Telpas · elpa

Tu patiešām nedrīksti atļauties greznību domāt negatīvas domas - pat ne vienu vienīgu.

tā raksta Robins Šarma.

Tie cilvēki, kuri katru dienu domā vienas un tās pašas domas, turklāt vairumā gadījumu negatīvas, ir aizrāvušies ar sliktiem garīgiem paradumiem. Tā vietā lai censtos savā dzīvē saskatīt tikai labo un visas domas virzītu tikai uz to, kā uzlabot savu dzīvi, viņi sevi padara par pagātnes gūstekņiem.

Apziņa, ka tu vari, ir svarīgāka par intelektuālās attīstības koeficientu.

un tiek pieminēts jau zināmais labāk trauku redzēt pa pusei pilnu nekā pustukšu.


Šoreiz šis viss nešķiet tik vērtīgs, jo trūkst priekšstāsta, sīkāka paskaidrojuma un piemēru, kas ir grāmatā. Konspekts.
Uzlabot dzīvi var dažādi. Jau pirms pāris mēnešiem sāku ļaut visam ap mani sagrūt, neko necenšoties pieturēt, glābt. Kā lēnā solī dodoties pretī galējam sabrukumam. Lai pēc tam atkal ieceltos. Tas brīnumainais putns, kas no pelniem atdzimst... Tas fēnikss ir cilvēks.
Vairākus gadus jau nodarbojos ar sevis pētīšanu, iepazīšanu. Un tai grāmatā arī to izlasu, ka sevi jāiepazīst. Vien nesen esmu sācis redzēt tās kļūdas, ko pieļāvu savu pētījumu sākumā. Zināšanām par sevi jābūt vienā līmenī ar zināšanām par pasauli. Par pasauli zināju ļoti maz, vēl aizvien zinu ļoti maz. Pārāk liela nesaderība šajos lielumos, tādēļ sajūta, ka esmu kaut kur ārpusē.
Varu gaidīt modinātāzvanu, kas grāmatas varonim (laikam tiešām varonis) bija sirdslēkme 53 gadu vecumā (šitais paķertu uz jūtām daudzus - kā nekā pat tādā vecumā vēl ir cerība), bet varu arī sākt tagad.
Man tas nevar izskatīties kā savākšanās, cenšoties glābt to, kas nokritis, sabrucis. Tas viss jāatstāj un vēl vairāk - jāatmet daudz nevajadzīgā. Pat jāatmet tas, kam ir vērtība - tā ir citiem, ne man. Viss, kas man ir, nav mans.
Nedrīksti domāt negatīvas domas.
Šīm domām nav krāsu.

Dzīvē nemēdz būt kļūdas, tajā ir tikai mācībstundas.

Vēl mazliet turpināšu gaidīt, vēl mazliet nepretošos un iegūšu spēku rīkoties tā, kā esot pareizi. Sabrukšana turpinās, paliks tikai tas, kas jāpaveic. Un pēc tā būs jauns sākums.

šodien parādījās neliela apjausma, ka drīz sāksies stresošana...
Sakrājušās daudz neizdarītu lietu. Šis tas paliks neizdarīts un laikam pat tam nav nozīme, ja jau esmu nolēmis sākt kaut ko pavisam jaunu. Iesākumā.

Esat ēduši konfektes ar griķu garšu? Es tagad ēdu. Sarkanā spīdīgā papīrītī, ar Ziemassvētku dekorācijām un vecpilsētas siluetu (atgādina Rīgu). Citi teica, ka garšo pēc kanēļa un nemaz īsti nezinot - garšo, vai negaršo. Tiešām kaut kas jocīgs. Smaržo stipri pēc griķiem, bet aiztaisa degunu - tad parasta šokolādes konfekte. Es jau i' baigais kārumnieks. Ja citi neēdīs, apēdīšu visas griķu končas. Bet varbūt tās ir vecas?

Bet braucot mājās autobusā kādu stundu nācās izturēt piecu aktīvu jauniešu runas. (Nejauši apsēdos 33. sēdvietā h-h-h).. Vēl nepilngadīgie.. eh, runāja par tusiņiem pārsvarā.. Atviegloti uzelpoju, ka neesmu bijis līdzīgas kompānijas daļa.

Šodien iesāku lasīt par dzīvo ēdienu. Autobusā par to radās pārdomas, bet šķiet, ka mani iespaidoja zemās kvalitātes runas no pieminēto jauniešu puses. Tad nu nokļuvu līdz domām piena nepieciešamību cilvēka uzturā. Īstu pienu cilvēku vajadzībām taču ražo govis. Tad nu domāju, vai govis ir vienīgais dzīvnieks, kas ražo pienu arī tad, kad nav jāzīda mazuļi. Kāpēc tas iespējams? Pieradinot dzīvnieku var panākt tik lielas ģenētiskās izmaiņas? (Līdzīgi ar vistām) Nu tā vien liekas, ka var gan. Un tad iedomājos - ja cilvēks nebūtu pieradinājis tādu piena devēju, no kā iegūtu pienu, pieņemot, ka piens arī pēc zīdīšanas laika ir būtiski nepieciešams ikdienas uzturā? Varbūt piens no govs ir domāts tikai teļiem, bet cilvēks to varmācīgi ieguvis (dzīvnieku paverdzināšana?). Kur iegūti iekdienas nepieciešamo piena produktu devu ikviens pasaules iedzīvotājs? (Man nekas nav pret to, ka izmirtu 90% pasaules iedzīvotāju; mani arī var ieskaitīt, atsakos no egoisma)...
Par to dzīvnieku paverdzināšu - neuztveriet pārāk saasināti. Nepievienojos nevienam no kaut kur dzirdētiem viedokļiem par šo tēmu. Atceros no bērnības - arī mums bija dažas govis; simbioze,

Atpakaļ pie piena. Uztura speciālisti apgalvo, ka piena produkti ir nepieciešami. Ja jau govis ģenētiski tik ļoti izmainījušās, tad arī cilvēks ir izmainījies, pieradis pie govs piena. Bet vai tā ir pareizi? Ja nav pareizi, tad nonāku pie diviem variantiem. Pirmais variants - pēc zīdīšanas vecuma cilvēkam nav nepieciešams piens (piens - kaulu pārkaļķošanās vecumdienās, piena nav - kaulu un īpaši zobu trauslums visas dzīves garumā?)
Oi, bērnībā un jaunībā es ļoti ļoti daudz pienu un piena produktus lietoju. Un zobi bez caurumiem, pēdējoreiz pie zobārsta biju pirms.. mm 4 gadiem, vajadzēja uzlikt kronīti kautiņā nolauztajam zobam. Un vēl tad zobārsti jautāja, vai es zobus balinot? Nē, tikai ātri iznīcinu zobu birstes, nesmēķēju, nedzeru kafiju... bet ēdu saldumus, daudz daudz cukura. Patiešām arī īstu cukuru, karotēm vien.. Bērnībā biju atkarīgs no cukura, tad gan man īsu zobi bojājās, jo saldumu bija pārāk daudz, toties neēdu daudz vērtīgu dārzeņu un vēl ko citu.
Otrais variants - cilvēkam pēc zīdīšanas vecuma piens ir vajadzīgs, bet daudz daudz retāk. Kaut gan glāze piena dienā līdz pensijas vecumam?... Tad nu beidzot nonāku pie galvenās domas, patiesībā hipotēzes, bet jums uzdošu jautājumu. Kur to pienu dabūt, ja no govs (dažam no kazas) nedrīkst? Sintētisks piens neskaitās. :)