hipopotama pieraksti

daria

18.8.15 21:38

Epastiski (pagaidām; sāksies rudens ceturksnis, iešu arī miesiskos uzbrukumos) uzmācos pasniedzējiem, lai ņem mani savos kursos. Gribu ātrāk visam cauri, ātrāk, ātrāk. Bet vienlaicīgi pati sapņoju par rāmu septembri, kad nebūs nekādas skolas. Brīvi vakari, bērnu dienas un vīns.

Šodien izvedu bērnus pastaigāties pa mežu - esam galīgi palaidušies, mazie vairs nav nekādi n-kilometru staigātāji. Šodien Em nogāja nelielu aplīti (~1-1.5km, ar dažiem kalniņiem), norunājām iet katru nedēļu. Miķ pa brīdim pats savām kājām, pa brīdim man somā. Pēdējais laiks atgriezt viņus uz taisnā ceļa.

• 2
• Nu nu?

• ripp

  19.8.15 09:37

  

  jūs mežā staigājat pa takām/ceļiem? vai kā? Alisei nepatīk mežā. visu laiku dīc, ka grib mājās, eh.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • daria

    19.8.15 16:25

    

    Pa takām - piemājas "parkā", kas ir normāls mežiņš. Un noteikti vienmēr vajag mērķi - vakar gājām kazenēs, bet sapratu, ka tas par tālu šoreiz, tāpēc atcēlu (uzmesta lūpa), bet piedāvāju tā vietā mājās apēst nedaudz saldējuma ("it makes me happy!")
    
    Em ļoti patīk, tad viņa var vārīties, es pievēršu 100% uzmanību; kad brālis izprasās ārā no somas, tad viņi skrienās. Nu, un tur ir milzumdaudz zirgābolu ("Vai kakas ir dubļi? Kāpēc?" "Kāpēc ir skujas?" utt), kam lekt pāri, skudras, ko apskatīt, un līdzi noteikti ir uzkodas.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais