[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Wednesday, March 28th, 2007
- GPS datu vākšana. Ja tev ir GPS, vari ierakstīt savus maršrutus un ielādēt tos openstreetmap serverī. Ja tu esi kurjers, šoferis vai kas tāds, kas ikdienā dauzās pa pilsētu – vienkārši ideāli..
- Iezīmēto maršrutu pārtaisīšana par ielām un ceļiem. Ieteicami ir darboties savā apkārtnē, kuru labi pazīsti dabā, lai nesanāk brīnumi :)
| Time | Event |
| 6:48p | DIY Softbox Pie Strobist pamanīju vienkāršu pamācību, kā uztaisīt softbox Izrādījās, ka man visi nepieciešamie materiāli – kartona kaste, folija, balts iepirkumu maisiņš un līmlente – mājās ir, un tā es sev tādu uztaisīju. Diezgan vienkārši, lai gan folijas griešana un līmēšana ir tāds rūpīgs darbs, viegli visu sačakarēt. Sākumā uz papīra parēķināju, cik lielus folijas gabaliņus vajadzēs, tad izgriezu un salīmēju:
( ... tālāk ... ) |
| 6:49p | Openstreetmap Vai zini, kas ir openstreetmap? Tas ir projekts, kurā veido brīvi lietojamu pasaules karti. Kartes viedošana notiek tā – cilvēki savās ikdienas gaitās, ceļojumos u.c. ņem līdzi GPS uztvērējus un ieraksta veiktos maršrutus. Tos ielādē openstreetmap serverī. Ar speciālām programmām no GPS atzīmētajiem punktiņiem tiek iezīmētas ielas, ceļi, tilti, pieturas, upes, tilti, parki, dzelzceļa līnijas… Sākot ar lielajām šosejām (pavisām lielajām – motorway, freeway, Autobahn), beidzot ar tādiem sīkumiem kā parka soliņiem. Kāpēc jātaisa pašiem savu karti, kāpēc nepietiek ar, teiksim, Google Maps, Yahoo Maps vai Windows Live Local? Tāpēc, ka kartes ir aizsargātas ar autortiesībām, tās kādam pieder. Tās ir “free as in beer”, bet ne “free as in freedom”. Tās var lietot to “Terms of Service” paredzētajos veidos, bet citādāk nē, vai arī par lielām naudām. Kaut vai, piemēram, ja tu savam lauku pirts ielūgumam pievieno kartes fragmentu ar iezīmētu ceļu, tu iespējams pārkāp kādas autortiesības. Šajā projektā ir brīnumviegli iesaistīties. Ir divas galvenās lietas ko darīt – Iekš Openstreetmap Wiki ir daudz noderīgas informācijas, tai skaitā Getting Involved lapa ar norādēm uz instrukcijām. Satriecošā kārtā kartes zīmēšana Rīgā nav jāsāk no tukšas vietas. Liela daļa Rīgas centra jau ir ar ielām, tur vislielākie nopelni Gintam Polim. Es arī jau esmu pielicis dažu labu ielu. Piemēram, šodien pēc darba braucu uz mājām nevis taisnā ceļā, bet ar visādiem līkumiem. No ievāktajiem datiem atzīmēju Ojāra Vācieša ielu, Mārupes ielu, Kapseļu ielu, Ernestīnes ielu un fragmentus no daudzām citām ielām. Bildīte, kurā var redzēt, kā izskatās JOSM – redaktors, kuru lietoju kartes labošanai. GIMPā ar oranžu iezīmēju savu šodienas maršrutu. Ja šī lieta tevi ieinteresējusi, un, galvenais, ja tev ir GPS uztvērējs, aicinu iesaistīties! |
| 6:51p | Cibas draudzību monitors; cibā statistiku vāc Gemius Man kārojās noskaidrot, kā īsti ir – vai kāds vispār lieto manu cibas draudzību monitoru. Pieliku klāt, lai viņš pieraksta ienākošos rss pieprasījumus, un tad es tagad, pusstundu vēlāk redzu:
Tā jau nav, ka galīgi neviens nelieto, vai ne. Domāju, kā viņu popularizēt un attīstīt. Pirmā ideja ir – ne jau visi lieto RSS lasītājus. Piedāvāt šo pašu pakalpojumu e-pasta formā. Kā arī piedāvāt “weekly digest” ar apkopojumiem – kādi jaunākie cibiņi parādījušies, kuri izdzēsušies, pie kuriem bijušas visvairāk villošanās (daudz draudzību izmaiņu). Otra doma ir piedāvāt bannerveidīgas bildītes, kurās ierenderētas draudzību izmaiņas. Līdzīgi kā http://klab.lv/community/folding_at_home/ Tad es gāju vēlreiz pārliecināties, ka cibā nekādi nevar iemānīt savu JS kodu, un pamanīju interesantu lietu, ka katra cibas lapa satur statistikas vācēja Gemius kodu. Katru reizi, kad tu atver kādu cibas lapu, tev ij nemanot uz gemius.pl serveri aizskrien pieprasījums. Droši vien, ka nekā kaitīga tajā nav, bet interesanti ievērot, tās laikam būs Cibox aktivitātes. |
