paldies Tev!
gaidīju jebkādu Tavu ierakstu. pārracis sevi dienās pamatīgi, uzraku ka "upuris" ir ne tikai man ērts apmetnis, bet izrādījies arheoloģiskajos izrakumos atrasts pamatīgs senmūris. dīlot ar to, jau sen zināms kā. šis Tavs ieraksts arī ir par to, vienīgi neredzu nošķīrumu veidam kā tuvoties, un neatpazīstu Dievmātes nozīmi. es neredzu nekā no tā, tikai saprotu, ka piedalīties, un piedalīties nav part-time "job".
sev, pusaklais, es izvēlējos vieglāk saprotamo "metanoia", jo tas kas esmu, ir iekrampējies sevī, un ir sākumā jānojauc līdz pamatiem, bet arī algotos darbos irl es nenostrādāju ilgāk par mēnešiem.
esmu gan mazredzīgs, gan slinks, bet pārējo es ne gribētu, ne spētu aprakstīt.

(Reply to this) (Thread)

lai arī pieļauju, ka Dievmāte Tavā ierakstā drīzāk sasaucas ar mātes tēmu, veikli izteiktā domā, ne tieša norāde. tomēr, mani pastāvīgi mulsinājusi katoļu(?) tradīcija godināt Dievmāti, arī pareizticīgo(?) vēršanās pie dzīvojušiem svētajiem.

kaut kādu apjausmu man devusi "klostera Laura", par viņai, nesaprotu cik lielā mērā, bet uztveramām personām, enģeļiem, un tad tas dod citu lauku, dimensiju, kura ir vēl tālāk no manas pašreizējās izpratnes.

novienkāršojot, man tuvošanās ir transcendentāla, personificējama ne savādāk kā Trīsvienība.

:) esošais kaķis gan parādīja, ka viņš varēja nokomunicēt ar manu aizgājušo kaķi. pilnīgi nepārprotami zināja adresi, un apstiprināja manu lūgumu par msg viņam. (absurdi, to pārlikt tādā līmenī, bet tas bija tik nolasāmi)

vienkārši visu dzīvi ieplestu muti par visu šo brīnos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

der jebkurš mātes tēls jebkurā reliģijā. man, līdzīgi kā pašreizējam Romas pāvestam, tuva ir gan Dievmāte gan zemes māte (pachamama).

vispār "māte", "divine mother", ir pirms visām šīm domām un tēliem, tā ir dziļi somatiska sajūta. vienalga, kā mēs to nosaucam.

(Reply to this) (Parent)

nu nez vai ir zināms, kā dīlot ar upuri. to var pateikt tikai tie, kas ir ar to izdīlojuši, un arī, visticamāk, vienīgi runājot par sevi.

(Reply to this) (Parent)