Mansards
Es mīlu Mansardu. Lai gan serviss, protams, ir lielisks - kādu brīdi es mulsu un nebiju pārliecināta, ka tiešām tās grāmatas esmu pasūtījusi (jā, jā, esmu izlaidusies un pieradusi, ka vienmēr tiek atsūtīts apstiprinājuma epasts), tomēr šodien saņēmu paciņu un nu manam lasāmo grāmatu sarakstam pievienojas Ingas Gailes "Āda", Kristīnes Želves "Meitene, kas nogrieza man matus", Viļa Lācīša "Pamodināt Lāčplēsi" un Imanta Ziedoņa "Vēl ko". Susļiks ir priecīgs, tikai mazliet nožēlo, ka vakar iesāka Manna Budenbrokus, bet arī nekas - būs motivācija beigt pēc iespējas ātrāk.
(Grūtniecību nepiedāvāt, es te kaut kad dienās sapņoju, ka esmu stāvoklī (kaut kādā finālstadijā, spriežot pēc skata uz sevi) (tika pat noskaidrota bērna māte (viņa stāvoklī nebija, protams)), jā, anyway, pat šādā situācijā visu ko turpināju domāt, kā tagad atceros!) :)
Kad beigsies šis etaps, mēģināšu ko citu, varbūt tad izdosies atrast citu atštepselēšanas veidu! Noteikti došu zināt.
Mums tak ārste sākumā pajautāja, vai mums esot stingri reliģiskie uzskati, uz ko mēs saskatījāmies un mēģinājām novaldīt histēriskas smieklu lēkmes. Bet izrādījās viss kārtībā, viņa negribēja mūs ievilkt kādā sektā, viņa tikai atsakoties no Jehoviešiem, jo nepatīkot, ka "uz viņas rokām kāds mirst". Ļoti iedvesmojoši!