DELFI. Izrādās, ka teiciens "Happy wife, happy life" ir daudz vairāk nekā tikai populārs teiciens.

Skolēnu brīvlaikā bibliotēkā bērni un jaunieši sastopami daudz vairāk nekā parasti. Brīvprātīgi vai daļēji piespiedu kārtā? Tomēr, ja bērni paši izvēlas grāmatas, tad jau var secināt, ka lielākoties nāk tie, kam tagad brīvāks laiks lasīšanai.
"Te ir daudz foršākas grāmatas nekā otrā bibliotēkā!" (skolas?)
"Mammu, es ņemšu divas, jo šī ātri lasās."
"Nu lūdzu, es gribu paņemt visas trīs!"


Vēl jauka sakritība, ka pirms nedēļas igauņu rokdarbniece kopā ar savu menedžeri atveda lellītes izstādei. Tā nu daudzas ģimenes ar interesi skatās, jūsmo un cilvēki mājās aiziet priecīgāki. Līdzīgi, kā reiz teikts par vienu franču rakstnieku: "Viņš spēj saskatīt un uzrunāt pieaugušajos to bērnu, kas viņi reiz bijuši".

pirms mazliet vairāk nekā desmit gadiem pieglabāju sev šo citātu. šobrīd man tas šķiet vismaz tikpat foršs un relevants kā toreiz.

You will only be hurt a finite number of times during your life. You have an infinite number of ways to deal with it.

//pleasefindthis, 2011, I Wrote This For You

Ja kādreiz sociālajos tīklos būs ziņa par manu nāvi, man patiktu, ja jūs uz to reaģētu ar bēdīgās sejiņas ar asaru emodži.

no rīta feisbukā iepriecināja kopīraits jaunākās paaudzes klitorālo masturbatoru reklāmā ar devīzi "Šitie reāli sūkā!"

Ceļu satiksmes noteikumi – ķīniešu Jaunais gads.

Prezidents Šinra un viceprezidents Rufuss.

Vai jūs gribat dzirdēt, par ko es šonakt sapņoju?

¡Feliz jueves! Que este jueves te traiga alegría, paz y muchas bendiciones. ¡Que tengas un día maravilloso!

Cibisti Rīgā, meklēju telpas (var būt veikala, salona, utt) Rīgas centrā, tuvā vai tālā, uz īri. Svarīgi, lai pirmajā stāvā un ar ieeju no ielas. Ap 100 kv. m. Var būt galīgi remontējamas. Ja jums ir kādi gali, uzrakstiet, būšu superpateicīga.

"Pasaule nav dota tikai man, maniem draugiem, bet to rada un uztur daudz cilvēku, kuri ar savu viedokļu daudzveidību veido pasauli kā kopīgu telpu."

Sims Čelutka

"Michelin??? Tas nozīmē dārgi, pretenciozi, dīvaini un tā, ka paēdis nebūsi???"

Kontaktimprovizācija ir laikmetīgās dejas ecriture feminine

Lūdzu iesakiet kādu foršu un demokrāisku kafūžnieku Jūrmalā, iekštelpās.

"kā saucas tās vietas Latvijā, kas ir kā tēvzeme, Vidzeme un tādā garā?"

What a shame.

Šodien darbiņā pavēlēts, ka jāsagatavo steidzīgi evakuējamo vērtību saraksts, un es uzreiz atcerējos "Straumes" Lemuru - viņam tāds saraksts būtu ļoti noderējis!



Protams, neatbildēts paliek jautājums, uz kurieni mēs varētu evakuēt savus Lemura krājumus, pēc vienas vēsturiskās versijas - uz Rundāles pili. Tas būtu vismaz 2 Oskaru cienīgs pasākums.

Tā kā atmiņa ir nedaudz pasliktinājusies, mēģināšu šeit sev piefiksēt, kā izvērtās projekts wannabe lasīšanas vēstnese (tāda loma man iedalīta, jo ik pa laikam lasu bērnu grāmatas). Nebiju sajūsmā, bet nu saņēmos un darīju to mazumiņu, kas manos spēkos, jo mīlu grāmatas. Kā cerībai ceļavārdi tika iedota frāze, ka pat no cirvja kārta varot izvārīt zupu. Nujā, protams. No uztraukuma aizmirsu ne tikai visu izdomāto scenāriju un sakāmo, bet arī stādīties priekšā, taču ar brīvu improvizāciju tiku kaut kā cauri. Novērtēju to kā izgāšanos, lai gan vienmēr prieks, ka tajā vecumā bērniem ir dabiska interese par grāmatām, līdz ar to nav nemaz tik daudz jārunā.   Nospriedu, ka vairāk jārunā ar vecākiem, jo galu galā viņi ir tie, kas bērnus te vedīs.  Tā kā biju diezgan skarbi novērtējusi savu sniegumu, nodomāju, ka pēc šāda neprofesionāla haosa otra grupiņa nākamajā dienā visticamāk nenāks, jo audzinātājām esmu radījusi drausmīgu priekšstatu. Tomēr, man par pārsteigumu,  atnāca (droši vien no malas neviens neredz, cik ideāli viss ir izdomāts, bet kāds ramtairīdi beigās sanāk). Tā nu nepaspēju nobīties. Vismaz bija kaut kāda struktūra un vēstījums, taču varbūt bērniem bija daudz garlaicīgāk. Savā pesimismā pat nebiju sagatavojusi sīkas dāvaniņas, kā iepriekšējai grupiņai. Vēl pabiju lasīšanas pasākumā, kur uzzināju, ka jauniešiem un bērniem ļoti patīk Luīzes Pastores grāmatas. Pēc tam izskraidījos gandrīz pa visiem Rīgas Narveseniem līdz atradu bērnu lasītveicināšanas žurnālu "Lasis". Bērnībā man noteikti tāds patiktu. Tur  ir jauks Luīzes Pastores stāsts par kādu klasi. Pēc tā izlasīšanas guvu apstiprinājumu savām šaubām: vai tiešām kalpoju bezjēdzīgām lietām? Un cilvēki parasti izkāpj uzreiz nākamajā pieturā, līdz ko sapratuši, ka ir iekāpuši nepareizā vilcienā, nevis vāc tam pierādījumus.

Kādu bezvadu skaļruni labāk pirkt, kādām fīčām tur jābūt? Es skatos uz to, kas patlaban ir Maximā uz atlaidēm par 13 eiro, būs labs? Dārgu nepiedāvāt.

Sveiki!
Kaut kad sensenos laikos, kad varavīksne vēl nozīmēja tikai varavīksni nevis LGBT kopienu, tika lasīta grāmata par hipiju komūnu uz salas kaut kur āzijā, tur bija arī kaut kādi bandīti kuri audzēja zālīti un tie hipiji viņiem to zālīti fenderēja. Viņiem niki bija multeņu varoņu vārdos un lai nokļūtu tajā vietā, kur tā komūna bija apmetusies vajadzēja nolekt no diezgan augsta ūdenskrituma.
Ceru ka cibas kolektīvais intelekts zinās, kā to grāmatu sauca.
Paldies.