|
|
You are viewing 20 entries, 40 into the past 13. Marts 201914:45:
Kreisās rokas plaukstas augšpusē man pietūkums, labās - asinsizplūdums (jau viegli iedzeltens zilums), abās identiski - nu tajās vietās, kur Kristum bija naglas. Es jau neko, tikai stāstu, kā ir. Bet, ja par kaut ko ārpus manis, ir jālasa Kupriša mazā nepretenciozi pelēkā grāmatiņa "Berlīne". Skatos, ka tas ir noticis, - tā jaunā vai nākamā paaudze ir ienākusi gan kino (ar "Blakus"), gan literatūrā. Un ne jau tikai ka ienākusi, bet iestiepusi līdzi kaut ko patiešām savu, - citu un atšķirīgu.
11. Marts 201912:49:
Šorīt reizdencē inspicēja un apkaroja insketus. To veica Mišels Velbeks zilā kombenzonā. Tātad tiešām ir tāds francūža tips, Velbeka tipa francūzis. Tags: paris
10. Marts 201922:07:
Šodien gribēju apskatīt un smuki safotogrāfēt Austerlicu, lai vismaz būtu kaut kas, ko ielikt Instagramā, bet kamēr izčammājos, bija jau diezgan tumšs, un plus vēl izrādījas, ka Austerlicu renovē, un stacijas ēka ir piekrauta ar baltām stalažām, tātad nekā. Nu nekā, tad nekā, un Sēbalda "Austerlcia" tulkojums latviski man, starp citu, vienmēr šķitis samocīts. Mana draudzenīte I. ir šausmīgi vīlusies par manu dzīvesveidu Parīzē, jo driķēt savus viduvējos tekstus es taču varot arī Rīgā, Parīzē ir jāiet tur un tur, jāredz tas un tas, un viskautkas. Nezinu, es jūtos labi no rīta sēdēt ateljē un rakstīt, un ārā izvilkties uz pēcpusienu, ja ir plāns. Jocīgi, protams, ka esmu šeit pilnīgu viena. Nu tā ka pavisam viena, neskaitot pāris paziņas, ar kurām droši vien satikšos pāris reižu divu mēnešu laikā. Vienlaikus tas nozīmē arī to, ka Rīgā es tomēr neesmu TIK vientuļa. Tags: paris
9. Marts 201918:56: Istaba ar skatu
Jau otro dienu rezidences pagalmā (Nous veillerons à ce que cette manifestation ne trouble pas votre résidence!) notiek solidaritātes festivāls ar bēgļiem NO FRONTIERS, ko rīko kādas mākslas skolas studenti. Divas dienas tika būvēta skatuve un teltis, vakar, kad nācu mājās ap deviņiem vakarā, tur dirnēja pārdesmit franču jauniešu ar aliņiem. Tagad spēlē kāda afroamerikāņu grupa - tiešām laba, un festivāla auditorija ir pieaugusi līdz kādiem 50-60 skatītājiem, tostarp ap 20 ir arī afroamerikāņi - nezinu vai bēgļi, bet tādi aizkustinoši, drusku mulsi pusaudži, kas turas nomaļus savā bariņā. Viņiem pa vidu kā reaktīvā raķete iebrāžas kāda hiperaktīva gaišamtaina dāma, iespējams, pasākuma organizatore, un dara visu, lai jaunie cilvēki "justos labi" - metas viņus apkampt un bužināt, velk aiz rokas dejot skatuves priekšā un, kad puiši mulsi izvairās un izritinās no viņas skāviena, tad, tā teikt, rāda piemēru - izteiksmīgi dejo viena pati, gurnos šūpdamās un mētādama pa gaisu rokas. Nē, viņa nav ne iedzērusi, ne salietojusies. Iespējams, tā viņa iztēlojas afrikāņu dejas manieri un viņai tas šķiet cool. Iespējams, tas viņai asociējas ar brīvu, draudzīgu un no fronteirs uzvedības stilu. Nu, un kad melnādainie jaunieši (ne jau dāmas, bet mūzikas ritmu atraisīti) beidzot pieceļas un sāk kustēties mūzikas ritmā, visiem momentā ir skaidrs, kuram šeit vajag un kuram nevajag dejot. UPD Ekspersīvā dāma ir pazudusi, spēlē kāda franču eletroniskās mūzikas grupa, un viņi visu tur priecīgi dejo, kādi 50 festivāla jaunieši. Tags: paris
27. Februāris 201922:26:
Labi, es noriju visus Hermaņa izteikums par bēgļiem, liberāļiem, Eiropas pašnāvību et cetera. Bet nu kas ir šis, lūdzu? "Es vēl no savas bērnības atceros, ka normāls metiens dzejas krājumam bija 30 vai 50 tūkstoši [eksemplāru], un tik un tā to nevarēja nopirkt. Mūsdienās, domāju, Kornēlija Apšukrūma ir līderos. Iespējams, viņa neuzbudina Rīgas intelektuāļus, “satori.lv” kontingentu, bet lielu daļu latviešu cilvēku viņas dzeja aizskar. Atšķirībā no pārējām mūsu varonēm viņa ir dzīvi apliecinoša un stipra.”
