|
30. Jan 2025|14:36 |
Kārļa Vērdiņa stilā tomēr foršāk:
Puskrēsla
Nakts vēl spītīgi turas pie loga rāmja,
kā slapjš cimdiņš, ko aizmirsis bērns.
Diena lien iekšā pa durvju spraugu,
kā kaimiņš, kas neprot pieklauvēt.
Pilsēta pamostas negribīgi –
tramvaji strebj savu auksto rītu,
gājēji izlokās starp peļķēm,
uzvelk sejas, kas der jebkuram laikam.
Tu izstiep roku, bet pelēkais
izslīd cauri kā sasists pulkstenis.
Ne nakts, ne diena –
tikai starplaiks,
kas nevienam nepieder. |
|