Kārļa Vērdiņa stilā tomēr foršāk:

Puskrēsla

Nakts vēl spītīgi turas pie loga rāmja,
kā slapjš cimdiņš, ko aizmirsis bērns.
Diena lien iekšā pa durvju spraugu,
kā kaimiņš, kas neprot pieklauvēt.

Pilsēta pamostas negribīgi –
tramvaji strebj savu auksto rītu,
gājēji izlokās starp peļķēm,
uzvelk sejas, kas der jebkuram laikam.

Tu izstiep roku, bet pelēkais
izslīd cauri kā sasists pulkstenis.
Ne nakts, ne diena –
tikai starplaiks,
kas nevienam nepieder.

(Reply to this) (Thread)

<3

(Reply to this) (Parent)

Ļoti laba

(Reply to this) (Parent)