26. Februāris 201918:37:
Mans sērošanas veids sociālajos tīklos ir tajā dienā nepostēt reklāmu un pašreklāmu, nešērot visādas funny muļķības, nežēloties par savām sīkajām ikdienas likstām.
18. Februāris 201922:17:
- Bet kas jums noskaņojumu ir tā sabojājis? - Divas lietas – vienu nevar teikt atklāti, otru nevar teikt vispār... (Klusē.) Redziet, mani satrauc, ka pasaule manās acīs paliek pilnīgi traka. Es jūtu, kas tuvojas... Un tuvojas cilvēcei lielas ziepes. Tas mani ļoti nospiež un aizņem lielāko daļu domu. Šobrīd strauji nāk virsū tas, par ko stāstīts Bībelē, Jāņa atklāsmes pēdējā grāmatā. Tur ir aprakstīts viss, kas ar mums tūlīt notiks. Tas tiešām tuvojas, par ko konkrēti liecina cashless society – norēķini drīz būs vispār bez naudas. Viss norisināsies tikai caur bankām, kā, piemēram, tagad – autorizēšanās dažādiem pakalpojumiem. Mums tiek radīts iespaids, ka tas ir ļoti ērti, bet, no otras puses, tas iet uz to, ka katrs mūsu solis tiek kontrolēts. Absolūti!
Un tas beigsies ar čipu zem ādas! Tikko Zviedrijā jau kādi 3000 cilvēku ir eksperimentāli atļāvuši sev ievietot čipu. Bet tā nav laba ziņa, jo šādā viedā cilvēkiem tiek atņemta brīva griba, pārvietošanās brīvība un konfidencialitāte. Un par to Bībelē ir rakstīts! Nevarēs pirkt, pārdot, pārvietoties... Un tas nāk ļoti, ļoti straujā tempā, domāju, ka jau piecu, desmit gadu laikā visi būsim čipoti. Ir cilvēki, kas tam piekrīt, jo tic, ka tas ir komforts – varu ieiet veikalā, viss notiek ar vienu pīkstienu. Daudzi neiedomājas, ka civilizāciju kontrolē konkrēti cilvēki. Skaidrs, ka tā ir Bilderberga grupa, cilvēki, kas nosaka pasaules likteni. Tagad bankas kartēm ieviesta funkcija, ka vairs nav jāievada PIN kods, pietiek tikai to nopīkstināt, lai norēķinātos. Apgalvo, ka tas mūsu ērtības labad – kā viss, ko mums mēģina „iebarot”.
Bet man ir skaidrs, ka tas nav mūsu ērtībai, bet gan tādēļ, lai mūs pamazām pieradinātu pie čipiem!
