![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ja es dzīvotu Latvijā un mani bērni ietu skolā (nu, pieņemsim, kādā 7.klasē), es tagad lūgtu audzinātājai sarunu tēmās iekļaut sarunu par homoseksualitāti.
Citējot manu 3gadnieci, kura savukārt citē Tīģeri Danielu, "Sometimes we are different, but in so many ways we are the same."
Man bail no skolas laika, man liekas, skolotāji mūs ienīdīs. P vienmēr ir viedoklis (un ļoti skaļš, tā ka nav vietas citiem viedokļiem), bet es cepos par visādiem šitādiem tikumingiem.
Citējot manu 3gadnieci, kura savukārt citē Tīģeri Danielu, "Sometimes we are different, but in so many ways we are the same."
Man bail no skolas laika, man liekas, skolotāji mūs ienīdīs. P vienmēr ir viedoklis (un ļoti skaļš, tā ka nav vietas citiem viedokļiem), bet es cepos par visādiem šitādiem tikumingiem.
Vispār jau man arī ar skolām ir diezgan labs iespaids, tikai pa kādai darvas lāsei. Bet, kopš man ir sīkie, man ir kaut kādas iracionālas bailes, ka viņiem tā nebūs; ka viņiem būs palicis tikai tikumings un iesīkstējumings.
St.citu, aizsūti paldies saviem skolotājiem, viņi nereāli priecājas par negaidītiem paldiesiem.
/par LV mazmaksātajiem darbiem vispār nerunāsim, tur taču lielākā daļa kultūras darbinieku, un taču plēšas un dara uz urrā/
Pašlaik manā cibas frendlistē visiem sīkie vēl nav skolas vecumā, nevar saprast, kāda ir tā situācija ar tiem skolotājiem.
Kā jau visur, lielākā daļa droši vien ir pieņemami, daži ir izcili, daži ir vienkārši šausmas, bet dzird jau visvairāk tās galējības. Bet es arī atzīstu, ka manas bailes ir mazliet iracionālas. Piedzimst bērni un pēkšņi Tu kļūsti par baiļu kamoliņu.