| 6:53p | Fotoaparāta slēdža ātruma mērīšana Pēdējais ieraksts bijis pirms tik ilga laika, ka to ir pilnīgi vērts atzīmēt! Šajās brīvdienās gurķojoties pa mājām mērījām “rangefinder” fotoaparāta Смена 8М slēdža ātrumu. Pats fotoaparāts ir daudz cietis, kritis, un labots :). Tomēr, šķiet, ka strādājošā stāvoklī, tā ka var nodarboties ar lomogrāfiju. Slēdža ātrumu izvēlas manuāli ar gredzenu pie objektīva pamatnes. Blakus gredzenam atzīmēta saulīte, strīpaina saulīte, mākonītis, strīpains mākonītis, lietusmākonītis un “B” (bulb režīms, kad eksponē tik ilgi, cik ilgi nospiesta podziņa). Citā vietā blakus gredzenam atzīmēti bildītēm atbilstošie slēdža ātrumi – 1/250, 1/125, 1/60, 1/30, 1/15. Mājās gadījās gudrais kalkulators ar pieslēdzamām visādām mērierīcēm, tai skaitā gaismas vārtiem. Gaismas vārti spīdina lāzerīti un spēj precīzi izmērīt brīžus, kad lāzerīša ceļu kaut kas aizšķērso. Gaismas vārtus var izmantot, lai mērītu objektu kustības ātrumus, paātrinājumus, svārstības, reģistrēt notikumus. Precizitāte līdz 0,1ms. Izklausās pēc interesantas spēļmantiņas, vai ne, man acis spīd ;-).
Izdomājām izmērīt fotoaparāta slēdža ātrumus un salīdzināt ar uzrādītajiem. Fotoaparātu ievieto gaismas vārtos un fotografēšanas brīdī lāzerītis uz brīdi tiek cauri fotoaparātam, un tā brīža ilgumu var diezgan precīzi noteikt. Katram slēdža ātrumam uztaisījām ~ 40 mērījumus, izvilkām vidējos un standarta deviāciju starp mērījumiem. Kas tad sanāca:
Ja es būtu fiziķis vai matemātiķis-statistiķis, tad es rezultātu analīzē mācētu ņemt vērā arī mērierīces precizitāti. Bet es nemāku, un tā arī ir gana augsta, salīdzinot ar mērāmajiem laikiem (mērāmie laiki ir 5ms – 40ms, precizitāte 0,1ms). Rezultāti izskatās tā, kā apmēram varētu arī sagaidīt. Eksperimentu sērijās atsevišķie rezultāti sanāca līdzīgi viens otram – deviācija nav necik liela. Tātad mērierīce brīnumus netaisa un arī fotoaparāts, reiz noregulēts, strādā paredzami. Izmērītie slēdža ātrumi tomēr ievērojami atšķīrās no uzrādītajiem. Atšķirības nav katastrofālas (nu, kad 1/100 vietā būtu 1/10), bet ir. Visjocīgākais ir strīpainā mākonīša rezultāts, slēdža ātrumam bija jābūt mazākam par strīpaino saulīti, bet tas ir lielāks. Izskaidrojums droši vien ir, ka slēdža ātrums ar gredzenu neuzstādās precīzi. Varbūt tur ir iekšā smiltis, vai viss izdilis vai kā. Ir gadījies, ka uzgriezts lietusmākonītis, bet slēdzis strādā kā bulb režīmā. Mēs slēdža ātrumu uzstādījām vienreiz un tad 40 reizes nofotografējām. Laikam ticamākiem rezultātiem vajadzēja slēdža ātrumu katru reizi uzstādīt no jauna. Būtu bijis interesanti izmērīt slēdža ātrumus arī manam 350D, bet tas ir par lielu, nelien iekšā gaismas vārtos. Varētu tikt cauri, ja būtu ārējais lāzerītis (tāds kā tie rādāmkociņlāzeri), bet tāds nebija. Tiktāl par fotoaparātiem un fiziku, bet nule kā sākusies aizraujošā malkas zāģēšanas sezona! Un svecīšu likšana baznīcā par manām rokām. |
| 6:54p | Blogu ietekmīguma formula Toms nāca klajā ar bloga ietekmīguma aprēķināšanas formulu Viņa formula ir – “bloga ietekmīgums” = “apmeklētāju skaits” / “bloga muļķības koeficients” Pēc šīs formulas sanāks, ka ietekmīgāks būs tas blogs, kas spēs lielākam lietotāju skaitam iesmērēt pamatīgākas muļķības. Es piedāvāju uzlabojumu šai formulai – ņemt vērā vidējā apmeklētāja stulbumu. Jo apmeklētājs ir stulbāks, jo mazāka jēga no tā, ka viņu esi ietekmējis. Mans piedāvājums: “bloga ietekmīgums” = “svērtais apmeklētāju skaits” / “bloga muļķības koeficients” “svērtais apmeklētāju skaits” veidojas summējot apmeklētāju muļķības koeficientus (tie ir robežās 0 – 1). Piemēram, diviem pamuļķiem apmeklētājiem (0.5 + 0.5) ir tāds pats svars kā vienam gudram (1). ( ... tālāk ... ) |
