nu tas ir tas pats, kas iet pie baletskolotāja un nedejot vai mācīties spēlēt ģitāru divdesmit piecu gadu vecumā, bet nespēlēt grupā. kāda tur dvēselīte?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

varbūt tu nezini, jo tev nav dvēselītes

(Reply to this) (Parent)

tas viss ir tad, ja grib rādīties citiem, re cik es smuki dejoju, dziedu, spēlēju ģitāru. bet var to darīt sev par prieku, dejot sev, dziedāt sev, spēlēt ģitāru tikai sev

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams, bucīt, nav ko par šo vispār kasīties

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es nekasos, es tikai runāju

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es jau nedomāju, ka tu kasies, kemune kasās

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kemunem niez

(Reply to this) (Parent)

Man lūk gan šķiet, ka „sev par prieku” lai dziedātu/dejotu/šahotu/... un pie tam vēl ietu pie baletskolotāja, ērģeļskolotāja, ir ideja kādai nedēļai vai nedēļām, ideja fiks. Nav nācies redzēt, ka „prieka pēc” kaut kas nopietni (ilgstoši) notiek (varbūt nerāda nevienam? es jau nezinu), draudziņi, ja

(Reply to this) (Parent)

man arī lieka skaut kas jocīgs šinī tavā viedoklī

(Reply to this) (Parent)