Nightshade Belladonna's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 20 most recent ones recorded in
Nightshade Belladonna's LiveJournal:
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
| Friday, December 10th, 2021 | | 1:33 pm |
Man visu laiku liekas, ka man ir tāda frizūra kā "mad hacker goth from the future". Ausis arī atguvušas formu, nesāp, var patīkami pamasēt. Kaķis mērķtiecīgi ver vaļā drēbju skapi - tā kā tas ir lietots skapis, tur ir ielīmēts plakāts ar princesi Arielu, tāds nedaudz samircis. Laikam Ariela bijusi okeānā. | | 1:30 pm |
Vienreiz biju izkāpusi pa klases logu, un man ierakstīja pirmo piezīmi: "Kāpj klasē pa logu."
Ļoti apvainojos, jo gribēju drīzāk tikt apvainota izkāpšanā, lai viss godīgi, bet ņēma un visu sabojāja. Tas nebija stilīgi - iekāpt klasē pa logu. Kas, es jums pēc Zaka Morisa izskatos?
Vienreiz mēs pa to logu lidinājām vecas plates, tas tik bija piedzīvojums! Melodija saucās.
Man patīk militārās uniformas. Man, kā reiz, arī patika čalis ar Prodigy frizūru, kuram arī patika uniformas. Mēs pabeidzām 9. klasi kedās. Tagad šis ejot armijā, esot slavens. Neņemos galvot, neesmu redzējusi vēl šobaltdien. Mēs pat esam vadījuši vakaru kopā. Man bija tāds silly zaļš džemperis un izbalināti mati, šķipsnās. Es leļļu teātrī biju vāvere. Pilnīgs vāks. Es visu laiku sarkstu, tiklīdz atceros, ceturtā klase. | | 1:30 pm |
Jūsu zināšanai, es gāju skolā, kur bija ca. 700 skolēnu un gatavo valsts handbola izlasi. Tur reizi gadā notiek militārā skate, vērtē LA ģenerālis. Tā nav kaut kāda Draudziņas ģimnāzija. Tur reāli nākas kļūt par crazy nūģi, lai izdzīvotu. Tie ir džungļi! Mēs visu ziemu maucām ap stadionu uz slēpēm, ko sauca par Rīgas dēļiem, jo parasti visi domāja, ka rīdzinieki prot tikai košļāt živenes un bombīt. Tā jau arī bija. Nopērk vietējo hausi, nāk uz skolu, izrunājas un turklāt nemaina drēbes.
Jokoju, šis nav joks, man uzkārās ciba. Mums bija jāsporto tik daudz, ka es viltoju vecāku zīmes, lai nesasvīstu pirms svarīgiem notikumiem vai lai nebūtu jāklausās herņa. Vēl man bija migrēnas un viss riebās, kā arī lika visu laiku graizīties un nodot asinis - pēc katras potes. Vēl joprojām nezinu, kāpēc. Bet man patika gulēt māsiņas kabinetā. Reizēm es gāju tusēt kādā nostūrī - mums bija savas vietas.
Tagad ap to skolu ir sēta. Ne tikai novērošanas kameras. Nu, agrāk tur tikai sāka slēgt durvis, mēs mēdzām teikt, ka jāiet nopirkt sieviešu higiēnas preces. Durvis sāka slēgt manā laikā, tur pirmās kameras rajonā un tā. Tā ir tāda skola, kur no disciplīnas var sajukt prātā. | | 1:29 pm |
Atcerējos par savu bijušo boifrendu, kura vecāki bija tik iedomīgi, ka trīs ar pusi gadu laikā ne reizi neatbrauca ciemos, lai gan dzīvojām visi vienā mājā. Viņiem piederēja veca pusmāja rajonā, kur man trīs reizes uzklupa suņi. Parasti es vienkārši ņēmu līkumu. Nu, jā, ja kāds no ģimenes strādā BA, dzīve noteikti sit augstu vilni - ir pamats iedomībai. Rezultātā man bija tik zema pašapziņa, ka es pazaudēju jebkādu motivāciju, pārlietojos GHB un aizbraucu uz UK strādāt noliktavā pēc studijām LU. Perspektīvi!
