dardenne

19:07: Vakar ar pirmā stāva kaimiņu palīdzējām tikt uz kājām (nedrošām un neuzticamām) ceturtā stāva kaimiņam, kurš bija pakritis kāpņu telpā pie lifta un pats nespēja piecelties, štociņš mētājās turpat blakus. Otrā stāva kaimiņiem ir remonts, balti kaļķa putekļi klāja viņa bikses, es uzbraucu liftā viņam līdzi līdz ceturtajam stāvam (pirmā stāva kaimiņš tikmēr skrēja augšā pa kāpnēm - "ja nu vajag vēl ko palīdzēt vai pieturēt), viņš smagi elpoja un klusēja, un es, lai pārtrauktu neērto klusēšanu, līksmi debīlā balsī teicu: "Nu traki, ka šitā jākrīt!"
Viņš paskatījās uz mani un ļoti nopietni atbildēja: "Traki gan."
Bet kādreiz ( pavisam nesen, man šķiet ) viņš bija simfoniskā orķestra vijolnieks, stāvēja uz skatuves melnā, spīdīgā frakā.
Kad abi ar pirmā stāvā kaimiņu bijām ievadījuši viņu dzīvoklī (durvis bija vaļā, nezinu, kāpēc viņš bija braucis uz pirmo stāvu - varbūt pēc avīzes?), es turpināju savu ceļu uz Rimi un domāju stulbu domu - labi, ka viņa mamma to neredz, kā viņas bērnam vecumdienās jāmokās.