|
Aug. 15th, 2013|03:28 pm |
|
piekrītu. bet imho saprotamāk par to runāt, izmantojot nošķīrumu starp eksotērisku un ezotērisku reliģijas izpratni un atsaucoties uz apziņas spektru, proti, dažādiem apziņas līmeņiem ar attiecīgi atšķirīgu ontoloģiju. jo imho viena no būtiskākajām problēmām visā šajā jomā ir tā, ka mūsdienās baznīcā satiekas cilvēki, kas atrodas ļoti dažādos attīstības līmeņos. proti, ja es operēju, teiksim, racionāla vai integrāla skatījuma ietvaros, bet mans līdzcilvēks - mītiska vai maģiska for that matter, mums katram cita starpā ir vajadzīgs kas pilnīgi cits, nemaz nerunājot par to, ka bilde, ko mēs redzam, skatoties uz vienu un to pašu jautājumu, radikāli atšķiras. un as far as institutionalized religion goes, viena no nelaimēm - ja ne galvenā nelaime - ir tā, ka šo institūciju bieži vada cilvēki, kuru operētājsistēma uz potenciālo iespēju fona ir diezgan primitīva. however, reliģija kā identitādi veidojošs un uzturošs setings ir baigais trap, ja reliģija ir largely aizmirsusi, pazaudējusi savu transformatīvo, ezotērisko dimensiju. un imho jā, šī problēma skaidri atklājas, piem., formas pārvērtēšanā, tomēr es nedomāju, ka to iespējams pietiekami izprast satura vs. formas diskusijas ietvaros. |
|