|
Aug. 15th, 2013|04:11 pm |
srry ... ;) tātad -
reliģiju iespējams izprast divējādi: kā ārēju likumu sistēmu - eksotēriski - un kā uz iekšu vērstu - ezotēriski. pa lielam galvenais jautājums ir: kur atrodas dievs, iekšā vai ārā? eksotēriskā setingā tu kā nošķirts veidojums pildi nosacījumus, lai tiktu debesīs, primitīvi runājot. savukārt ezotēriskais setings atspoguļojas misticismā - galējā instancē es esmu dievs. kā saprotams, šie divi skatījumi ir fundamentāli atšķirīgi, nu, tie arī producē fundamentāli atšķirīgas to pašu rakstu interpretācijas un prakses.
par vilbera (ken wilber - vari nogūglēt spectrum of consciousness vai four quadrants) apziņas spektru un līmeņspecifisku ontoloģiju - fiška ir tāda, ka katrs apziņas līmenis pa lielam ir pasaule pati par sevi jebšu tajā tiek līdzradīta pasaule, kuras daļa ir, teiksim, uztverošais subjekts. šis piemērs gan nebūs precīzs, ja ņem vērā, ka pre-racionālajos attīstības posmos līdzīgi kā post-racionālajos uztverošais subjekts ir šķietami mazāk atšķelts no pasaules nekā racionālajos (sk. pre/trans fallacy), tomēr - izlaižot diskusiju par niansēm - fiška imho ir līdzīga kā reliģijas uztveres jautājumā, proti, kādās attiecībās es sastāvu ar pasauli, cik liels ir attālums starp mani un ... jebko (")ārpus(") manis. proti, evtl. nošķīrums starp mani un pasauli izzūd, nu, es esmu viss, es esmu tukšums utt. unity consciousness, non-dual, one taste etc. bet nogriežņa otrā galā ir robežas robežas robežas. / nu labi, bet es nezinu, vai baigi labais skaidrojums :P /
|
|