| 6:56p | foršie blogi Nesen atnāca digg.lv spams ar uzaicinājumu ieteikt 5 ietekmīgākos blogus. Ietekmīgs, ha. Kiberbiznesmeņiem piedur Kaža, problogeriem krizdabs, šķērmu sāņu izklaidi var dabūt iekš nemirst. Bet vai kāds tā diži ietekmē mani? Nu, bet ir daži, kas man patīk, no kuriem, man liekas, staro veselīga aura, un pozitīvisms un tā. Varbūt es maldos un nekas tur nestaro, bet man patīk. Nu tad, sapnis.com ar savām bildēm |
| 6:56p | Turpinājums par Asus wl500gp, par atvērto kodu un DIY Ar to kastīti viss kārtībā, strādā labi. Uzinstalēju DAAP serveri un pa SMB uzkopēju mūziku. DAAP ir tas protokols, ko lieto iTunes, lai dalītos ar mūziku. Rhythmbox arī māk šo protokolu lietot. Forši, ka mūzika neaizņem vietu uz laptopa un tomēr ir ērti pieejama. ( ... tālāk ... ) |
| 6:57p | Asus WL-500G Premium wireless router un lietas Jau kādu laiciņu atpakaļ mxz rakstīja par gudro Asus frēzmašīnu, tfū, maršrutētāju. Tā spēks un pievilcība – iebūvēts cietais disks un spēja pašam lādēt torrentus. Es izlasīju, man patika, un es iegaumēju. Kā nu tas nāk, kā nē, kaut kādā brīdī mūsu kaimiņi palika prātīgi un savu neaizsargāto bezvadu tīklu pataisīja aizsargātu. Padzīvojām pāris mēnešus bez īsta interneta līdz saņēmāmies un dabūjām Lattelekom Mājas DSL ar cerību kaut kad nākotnē tikt arī pie Profesionālā. ( ... tālāk ... ) |
| 6:57p | Kā uztaisīt savu hakergoči Hakergoči ir tās mazās lietotāju bildītes, ko var redzēt visādās planētās. Piemēram, iekš planet.gnome.org. Tajā parasti ir redzama cilvēka sejiņa, ap kuru ir neliela pelēka ēniņa. Un tā bildīte ir apmēram 80×80 pikseļus liela. ( ... tālāk ... ) |
| 6:58p | Sākas mācību gada otrais semestris, visādas pārdomas T-tā. Es mācos LU Datorzinātņu maģistru 1. kursā. Šodien sākas otrā semestra pirmā mācību nedēļa. Laiks atskatīties atpakaļ uz to, kāds bija pirmais semestris, un pareģot uz priekšu, kāds varētu būt gaidāms otrais. Un padomāt par mācībām un motivāciju mācīties. Pirmā semestra pareģojumi piepildījās. Sistēmu modelēšana un sistēmu projektēšana – vāji. Angļu valodu pacietu sakostiem zobiem. Algoritmi, automāti un formālās valodas un Modernās programmēšanas tehnoloģijas bija līmenī. ( ... tālāk ... ) |
| 6:58p | Brauciens uz darbu Šodien mēģināju nofilmēt braucienu no mājām uz darbu. Tehniskais risinājums tāds pats kā iepriekšējā reizē. Pirms šī vispār bija vēl viens mēģinājums tajā laikā, kad bija smukais sniedziņš. Bet toreiz nekas nesanāca – nofilmētais materiāls viss bija gandrīz balts, istabas lietošanai paredzētā webkamera acīmredzot nevarēja tikt galā ar tik spilgtu gaismu. Šorīt laiks bija apmācies. ( ... tālāk ... ) |
| 6:59p | Neo1973 iznāks 11. martā Pirms kāda laiciņa jau pieminēju daudzsološo Neo1973. Tolaik ap to vēl virmoja neskaidrības – kad tas nonāks pārdošanā un vai vispār iznāks – jo izskatījās pārāk labi lai būtu patiesība. Kopš tā laika sekoju līdzi fanu sarakstei – viņi tur diskutē un fantazē, salīdzina Neo1973 ar iPhone, un berzē rokas un priecājas. Pa laikam sarakstē ar īsām piezīmēm atbild arī ražotāju pārstāvis Sean Moss-Pultz. Gluži nesen viņš sarakstīja garāk. Īsumā, viņš pastāstīja par savu cerību un pārliecību, ka Neo1973 kļūs par pirmo īsteno ubiquitous computing iekārtu. Jo, atšķirībā no, piemēram, iPhone, tur viss būs atvērts!