Vajadzēja palikt ar to mazo panku un atrast vēl kādu haltūru. Vismaz būtu laimīgāka, i ritenis nebūtu nozagts. Tas ir tas trigers, no kā man vārās vēnas. Te tas ir. Paldies tev, A! ;)
Mūsu vienīgie ienākumi bija mans studiju kredīts - 120 lati mēnesī. + Dažas haltūras, uz kurām es pierunāju. Visas manas intereses skaitījās debilas. Es pa kluso klausījos mūziku uz ielas. Ar draugiem satikos kā ejot uz svingeru ballīti. Tie vecāki mani sauca par "bosiku", un vannā es gāju pa naktīm, lai neizraisītu rezonansi ģimenē. Reizēm es pirku tunci un glabāju to istabā uz palodzes. Bet vienalga mani uztaisīja par vainīgu un apsmēja kopā ar to fukeno Elīnu R., kuru es tagad vispār nesveicinu un esmu nobloķējusi FB, lai nekačā savu ego uz manām nelaimēm, pag, jāpasmejas histēriski klausulē. Nevajag lasīt no sikboja perspektīvas, sikbojs ir debils.
Varbūt ir tāds prikols, ka, ja salaid ar čali, kura vecākiem ir māja Rīgā, vienalga, kādā stāvoklī, viņi to izmanto kā ieganstu, lai vismaz mentāli padarītu par bomzi tieši tāpēc, ka tā nav? Nu, jo viņiem prātiņš par īsu, lai atbrauktu un reāli iepazītos ar dēla draudzenes vecākiem? Man pilnīgi kļuva kauns, ka esmu no cita rajona, tas ir kaut kāds vājprāts. Vēl es nedrīkstēju vispār klausīties mūziku un skatīties savas filmas, jo tās visas tika uzskatītas par debilām! Tagad ir noticis kas līdzīgs, rezultātā es pat neatceros, kāda mūzika man patika. Stulbie jobanie jaunbagātnieki. Noslīkstiet savās sausajās tualetēs! Nemāk pat kabačus audzēt un vēl aprunā. Manā ģimenē neviens neliek celties sešos, lai novāktu ražu, mēs to darām pa dienu un bez stresa. | | 12:46 pm |
femme fatale
Kāpēc vīrieši mani saukā par feministi, ja man feminisms interesē tikai kā vēsturisks fenomens, kuram pateicoties sievietes nav zemcilvēki. Droši vien, sievietes labprāt nestrādātu raktuvēs, bet, come on, apšaubīt viņas tikai tāpēc, ka sievietes? Manuprāt, tā ir baiļu izrādīšana.
"SCUM" bija baigais prikols. Nez kā radās? Manuprāt, bija tā, ka autore bija cietusi no nepareizas uzmanības no vīriešu puses un rezultātā sāka viņus ienīst. Viņa arī kļuva par lesbieti un pēc kāda laika nonāca cietumā, kur viņas pielūgsme tikai pastiprinājās. Amizanti.
"Solanas begins by presenting a theory of the male as an "incomplete female" who is genetically deficient due to the Y chromosome."
Lūk! Jau pats sākums ir loģiska, karmiska atbilde vīriešu iedomībai. Ja Ieva ir radīta no Ādama ribas kā kompanjons, tad vīrietis ir nepilnīga sieviete.
"The Manifesto continues by arguing that the male spends his life attempting to become female, and thereby overcome his inferiority. He does this by "constantly seeking out, fraternizing with and trying to live through and fuse with the female." Solanas rejects Freud's theory of penis envy, and argues that men have "pussy envy". Solanas then accuses men of turning the world into a "shitpile" and presents a long list of grievances."
