mēs iepriekš neprecizējām terminoloģiju.

politika un sabiedriskie procesi mani neinteresē, esmu tos izdzēris tukšus savos studiju gados, nevēlos runāt par neoliberālo ideoloģiju pēdējām modes tendencēm. jo vairāk cilvēku kaut kur ir iesaistīti, jo seklāk un nesvarīgāk tas kļūst.

mani interesē starppersonu komunikācija, un no mana paziņu loka 97% cilvēku domā, ka viņi paši no sevis jūt, kā viss patiesībā ir, ka sekošana autoritātēm, dogmām un akla ticība ir muļķība vai briesmas, un Dievs ir cilvēktiesību ierobežojums. domāju, šis fakts man dod tiesības vismaz uz šādu ierakstu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ojā.

(Reply to this) (Parent)

no mana paziņu loka 97% cilvēku domā, ka viņi paši no sevis jūt, kā viss patiesībā ir, ka sekošana autoritātēm, dogmām un akla ticība ir muļķība vai briesmas...

un kas būtu iebilstams pret šo viedokli?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja neskaita to, ka vienai daļai tas drīz vien šķitīs baigi garlaicīgs. tik garlaicīgs, ka garlaicībā to pārspēj varbūt tikai mūsdienu ateisms.

es zinu, ka Tu tam ne mūžam nepiekritīsi, bet man tiešām šķiet, ka ir daudz svarīgākas problēmas risināmas (uz zemes) par dieva esamību/neesamību. man personīgi kristietības funkcionālā vērtība reālajā dzīvē ir vienlīdzīga ar apaļu nulli. savukārt pret to tipa garīgo dzīvi, kas tur tad paliek pāri, ja ētisko pusi noņem nost - es pret to esmu diezgan neuzņēmīgs, it sevišķi, ja tā no manis prasa tādu dramatisku un eksaltētu attieksmi, kādu pauž daļa 'riktīgo' kristiešu; es gribētu just kā paskāls vai kirkegors (lasīju viņu pirms nedēļas - forši bija), bet nespēju.

(Reply to this) (Parent)