jā, nu... man tas bija pavērsiens vispār visā, kā būt šajā pasaulē. līdz ar to nāca sajūta, ka "viss būs labi" vai, kā nesen lasīju vienā grāmatā par bērnības traumām, ka "pasaule ir kopumā laba un droša vieta, kurā dzīvot". ne jau objektīvi, bet sajūtu līmenī. tas ir pilnīgs pretstats iepriekšējam stāvoklim - viss ir ļoti slikti, un tad mēs nomirstam.

bet es tik un tā maļos kaut kādos prāta konstruktos un bakstos ap sīkumiem