Pirmās reizes
Sestdien sākām dot mazajam bērnam "īstu" ēdienu - sākumā pa karotītei rīsu putras. Viņa palika traka - es biju sagatavojusies uz ēēēē un vēēēē, negribu nekādu putru, bet viņa, ieraugot karotīti, ar abām rokām steidzināja karotītes nonākšanu mutē.
Šodien iedevu tvaicētu un sablendētu kabaci. Tas pats. Viņai garšo! Protams, šie pirmie ēdieni tiek doti vien pa kādai vienai-divām ēdamkarotēm un ir atjaukti ar manu pienu, tā ka garša ir pazīstama, bet šitam bērnam noteikti garšo ēst.
Vispār pēdējās dienas viņa liekas kaut kā pieaugušāka - pēkšņi no maza bēbīša viņa ir pārvērtusies par bērnu. Aizvakar man likās, ka redzu zobu viņai mutē, bet vakar un šodien šķiet, ka tā būs bijusi tikai ilūzija. Ak.
Šodien iedevu tvaicētu un sablendētu kabaci. Tas pats. Viņai garšo! Protams, šie pirmie ēdieni tiek doti vien pa kādai vienai-divām ēdamkarotēm un ir atjaukti ar manu pienu, tā ka garša ir pazīstama, bet šitam bērnam noteikti garšo ēst.
Vispār pēdējās dienas viņa liekas kaut kā pieaugušāka - pēkšņi no maza bēbīša viņa ir pārvērtusies par bērnu. Aizvakar man likās, ka redzu zobu viņai mutē, bet vakar un šodien šķiet, ka tā būs bijusi tikai ilūzija. Ak.
Lūcijai ir līdzīgi, lai arī cik slikts noskaņojums nebūtu, tiklīdz mutei tuvojas karote ar kaut ko iekšā, tā acis ieplešas un mute izvēršas platā platā smaidā :D
Mazās rīmas.