Viņam apkārt vienmēr bija meitenes. "Augusta meitenes", tā arī mūs sauca. "Ar večiem viņš taču būtu ātri vien sakāvies," tā to skaidroja vieni. Citi teica - "Nu loģiski, tikai sievietes var tā izkalpināt, gandrīz neko viņām nemaksājot, ar vīriešiem tas neiet cauri." Lai nu kā, darbā viņam apkārt bija vienas meitenes, Augusta meitenes. Izkalpināt jau viņš droši vien prata, bet mēs bijām tik jaunas un aizrautīgas, ka to nemanījām. Ja kāda situācija kļuva kritiska, Augusts vienmēr kaut ko izdomāja - pusdienas smalkā restorānā, brauciens uz kādu festivālu, pikniks ar gaļas cepšanu un labiem vīniem Jūrmalā... Festivāla laikā pirms dedlainiem, programma vai kataloga nodošanas, mēs mājās nemaz negājām, strādājām visu nakti. Tajos vakaros ledusskapis šaurajā virtuvītē bija bagātīgi pilns, sieri, augļi, vīni, kafija. Apkārt vienmēr kaut kas virmoja, visādas slavenības, VIPi, nekur-citur-neredzētas-filmas, intrigas un noslēpumi, vienreizējas iespējas un spoža nākotne. Augusts laikam bija pirmais, ja neskaita manas literatūras skolotājas, kurš sajūsminājās par manu spēju rakstīt, tā sajūsma bija vismaz pāris prēmiju vērta. Augusts bija izcils režisors. Nē, ne kinorežisors, bet tieši režisors. Un tāpēc mēs bijām Augusta meitenes.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}