varētu pat teikt tā - ticīga cilvēka dzīve daudz lielākā mērā ir nepārtraukta intelektuāla piepūle, jo pārējiem, kā tev, šī domāšana ir fakultatīva. ja pašam nemierīgs prāts. un arī morāles imperatīvs ne-teocentriskā dzīvē ir fakultatīvs. kur tas nenonāk pretrunā ar likumu.
ticīgam cilvēkam dzīves uzdevums ir integrēt mācību, kuru viņš uzskata par patiesību, integrēt katrā savas dzīves jomā un personības daļiņā. tas prasa nepārtrauktu pašrefleksiju, pašplūsmas nepieļaušanu un sevis apzināšanos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, es to nosauktu daudz vienkāršāk: par glorificētu, rūpīgu pašapmānu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lai būtu pašapmāns, es šeit runāju par prāta darbības nepieciešamību šī "pašapmāna" sistemātiskā ieviešanā visās dzīves jomās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es nekad neesmu teicis, ka apmānīt sevi ir viegli

(Reply to this) (Parent) (Thread)

klausies, tu runā par pašapmānu tā, it kā zinātu, kas ir patiesība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu zini?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ko tieši tas pierāda, ka neviens nezin, kā ir patiesībā? absolūti neko. kā sagans teica: ārkārtēji apgalvojumi pieprasa ārkārtējus pierādījumus, un reliģijas gadījumā, tur pat nav, ko atspēkot, jo viss balstās tikai uz pašapmāna.

(Reply to this) (Parent)

nē, es runāju tā, jo es zinu, kas nav patiesība

(Reply to this) (Parent)