hipopotama pieraksti

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Šodien uz mani kliedza, grūda, stūma, sita, koda. Prom nelaida. Daudz kliedza. Nabaga zaķim kaut kas ar punci, galīgi šķidrs nāk ārā, apetītes nekādas, var redzēt, ka nav savā ādā. Visu laiku grib tikai pa rokām, man jau sausa mute no grāmatu priekšlasīšanas. Pa brīdim jau noskaidrojas, tad tāda saule uzspīd. Vispār tik jocīgi - viņa man tik maz ir kliegusi un trakojusi, es galīgi neesmu pieradusi. Paturiet īkšķus.
  • Es drīzāk liktu uz zobiem. Tie pēdējie dzerokļi jau ilgi var nākt ārā un pat ja nekas nav redzams, nenozīmē, ka tur nekas nenotiek, vai ne?
    Bet ir jau labāk, cerams :)
    • Kkur lasīju, ka tie pēdējie nākot visvieglāk, bet mēs gan manījām. Un tieši pirms kkas iznāca bija vēdera un citi kreņķi, tikko kaut drusku smagana pušu, tā šķiet atlaida (M gan nāca trīs ar pāris dienu starplaiku, bet ceturtais, maita tāds, tomēr taisīs atsevišķu šovu)
      • Viņai jau vispār zobi viegli nākuši, tā ka nez. Var jau būt kaut kāds jocīgs vēdera vīruss. Tagad ir labāk, šodien iztiekam bez kliegšanas :) bet būs tā mute kārtīgāk jāpapēta. Tavai jau ir visi zobi, ja?
Powered by Sviesta Ciba