Tags: Ar mīlestības pinekļiem, zelts, zviedrija, Čipi
11. Februāris 201910:15:
Taisīt sešas stundas garas izrādes tomēr ir megalomānijas un hipertrofēta ego blakne. Un ar to [skatuves un ekrānā mākslās] slimo tikai vīrieši, atļaušos piebilst. (Un turklāt vēl šīs sešas stundas galvenajā lomā spīdzināt 80+ aktieri. Ok, ok viņš ir izcilība, bet viņam ir 80+ un viņš ik pa laikam aizmirst tekstu.) Upd. Lai gan, atzīšos, es labprāt būtu bijusi viena no tiem drusku iesirmajiem vācu intelektuāļiem, kas starpbrīdī kantīnē uzkoda ūdens kliņģeri, uzdzēra pa virsu vīna glāzi un palika uz 2.daļu. Tobiš, vēl +3 stundas ģēnija.
4. Novembris 201814:22: Rokasspiediens
Aizvakardienas izstādes atklāšanas spilgtākais moments - attāli pazīstamais mākslinieks AB, gadus 10 vecāks par mani, starp citu, pienāk sasveicināties, pasniedz man roku, sarokojamies. Auč. Varbūt tomēr pieredzēšu izkārpīšanos no akmens laikmeta vēl savas dzives laikā.
31. Augusts 201812:55: Kādas slimības vēsture (via Ziedot.lv)
2016. gads: "Taču pavisam drīz jau tika uzzināts patiesais sliktās pašsajūtas cēlonis – dzemdes kakla vēzis. Tika nozīmēta operācija, taču Sanita meklēja alternatīvas iespējas ārvalstu klīnikās. Viņa ārstējās ar saudzējošām metodēm, lai maksimāli attālinātu un varbūt pat izvairītos no operācijas." 2018.gads: "Viņas veselības stāvoklis ir strauji pasliktinājies, viņa cieš stipras sāpes, strauji zaudējusi svaru, kas arī ierobežo šobrīd iespējamās ārstniecības iespējas." Tas ir saprātam (manam) neaptverami, kādas iespējas mums dāvā alternatīvā medicīna.
26. Augusts 201822:38: Hermanis
"Mūsu teātrī strādā kādi septiņi pasaules līmeņa aktieri. Dailes teātrī tāds ir viens, Nacionālajā – neviens, Valmierā – divi, Liepājā – divi." Par JRT skaidrs. Par Daili - skaidrs. Par Naciķi - skumji. Bet kuri ir otrie Valmierā un Liepājā?
21. Augusts 201814:14: Mītū
Vienkārši bija tā, ka Vainstīna laiks bija pienācis, stunda bija situsi, augšas vairs negribēja, bija sakrājies, un ne jau tikai sievietēm bija līdz brošai, believe me, un vissstasss notika. Korķi droši vien izrāva plānots, tā vai šitā, bet plānots figurants, kas nemazina visas tās sekojošās straumes, nē, visa tā ūdenskrituma jaudu un dabisko izcelsmi no tumšiem, dziļiem gruntsūdeņiem, teiksim tā. Un prasība pret Ardžento gaņau ir pretinieka komandas iznāciens, ne jau tikai tā džeka. Show must go on. Turpinājums sekos. Bet, ja īsumā un personiski: - labi, ka #metoo ir noticis.
15. Augusts 201813:58: Čorti
Vakar secināju, ka nekad dzīvē neesmu izgājusi uz ielas šortos. Un vispā, manā garderobē ir bijuši tieši vieni "čorti", raibi kokvilnas, ar kuriem "dzīvoju mājās ar bērnu" un vienu reizi barošanas miglā aizklīdu uz tuvējo veikaliņu pēc piena pakas, un turpat uz karstām pēdām noklausījos viena babuļa lektoriju par to, ka "šādā paskatā" var klumzāt pa māju "ja pašam patīk", nevis rēgoties ielās un iestādēs...Domāju, ka šim incidentam gan nav nekāda [īpašā] sakara ar to, ka nekad dzīvē tā arī neesmu izgājusi uz ielas šortos.
23. Jūlijs 201821:42: Vēlīnās atklāsmes
Jaunība bija grūta, jo nemitīgi pietrūka pašapziņas un naudas.
