|
Apr. 8th, 2021|04:47 pm |
pārliecības ir forša lieta, bet kopumā, manuprāt, pasaule būtu daudz jaukāka vieta, ja mēs neplivinātos ar verdiktiem, tos nekādi nepaskaidrojot un nepierādot.
Rubenis ir autisks un intelektuāli izolēts, Kens Vilbers maldās - spēcīgi apgalvojumi... tev nav sajūta, ka šāda tipa izteikumi prasās pēc paskaidrojuma vai nedaudz lielākas pietātes?
tas kā nekā ir galējs verdikts: Vilbers maldās. Rubenis ir all head no heart. none of them know.
"es gan zinu!" - ir monētas otra puse.
tas ir apmēram tāpat kā teikt: sievietes ir inferior to men.
like, ok, i get that you think that, but... why do you believe yourself to be in a position to make such a judgement?
and furthermore: don't you think it would be fair to at least TRY to prove it? don't you think it would only be fair to place your verdict on a visible foundation - so that these people you're declaring it over might have a chance to point out weaknesses in your argument?
es personīgi gribētu, lai cilvēki, kas izsaka spriedumus, kuri ietekmē manu īstenību, tos balsta artikulētā argumentā, jo tas man dod iespēju atspēkot viņu domu. tāpēc arī pati turos pie šīs prakses - nedari otram to, ko negribi piedzīvot pats, tā sacīt.
vienīgā man zināmā racionāla diskursa alternatīva ir subjektīvisms, kur neizbēgami uzvar tas, kuram ir skaļākā balss un/vai lielākais kalašņikovs.
do i wanna give my enemies a voice and a chance to defend themselves? hell no!!! but do i? hell yes.
and i catch myself again and again not living up to it. and so again and again i get to grow a little bit.
tu, protams, vari teikt, ka tev savā privātajā blogā nevienam nekas nav jāpierāda, bet vai tev nešķiet, ka visa šī Kristus mācība... uzliek mums tomēr zināmu personiskās mentālās higiēnas pienākumu?
i've been looking at this a lot lately. it's a fine balance we must strike between knowing and not knowing, a very delicate one.
|
|