![]() | |
pēdējais vārds
Man ļoti patīk nepalikt atbildi parādā. Ne jau skarbu atbildi. Bet domas attīstīšanai. Tā varbūt kaite. Bet bieži gadās, ka galīgi nezinu, ko atbildēt. Pārsvarā tas tādēļ, ka aizdomājos par tālu, saruna jau aizpeldējusi citos ūdeņos.. Flegmātisms. Komunikācija interneta vidē ļauj daudz vairāk izteikt, nepazaudēt sarunā... Jā, tur bieži pazūd. Man interesē bezgalība, bet dažkārt gadās tā, ka mana pirmā atbilde ir arī pēdējā. Tad ir sajūta, ka esmu svešinieks. Ēdīsim Sauli par visiem svešiniekiem! |
![]() | |||
Kamēr..
Gaidot, kamēr restartējas mans laptops, pamazām malkoju karstu tēju. Tiešām karstu. Tagad tā vēl joprojām karsta... dažiem tā jau skaitās silta..
Pēkšņi zudusi spēja rakstīt tā, kā jūtu. Kā es uzrakstīšu recenziju par dokumentālo filmu "Mahatma Gandhi. Pilgrim Of Piece", kuru esmu tikai līdz pusei noskatījies, bet jau pēc stundas plānots doties uz dejām.
Kamēr gaidīju un malkoju piparmētru tēju, kas negaršo pēc piparmētrām, palasīju Salvadora Dalī "Ģēnija dienasgrāmatu", par kuru jau esmu uzrakstījis recenziju ar lielu ūdens devu tajā.
Kamēr gaidīju, malkoju tēju un.. Ak, pa to laiku aiz sienas arī paklausījos dialogu par datorspēli. Neiedziļinājos. Es te lasu Dalī un domāju par to, ka es šogad beidzot sāku dzīvot pa īstam. Dalī raksta: "Kad laika ir vismazāk, ir tik liela bauda nedarīt neko!" Bet man laiks jau beidzās vakar. Kas ir šis? Nepelnīts bonuss?
|