Yep, ye olde psychology thing. If women are told from childhood that they are inferior to men, they will surely one day say the same thing about men. Keep this example in mind! This is how usually the events turn out in cases of oppression of self. Would you like to be Grimes? No? Then shut the fuck up! | | Thursday, December 9th, 2021 | | 6:29 am |
Nolēmu izdzēst liekos žurinālus un konsolidēt visas savas radošās izpausmes vienā melu ķērnē, šajā. Ziņoju, ka, to darot, saņemu nesaprotamus un draudīgus komentārus no viena krīpī sviesta cibas stalkera, kam nav sava vārda, bet uz sejas bildītē uzmauktas apakšbikses. Viņš nesaka, ko viņam no manis vajag, bet gan jau ka uzmanību un seksu kā jau visiem tādiem siekalainiem večiem, tāpēc ņemiet vērā, ka, pirmkārt, tāpat vien es seksu nedodu, tur man ir normāli jāiereibst vispirms, un, otrkārt, man ir normāli musīši, kas uzkačāti smagos lauku darbos pie nefolka un vedot viņam kartupeļu maisus ēšanai, tātad varu sadot pa seju ikvienam. Treškārt, man jau ir bojfrends, lai gan satiekamies reti, jo dzīvo viņš tālu (citā valstī) | | Wednesday, December 8th, 2021 | | 2:39 pm |
he, man pa laikam sajūk, vai esmu ciuvēks vai zvērs. sorry, sorrī, varu dot mīlestību, bet nevaru SIMPATIZĒT JO ZAJEBALA\\\\\\\\\\
šodien biju bērēs, un viss, ko es uztvēru, bija meli.
arī pirms kārtējā uzņēmuma mēroga skandāla ar mentiem vadītāja mūsu savstarpējā small talk čatiņā nesaprotamu iemeslu dēļ sāka skaitīt pantus no Bībeles. neatminos, ko precīzi, bet runa bija par plēsoņām un aitām. pēcāk atklāju, ka šī arī atdraugojusi mani feisgļukā. kāds varētu būt iemesls? viņai nepatika manas fočenes? racionāli izvērtējot situāciju, nonācu pie secinājuma, ka man jau sen vajadzēja atdraugot viņu pašu, ja reiz sūta uzaicinājumus paspēlēt Konfekšu Šķaidīšanas Sāgu. ah, prioritātes?
btw, meklēju jaunu darbu. steidzami! | | 2:38 pm |
man šķiet, ka es vēl nemaz neesmu atgriezusies savā ķermenī. saprāts atsakās uztvert intensitāti - miruši radinieki, uzspridzināta apziņa un lauku tūrisma perspektīvas. palasīju grāmatu, apdomāju, tapa skaidrs, ka SĀTANS LĒMIS. | | 2:25 pm |
Un kā tu rīkotos, ja tavs boifrends tevi nosauktu par purva raganu (kā pretnostatījumā princesei)? | | 2:24 pm |
Bestest pretizvarošanas paņēmieni, pielietoju jau gadiem
*ikdienā nēsāt kārtīgus kerzus, ar kuriem nepieciešamības gadījumā nodrošināt, ka uzbrucēja izredzes nākotnē radīt pēcnācējus sarūk līdz 0 (vēlams).
*nosodoši uzlūkot visus, kas, manuprāt, uzvedas neadekvāti. nē, labāk vienkārši nozūmēt ar skatienu.
*pavisam noteikti neradīt iespaidu, ka esmu maigākā/neaizsargātākā būtne universā.
*vienmēr nēsāt ērtu apģērbu, kas piemērots bēgšanai vai vieglam kautiņam ar bariņu zombiju.
*censties neuzturēties vietās, kur deģenerāti ir vairākumā. ja, piemēram, sabiedriskajā transportā tādi ielenc, demonstratīvi mainīt lokāciju.
*ar velosipēdu tumsā pārvietoties ātri nevis piekārtojot kleitu vai romantiski raugoties tālēs.
