konkrētas komatu kļūdas ("t.s., trešās pasaules valstīm un reliģiju", "no otras puses, citi kritiķi, norāda, ka", "nespēja ilgu laiku radīt jaunu patību, - tādu, kas nebūtu pasīva") un vismaz kāds pārītis citu kļūdu.)

(Reply to this) (Parent)