Tālāk vēstulē viņš atgādina un apstiprina telefona tehniskos parametrus, piemin ieplānotās community vietnes – bugzilla, wiki, planētu. Un, pats galvenais, viņš atklāj datumu, sākot no kura telefonu varēs iegādāties. 11. marts, $350. Tālāk viņš kaut ko drusciņ pastāsta par programmām, kas telefonā būs (nu nevis attēlu albums un mūzikas pleijeris, bet gcc, xorg, gtk un tamlīdzīgām). Visbeidzot viņš atklāj, ko nozīmē telefona nosaukums.
Lūk tā. Izskatās varen intriģējoši. Ultimatīvā spēļmantiņa, pat ja ar to nebūs iespējams zvanīt! |
| 6:59p | Dzeram
Sākumā tā bija vienkārši apreibināšanās. Cik tad tur daudz vajadzēja, pāris aliņi vai dažas čarkas brendija ar koliņu. Reibuma radītais vieglums, atbrīvotība, sadzīvisko raižu aizmiršanās, pārspīlētā familiaritāte un vaļsirdība. Uzgriezām basus tā paskaļāk lai kaimiņi arī līksmo, jutāmies vienkārši kā kingi. Nu un tā, ilgu laiku tā bija sirsnīga pieļurbāšanās, kurai sekoja tāpat sirsnīga ālēšanās vecrīgas klubos. Otrā fāze iestājās ar laiku, kad reibuma sajūta jau bija labi iepazīta un senāko eiforiju vairs neradīja. Lai gūtu gandarījumu, darījām visādas krutas lietas. Prikola pēc nesām uz mājām ceļazīmes un taksofonu klausules, braukājām ar mašīnu pa centru ar skaļi uzgrieztu tuc-tuc un klaigājām uz garāmgājējiem. Kāpām elektrības stabos, izpeldējāmies pilsētas kanālā, bez drēbēm vazājāmies pa ielu. Slidotavā, ar skandošām mugursomām mugurā, spēlējām spēli, kurš minūtē paspēs apgāzt vairāk slidotājus. Otrā fāze nemanot pārgāja trešajā, izdarībām kļūstot arvien agresīvākām. Šajā fāzē patlaban arī esam. Klubos, ja esam barā, velkam uz kašķi, uz rokas uzmauc to bleķi un tad baigi normāli dot bietē. Adrenalīnu forši uzkačāt var arī, piemēram, šādi – dzērumā izvelties uz ielas un piekaut pirmo pretimnācēju, lai arī kas tas nebūtu. Vienreiz gan norāvāmies no kaut kādiem urlām. Vienam pusaizmigušam mentam noņēmām steku un pašu samizojām. Foršas sajūtas, un zaudētājs katrs, kurš kaut reizi mūžā neizmēģina tā normāli aplikties. |
| 7:00p | foto eksperimenti Kaut kad jau krietni sen redzēju peeix uztaisītu bildi, kurā viņš pats redzams trijos eksemplāros. Tā patlaban ir viņa poga.lv profila bilde. Kā gadījās, kā ne, man arī sakārojās izmēģināt uztaisīt līdzīgi. Tehnoloģija ir ļoti vienkārša – no fiksētas pozīcijas sabildējam vairākas bildes un pēc tam attēlu apstrādes programmā izgraizām un saliekam kopā. Izliku gaiteņa galā fočiku uz statīva, manuāli saregulēju parametrus lai visas bildes sanāktu vienādas. Fokuss arī tika noregulēts manuāls. Gaiteņa vidū pret griestiem tika notēmēta zibspuldze. Man nav oranžās plēvītes, ko tai uzlikt virsū lai saskanētu ar parasto spuldžu gaismu. Tagad sanāk, ka vai nu zibenis būs balts un kvēlspuldzes dzeltenas, vai kvēlspuldzes baltas un zibenis zils. Bet citādi tur būtu par tumšu. Sabildēju un pēc kādas stundas vai divu graizīšanas GIMP-ā – rezultāts:
