tápéc ka klasiskā forma ietver baznīcas dogmatiku, kurai nepiekrītu, pat, ja tā ir balstīta Sv.Pāvila interpretācijā, jo arī tai es nepiekrītu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

āhā, dogmātikas problēma apostāzes sakarībā pārsvarā ir katoļiem. bet ne tikai.
ir vienkārši jātic, ka Pāvils izklāsta to pašu evanģēlija būtību, tas arī viss. lai gan viņam ir apustuļa autoritāte, nedrīkst aizmirst, ka tāda tika dota arī Pēterim un citiem, un viņi visi gluži cilvēciski kļūdījās, un var kļūdīties. tas ir speciāli. visi šie daudzi 'bet', 'nu taču', 'ja', ir Dieva viltīgi iestrādāti paņēmieni un metodes, lai mēs decentralizētos (tādējādi iemantojot īsteno centralizāciju). lai mēs iemācītos ticēt, redzēt arī viņu liecības ticības acīm, nevis uzstādīt savas prasības Dieva Vārdam, pakārtojot gluži cilvēciskai racionalitātei, kas prasa drošticamību, evidences, pierādījumus, loģisku saskaņotiību.
man liekas, it īpaši tieši Tev jāapzinās, ka reliģiozitāte nebūt nav un nedrīkst būt zviedru galds.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet kas tieši ir Dieva vārds?
Patiesība ir iekšā, nevis ārā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams, ka patiesība ir iekšā.

piemēram, gadījums, kad mācekļi pēc krustā sišanas devās ceļā uz Emaus -
'And beginning with Moses and all the Prophets, he explained to them what was said in all the Scriptures concerning himself.'

proti, Kristus, kas ir vistiešākais Dieva vārds (vārds - atklāsme - autoritāte), šeit skaidro rakstus, kas vienlaikus arī ir Dieva vārds. turklāt atceries, ka Dievs pasauli arī rada ar vārdiem. lai vai ko tas nozīmētu. piemēram, apsolījums arī ir Vārds. ticības apliecība arī ir vārds. utt. un kaut kādā īpatnējā veidā tas viss ir saistīts un norāda uz vienu Vārdu.

(Reply to this) (Parent)