|
[31. Okt 2010|19:56] |
esmu hroniska dzīvo augu iznīcinātāja, tomēr tāpat uz katru dzimšanas dienu kāds pamanās man uzdāvināt kādu brīnumu, parasti alpu vijolīti (no darbā esošās ir izveidojies ložņātājaugs pa pusi no kolēģa galda, nekad nepateiktu, ka tā ir alpu vijolīte). un katru reizi man dāvinātājam gribas teikt: arī tu, brut? |
|
|
Comments: |
es tieš šodien skatījos uz saviem savītušajiem mīluļiem un domāju, ko gan augu tiesību aizstāvji darītu, uzzinājuši par mani.
alpu vijolītes ir diezgan grūti noturēt dzīvas.
tas smukais ir amarillis, un viņš pēc ziedēšanas novīst un iet miegā!
jā, jā, amarillis! nu vo, bet man viņš ne tikai novīta, aizgāja miegā, bet pazuda un izčākstēja, pēc laiciņa podiņā bija tikai sīpola miza
kad viņam novīst lapas, viņš jānoliek tumšā vietā un jāiekaltē. nez kur tev tas sīpols pazuda :)
nu re, izčākstēja. redzētu tu to manu alpu vijolīti darbā, neticētu acīm, ka tā ir puķe. | |