Ņu, tā, ceru, ka palīdzēs arī jums, dārgās lasītājas
Current Music: darbs darbs darbs | | 2:19 pm |
Ja vārdi būtu vardarbība, es būtu staigājošs zilums. Ne jau zilonis un ne jau uz mēness.
Pilnmēness ir "aizgājis", man vairs nesāp kājas, un ausīs arī vairs nešņāc, un es vēlos, lai man pietiktu apņēmības īstenot visas pusnomodā nosapņotās idejas. 40 vairs nav aiz kalniem, jāsarauj, kamēr Pļāvējs nav uzaicinājis uz superīgu andergraunda ballīti ar Džimu Morisonu.
Vispār, kopš melnādainais kolēģis manas vecās, pusizjukušās kedas ar miroņgalvām nosauca par "dope", pastāvīgi gribas darbā runāt popkultūras gangsteru žargonā. Šeit taču nav iespējams novecot, pamēģini tikai, un zaudēsi ne tikai spēju tolerēt, bet arī tādus saulstariņus kā šobrīd aktuālo tendenci skicēt muļķīgas bildītes darba laikā. | | 1:52 am |
Feminisms ir atbildes reakcija
kopš pēdējoreiz pamodos, manas emocijas ir 666 reizes sakāpinātākas nekā jelkad iepriekš gluži kā emocionalitātes pretstats
ja tā padomā, attiecības starp dzimumiem atrodas tādā mūžīgajā murga stāvoklī, kur sievietei kopš bērnības tiek mācīts būt jaukai, rūpīgai un izskatīgai kā ādama riba (lol), bet puikām - valdonīgiem traktoristiem, kuri nedrīkst raudāt, kad sencis 18 gadus pēc piedzimšanas pateiks: "Uzcel Babilonu, esi vīrs, mums vajag mantinieku, nosit čūsku".
nu, lūk, tātad mums ir emocionālā, mīlošā puse, kura mīlestību saņemt nevar, jo džeki nejūt, bet beibes ir konkurentes, un loģiskā puse, kurai jāceļ tornis līdz debesīm, bet nav skaidrs, kāda ponta pēc, jo cilvēciskuma apzināšanās tiek atņemta jau kopš bērnības.
kurp ved šāds scenārijs? džeks "bez emocijām" cenšas kompensēt nesaņemto vecāku mīlestību, bet sieviete nevar to viņam dot, jo atdeve vienā virzienā ir matemātiska katastrofa. nē, ir vēl sliktāk - arī meitenes tiek pārvērstas par rozīgiem izklaides objektiem, kuras gatavo nākamās paaudzes aukstasinīgai saražošanai. pateicoties šim modelim, sabiedrība kļūst par androgīnu, nihilistisku tīneidžeru baru, kas rīcības balsta ārišķībās, bet errorus noglušī ar tādiem mentālās masturbācijas līdzekļiem kā azartspēles, heroīns un emocionālā vardarbība, bļa | | 1:51 am |
godīgi atzīstos, ka ikdienā komunicēju ar mirušajiem | | Tuesday, December 7th, 2021 | | 10:45 pm |
Skatos interneta veikalu, šodien topā apakšveļa. Tur tādas pārceptas modeles ar parūkām un milzīgiem buferiem. Vairs negribas brokastis. Kad mācījos skolā, dažas mazākas meitenes daudz cepās solārijā, tāpēc viena no viņām sāka man atgādināt labi apceptu vistu un izraisīt bada sajūtu jau pirms pusdienām. Paskatījos viendien feisbukā. Nekas nav mainījies. Vista kas vista. Solārijs - grils. (nav jau tā, ka es tiešām viņu gribētu apēst, bet tīneidžerim domāt par ceptu vistu nozīmē domāt par pusdienām. meitene, asociācija - vista, vista, asociācija - ēdiens.)
Nez, kad tas rituāls pazudīs no modes? Šajā gadsimtā? Kad?
