Pēc Pazolīni Mateja evaņģēlija man prātā jauns vīrietis no manas rindas, kas visu seansu nosēdēja, šķiet, nepakustoties (es ik pa laikam šķielēju uz viņu), taisnu muguru, plaukstas stingri satvērušas krēsla koka rokturus, skatiens kā piekalts ekrānam - nu kā bērns, kuru vecāki (vai skolas, vai bērnunama pedagogi) pirmo reizi atveduši uz kino.
Nē, vienā epizodē, - kad Jēzus vālēja pa ūdens virsu pie saviem zvejniekiem - viņš bikli smaidīja.
Varbūt viņš arī bērnībā, Latgales babiņas Bībeles stāstu ietekmē, bija mēģinājis to praktizēt.
Comments
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ļoti nožēloju,ka uz Teorēmu biju aizgājis pilnā, bet ar piekaluma efektu bija līdzvērtīgi.
(Reply to this) (Thread)