Sākšu ar mazliet skumju ziņu, ka galīgi nav iedvesmas šodien rakstīt.. Tāpēc šodien tāds vieglāks temats. Šeit viss ir labi. Nav par ko sūdzēties, vienīgais par ko es varu sūdzēties, ka man pietrūkst draugi. #firstworldproblemsSeptembrī kā atbraucu tā jau mēneša beigās man bija haltūra. 6dienu vakaros strādāju bārā, kas bija forši, vismaz bij kāda naudiņa ko iekrāt.Protams, kopš septembra līdz februārim dzīvoju pie ģimenes, kas bija ļoti grūti sākuma, jo man bij pierasts dzīvot praktiski vienai.Ar ģimeni bija grūti, kāds visu laiku kaut ko prasa, kaut ko gaida no tevis, kaut kas ir jādara, bet ja tu nejūties labi. Dzīvojot ar sevi ir savādāk.Tev nevienam nav jāatskaitās, dari ko un kad gribi, esi savā režīmā tā teikt. Tāpēc, esmu laimīga, ka man ir sava vietiņa tagad.Protams ir forši, ka esmu blakus beidzot ģimenei, bet dzīvot kopā nav priekš manis. Novembrī atradu darbu savā virtuvē, kur šobrīd strādāju.Nav mans sapņu darbs, bet darbs nav pārāk grūts, maksā visu oficiāli un regulāri. Kā arī milzīgs plus - aizej mājās man nav jādomā par darbu, vispār!!Kas bija patīkamā no pārmaiņām... Jo manā puķu bodē Latvijā, nu galīgi bija briesmīgi, darbs varēja arī 3os naktī piezvanīt.Kā arī vairs nav garākas darba dienas par 9 stundām! Man beidzot parādījās laiks sev. Sāku veselīgi ēst.Gatavot. Sportot. Lasīju grāmatas, žurnālus, trenējos make-up mākslā. Visu nopelnīto naudiņu cītīgi krāju un pirms jaunā gada nomaksāju visus (!) parādus, kurus Latvijā nespēju samaksāt gadiem!!!! Plus es varēju atļauties iekrāt mēneša laikā īrei un depozītam, nopirkt biļetes uz Latviju un tamlīdzīgi.Nopelnu es minimālo Īrijas algu, bet dzīvoju tiešām kā cilvēks pirmo reizi mūžā, no materiālā viedokļa, man tiešām nekas netrūkst. Esmu labi ēdusi, ir jauks jumts virs galvas, tīras drēbes, silts ūdens, internets, jaunas brilles, velosipēds utml. Esmu ļoti pateicīga par to visu,visu. Plus ģimene. Plus man izdevās nomest 15 kg.. un izmaiņas ir ļoti redzamas gan vizuāli, gan garīgi.Man ir daudz vairāk enerģijas, labāks miegs, skaistāka sejas āda un labāka vielmaiņa.Grūti gan šeit iedraudzēties ar kādu, bet vismaz viena draudzene man ir. 12 gadus vecāka par mani, bet viņa ir vienkārši lieliska! Smieklīga, gudra, skaista, ļoti, ļoti jauka un vispār super foršs cilvēks. Mums ir daudz kā kopīga un vienmēr ir par ko parunāt <3 Tā kā vairs TIK skumīgi, kā bija sākumā vairs šeit nav.Es jau smejos par sevi, ka esmu pašizolācijā kopš septembra :D Jo tusēt esmu bijusi burtiski 5 -7 reizes šeit. Kāda jēga iet uz bāriem, ja nav ar ko, vai ne? :DKatru reizi, kad kāds uzradās, tad arī gāju. Kopumā alkoholu patērēju par 70% mazāk nekā Latvijā dzīvojot viennozīmīgi. Par to man arī prieks. Nezinu vairs, ko lai vēl pastāsta, kad braukšu uz Latviju? Labs jautājums, ņemot vērā visu vīrusa situāciju.Pietrūkst nereāli socializēšanās ar manu otru ģimeni - draugiem. Vienkārši runāšana un siržu izkratīšana un kopīga smiešanās.Tas ļoti, ļoti pietrūkst. Protams, cenšos ar visiem uzturēt kontaktus bieži un sazvanīties ar video zvaniem, cik vien iespējams, bet tas protams nav tas pats kas džīvē.Dzīvē ir savādāk. Man pietrūkst apskāvieni, vienkārši mīļš draudzīgs apskāviens. Noslēgumā varu pateikt, ka turpmākie plāni man ir iekrāt naudu, braukt uz Latviju, iziet ārstus, kurus man vajag. Pēc tam iekrāt, lai nomainītu dzīvesvietu,sākt strādāt salonā par make-up mākslinieku, iziet pro kursus pie reizes, nolikt autovadītāja tiesības.Tas arī viss pagaidām. Šodien savu mentālo stāvokli apspriest nespēju. Nevaru aprakstīt detalizēti, kam izgāju cauri savā galviņā, pa šiem mēnešiem, bet zinu to, ka izgāji cauri daudz iekšējiem konfliktiem, bailēm, depresīvām domām un veiksmīgi tiku ar to galā :)Īrija ir skaista zeme, kalnaina, ļoti zaļa un pavasaris šeit ir ekstra burvīgs.