Esmu vienu reizi bijusi uz solāriju, un vispār man ir klaustrofobija un nepatīk gulēt uz svešu sieviešu kailo ķermeņu nospiedumiem. | | 10:43 pm |
Pieluugsmes filosophiya
Vai ir tā, ka vienā meitenē mēdz samīlēties vairāki puiši, un tad viņi kļūst gadiem ilgi pilnībā nepieejami?
Par to, ka ir tādi puiši, es nešaubos, jo esmu meitene un no šī skatupunkta arī vērtēju. Piemēram, ir meitenes, kuras aizrauj nepieejami vīrieši. Vai ir mākslinieces, kurām ir ilgtermiņa iedvesmotāji - iedomu tēli. Visi vīrieši tiek vērtēti pēc ideāla parametriem, tāpēc sievietes kļūst nepieejamas nopietniem mīlas sakariem. | | 10:41 pm |
Es zinu, ka es reizēm raustu valodu. Tāpēc es nesaprotu, kāpēc ir jānorāda, ka es raustu valodu. Vai tev patiktu, ja es norādītu, ka tu čāpstini vai kasi pēcpusi, vai, dzirdot vārdu "zilonis", sāc kasīt deniņus un šķielēt uz izeju?
īstenībā tas parasti notiek, ja es manu, ka oponents nav ar mani uz viena viļņa, un tad es nesaprotu, ko darīt, jo uzbrukums šajā gadījumā nav racionāla rīcība, bet no manis tiek gaidīts kaut kāds turpinājums | | 10:19 pm |
cik esmu domājusi par vīriešu un sieviešu attiecībām interesantos kontekstos, varu pateikt tā: vīrietis un sieviete ir viens otram kā spogulis. tieši vīrietis un sieviete. nevis vīrietis un kaimiņš vai sieviete un kaķis, bet vīrietis un sieviete. nākotne ir radīšana. radīšanai nepieciešama iedvesma. iedvesmai nepieciešama mūza. katram savs krusts nesams. tur jau nav runa par vienu, bet par kopumu un izpausmi pret vienu kā pret kopumu. piemēram, es izgāju cauri tādam procesam, kur vajadzēja piedot visiem mīļākajiem, lai neturpinātu viņus konstanti sodīt. katrs saņem to, ko vēlas. protams, ka es vēlējos nomirt, jo man viss bija piegriezies. cilvēkiem ir tās neredzamās saites, ar kurām viņi savienoti. es gan nebiju domājusi tikt nomērdēta, bet uztaisīt kaut kādu harakiri, tas bija pirms es jūs visus iepazinu un uzzināju, ka jūs mani tik ļoti mīlat, ka varat arī nokillēt. protams, ir arī tā daļa, kas turpina saukt atpakaļ. viņi grib visu vai neko. es nezinu. es gribu, lai ir jauki - lasīt avīzi gazēbo, dzert tēju no porcelāna krūzēm un ķemmēt Bobi (dawg man). vienalga tas nebūs tas pats, kas citiem ar tādām prasībām. vēl es gribu izrakt dinozaura kaulus un lai man būtu legit iemesls nēsāt haki krāsas bikses. es gribu tādu kā bolo tie, kad jārisina biznesa lietas, un skaļi šaudīties un smieties par finanšu tirgus nedienām. vēl man vajag to vāģi. nothing of the average sort. we have to look alike. | | 9:19 pm |
Hmm, es esmu nonākusi realmā, kur savstarpējai cieņai pret cilvēka personību ir visaukstākā vērtība. Laikam to sauc par vecumu. | | 6:49 pm |
Katrā ziņā, tagad viss būs citādi. Ja vajag mēdija palīdzību, es te esmu. Mirušie neplēš ādas, tikai liecina. Tur es arī esmu pārsvarā. | | 6:49 pm |
Vissapīgāk bija tas, ka cilvēki tam, kurā smagi slims ar sirds muskulatūru, vienkārši uzspļauj |
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
|