hipopotama pieraksti

Orientēšanās

Orientēšanās

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Izgāju ar sīčiem iesācēju orientēšanās kursu, baigi jūt, ka paaugušies. Gandrīz visu ceļu noskrēja ( nekas daudz jau nebija, taisnās līnijās 1.1km, tātad ap 2km), bet vispār bez činkstēšanas un E varēja smuki kartē parādīt, kur mums jāiet. Nesavelk vēl kopā ar īsto mežu, bet gan jau drīz. Abi pāris reizes nolikās, kad sajūsmā par pamanīto čekpunktu metās skriešus no kalna lejā, bet pieceļās un dodas tālāk. Ļ.labi.

Man gan sāp mugura tiklīdz kā ir bijis jāiet lejup. Bet dabūju nosūtījumu masāžām, pirmdien atkal būs. Tā viena stunda ir kā paradīze.
  • Tā, tā, tā... Kas tā tāda par teikuma konstrukciju "Man gan sāp mugura tiklīdz kā ir bijis jāiet lejup"??? Ak, Amerika, Amerika...

    Bet forši par pasākumu. Cierēju pavasarī uz Magnētu, un arī E parādīt karti tad un kontrolpunktus bērnu distancē.
    • Hmm. Kaa to pateikt labaak? Ka saap katru reizi, kad esmu gaajusi lejaa no kalna, bet tagad eju maseeties, tad paliek labaak.
      Arvienvaardsakot, nebuusim tik gudri, ja.

      Jaa, pareizi, Magneetam tachu ir beernu distances. Buus mums arii vasaraa jaapameegjina.
Powered by Sviesta Ciba