14:41:
Och, my, nu kā mēs te dzīvojam, kā Jamaikā kaut kādā, kā paradīzē. Vakardienas zvilnēšana Salacgrīvas pludmalē, (jā, uz brīdi gan iedomājos, ka citi laikabiedri kaut kur tepat šobrī dzēš purvu un dzīvo dūmos, un jau pēc minūtes bridu atveldzēties Baltijas jūrā), festivāls patīkami patukšs un ēnains, un tā neaprakstāmā sajūta, ke nekas nespiež, ne laiks, ne domas, ne tarakāni; ne darbu stress un dedlaini, ne finanšu panika, ne radinieki un citas pietuvinātas personas, - nu tā, ka pilnīgi nekas. Nu, un tad tas Keivs, ar Meļķi finālā uz skatuves - kamēr citi hajoja un fočēja, viņa smuki paraudāja, un Keivam tas vislabāk piestāvāja, nu ganrīz kā es pati būtu tur izpildījusies. Vienuvārdsakot, ai, labi, viss baigi labi, paldies paldies paldies.
13. Jūnijs 201801:19: Riga. Take 1
Siegfried "Riga. Take 1" īpatnēji bija tas, ka kaut kādas pilnīgi neiespējamas epizodes - piemēram, piedzēries Antons aizmieg Daugavā svešā laiviņā un pēc brīža jau ar laiviņas īpašnieku-pasaules apceļotāju kopā airējas uz Pēterburgu, vai smukā balerīna no Operas puantēs kopā ar atsaldētu tīni lēkā pa Andrejsalas dokiem - šķita ļoti pat ok un pilnīgi ticamas, kamēr kaut kas tik reāls, kā foršais LMA kursabiedrs aicina Elīnu uz Kluča izstādi un abi čato par mākslu, likās riktīgi samākslotas, sadomātas un pilnīgi nenoticamas.
9. Jūnijs 201817:33: Kira
Un vajadzēja Kirai Muratovai nomirt, lai viena dorša LV pārskatītu viņas galvenās filmas un beidzot tās ieraudzītu, un saprastu, cik krutas tās bija (ir). Tīronpaps arī savā 2005.gada RL intervijas priekšvārdā epatažē, ka Muratovu nav skatījies dēļ "aizspriedumiem pret sievietēm kinorežisorēm", bet šis ir cits gadījums. Mans ir tā kā "ilgā satikšanās", nu kaut kā tā. Muratova - režisore, rakstniece - cik izcili ir viņas dialogi - hiperreāliste.
1. Jūnijs 201822:27: Akāciju palags
Visu apzinīgo mūžu esmu domājusi, ka "Balts ir akāciju palags" ir smeldzīga un skaista mīlestības dziesma, ko dzied neprātīgi, atdevīgi un varbūt arī vienpusēji iemīlējusies sieviete -"vai tu negribi vai gribi, būs tev akāciju palags, vai tu negribi vai gribi, būs tev manas vēsās rokas" utt. Tikko uzzināju, ka tā patiesībā esot dziesma par nāvi, tobiš, dziesma no nāves point of view. Un, ja vēl tā labi padomā, tad abi dziesmas lasījumi viens otru nebūt neizslēdz.
21. Maijs 201814:24: Ernestīnes diena
Reiz jaunībā (un tā jaunība, par kuru šobrīd ir runa, man bija pirms gadiem 25), es izdomāju, ka mani sauks Ernestīne, nevis Kristīne. Pašpārdēvēšanās akcija neizrādījās dzīvotspējīga, tas dzīves un Ernestīnes periods drīz vien beidzās, bet ir viens tā laika draugs, kurš joprojām katru gadu man šajā dienā atsūta vārda dienas apsveikuma īsziņu. Tā arī visa mūsu komunikācija. Līdz nākamā gada 21.maijam - Ernestīnes dienai.
29. Marts 201801:17:
Ladybird, Florida Project, Call Me by Your Name, Turpinājums - kīno jaunā vienkāršība, tik sarežģīti un grūti panākamā vienkāršība.
|