Telpas · elpa

teksti · kalendārs · lasu šos · Antiņš

* * *
puzle
Zīme.. Un es šogad rakstīju par puzli. Puzle. Pasaules puzle. Un šodien tā atnāca pie manis. Kāds cits to izskaidrojis pilnīgāk nekā mans prāts pārtulkojis sirdi. Atsūtīja man šo puzles gabaliņu. 
Vakar mēs gaismai ļāvām spīdēt spožāk, siltāk.
Tags: , ,
* * *
es par daudz domājot

nedomā tik tas, kas visu zina
kas visu zin, tam prāta nav
nemaz nav

* * *

rrrr. Cilvēkam jāiemācās, ka izkaidrojot to, par ko tas pastāv, nedrīkst sākt ar to, pret ko pastāv. Jā, es arī mācos

Atkāpies no sveicieniem ar dūrēm


* * *
pēdējais vārds

Man ļoti patīk nepalikt atbildi parādā. Ne jau skarbu atbildi. Bet domas attīstīšanai. Tā varbūt kaite. Bet bieži gadās, ka galīgi nezinu, ko atbildēt. Pārsvarā tas tādēļ, ka aizdomājos par tālu, saruna jau aizpeldējusi citos ūdeņos.. Flegmātisms. Komunikācija interneta vidē ļauj daudz vairāk izteikt, nepazaudēt sarunā... Jā, tur bieži pazūd.
Man interesē bezgalība, bet dažkārt gadās tā, ka mana pirmā atbilde ir arī pēdējā. Tad ir sajūta, ka esmu svešinieks. Ēdīsim Sauli par visiem svešiniekiem!

* * *
Progress nav jūtams. Aizmigšana lēna, jo daudz domu. Mošanās arī vēla. Atkal pieslēdzos LR1. Šoreiz tēma - smieklu joga. No tā, ko dzirdēju, visvairāk aizķērās stāstītais, ka domām jāļauj plūst. Tikai tas jādara klusumā. Šādi var attīrīties. Hm, iepriekš pieļāvu variantu, ka ar sapņiem cilvēks attīra apziņu (vai pat zemapziņu). Vakar gan kāds cits stāstīja ko citu. Tā nu pretēji viedokļi - ļaut domām plūst vai kontrolēt? Arī Šarma ir pret brīvu domu plūsmu, cik nu saprotu, jo nekādā gadījumā nevari atļauties domāt negatīvi. (ak, neesmu pildījis apņemšanos turpināt citēt no tās grāmatas, bet drīzumā atkal pievērsīšos tam)
Tā nu ļoti dabiski, bez piepūles, kā jau parasti, ļāvos domu plūsmai. Ja nu tiešām šādi var attīrīties, tad jauki - visādas draņķības domājās. Vēl jau ir palikušas. Bet redzu arī pozitīvas iezīmes, šādas tādas domiņas, atziņas, apņemšanās, skaidrība nostirpinās.
Šodien skaldot malku neko sev nenocirtu. Rīt uz Undīni, pēc tam uz Rīgu. Nākamnedēļ jāieskanē vismaz 70% no atlikušajām fotofilmām.

Ja nēsā līdzi mobilo telefonu tad var arī uzzināt, ka netālu pļavā ganās ~10 brieži. (pēc citu aculiecinieku stāstītā ~15)


* * *


Nāk miegs un ir vairākas tēmas padomā, par ko rakstīt.
Bet miegs nāk un neliels nogurums, tādēļ...

gh... mjā, sirds tikko notrīcēja

turpinu... Jā, nu iztikšu ar tēmu par Japānu.
Daudzi jūt, vai varbūt tikai izsakās, ka jūt līdzi Japānai, japāņiem un citiem, kas cietuši zemestrīces, cunami un AES avārijas dēļ. (daudzi arī klusē, arī nav slikti)
Cilvēki izturēs, dzīve turpinās, nopostītais tiks atjaunots. Bet ko tālāk? Zemestrīces tur bijušas vienmēr un būs.
Vispirms atgriežoties pagātnē. Pēc atombumbu nomešanas uz Nagasaki un Hirosimu, Japāna ļoti krasi izmainījās. Neesmu meklējis, vai kāda cita tauta tā spējusi sevi pārvērst.. Kļūt par vadošo elektrotehnoloģiju jomā... neesmu nekāds definīciju pārvaldītājs, bet izvēlējos šādu jēdzienu, laikam jāpaskaidro, ko biju domājis - datortehnoloģijas... nu tur jau robotus, mob.tel, automašīnas, domājošas mājas, mākslīgi mājdzīvnieki utt. Tas tā ievadam, lai arī nav īsti precīzi. Un arī atomenerģijas ražošanā viņi esot priekšā citām valstīm.
No lielākajie atombumu  upuriem cilvēces vēsturē viņi kļuvuši par spēcīgākajiem atomenerģijas lietpratējiem... Un tagad šī nelaime.

Ceru, ka Japāna dosies citā virzienā, nekā TV pārraidē dzirdētajā vēstījumā, ko pasaulei pastāstīja kāds AES avārijas seku likvidēšanas pārstāvis - pretosimies dabas spēkam. Nekādas zemestrīces un cunami nebūs bieds radioaktīvo vielu ražotnei AES. Novēlu viņiem nevis pretoties dabai, nelauzt to, bet sadzīvot... Intelektuālais spēks zinātnē un tehnoloģijās un iepriekš parādītā straujā attīstība varētu tikt ieguldīta atjaunojamo enerģijas avotu attīstībai. Vējš, ūdens, Saule
Jums un pasaulei laiks atteikties. Kļūstiet par līderiem. Tuvojieties dabai.


       Hhh, sēžu pusnaktī pie datora, domāju, klausos mūziku. Viens. Vēlos runāt. Neprotu iedegt daudzos tādu liesmu, kāda manī šobrīd deg. Runāt visu nakti par cilvēkiem, par pasauli. Neapstāties pie jā, nē, nezinu, ko nu mēs par to, jāiet gulēt, rīt darbs... Kur ir tie, kas degtu tā pat? Ir jau viņi ir, bet, kas liedz tiekties dziļumā, plašumā, augstumā?... Kādēļ nespēju pārvarēt savas un citu barjeras, lai arī zinu, kas tās veido, kāpēc veidojas...?




* * *