( ... tālāk ... ) |
| 7:00p | divriteņbraukšanas video Kaut kad laikam novembrī uzņēmu eksperimentālu filmiņu ar webkameru pieskočotu pie riteņa stūres un klēpjdatoriņu mugursomā (iedvesma nāk no šejienes). Lai saudzētu cieto disku, dati rakstījās atmiņas kartē. Braukšanas sajūtu iemūžināt īsti neizdodas – viss lido garām, stūre dreb no triecieniem un aša elpa – bet filmiņā izskatās, ka es tur mierīgi lēnprātīgi ripinos. |
| 7:01p | gedit Man ir drusku neērti rakstīt par teksta redaktoriem. Iedomājieties – mana smukā mašīna visu laiku stāv tīra un kārtīga pagalmā un es par viņu visiem lielos. Bet apkārt īpaši nebraukāju, bail sasist. Ar to es gribēju pateikt, ka foršāk ir lielīties ar darbiem nevis darbarīkiem. Ai nu bet labi! Oktobrī iznāca jaunais Ubuntu laidiens – Asais tritoniņš, un tam līdzi – jaunas programmu versijas. Manis līdz šim lietotajam teksta redaktoram – Anjuta – Edgy Eft repozitorijā bija drosmīgi ielikta jaunā otrā versija nevis pēdējā “viens-kautkas” versija kā līdz šim. Ar to nekāda strādāšana nesanāk. Varētu jau ņemt no vecajiem repozitorijiem veco versiju, bet tas ir papildus čakars. Ko tur daudz, jālietot to, kas ir. Sekojot vairāku kolēģu paraugam, par savu galveno ieroci cīņā pret tumsību un muļķību un bugu sarakstiem un tudū lapiņām izvēlējos mazo gedit gedit ir GNOME darbvirsmas teksta redaktors un kādreiz viņš bija apmēram tikpat vienkāršs kā notepad. Bet, laikam ejot, gluži nemanot, viņš ir apaudzis ar visu ko un palicis tāds tīri lietojams. Kad saregulē “Preferences” pa savam, tad ir viss nu gluži kā Anjutā. Rīkjoslu jāatslēdz, jo tā tikai aizņem vietu. Uzstādījumos jānorāda, ka rindiņas lauzt nevajag, un ka pie 80-ās pozīcijas jārāda līnija (margin), un ka atbilstošās iekavas vajag iekrāsot, un ka atkāpēm jāizmanto divas atstarpes nevis tab, un ka pareizais fonts ir Monotype 10. Un tad jau ir jau tā gluži labi. Žēl, būtu jau forši, ja kāds redaktors mācētu ar manu javaskriptu darīt tādas gudras lietas kā Eclipse ar javu – automātiski formatēt, visu ko reizē pārsaukt, piedāvāt saprātīgu autocomplete, un rādīt visādus padomiņus un skaidrot kļūdas un tā tālāk. Bet es esmu cūka un Eclipse ir apelsīns. Lai gedits uzvestos gluži kā Anjuta, pietrūkst tā paša vienkāršā Anjutas autocomplete. Neko daudz pēc būtības Anjuta no tā koda nesaprata, bet mācēja darīt tā – ja tekstā jau vairākas reizes parādās “wtflol”, tad, rakstot “wtf”, viņa jau piedāvā savu variantu – “wtflol”. Un plikā geditā tā nav. Bet tad priekšā nāk viens varens gedit jaukums – spraudņu mehānisms. Nekas ģeniāls un revolucionārs jau tas nav. Tomēr, kad atradās jauks strādājošs gedit spraudnis šai autocomplete lietai, es biju varen priecīgs. Darbībā izskatās šādi:
Gedit spraudņi ir rakstīti Pitonā un tas ir vēl viens labums. Es spraudni varēju gluži vienkārši pielabot pēc sava prāta. Viņš “complete” taisīja, spiežot Tab. Es pielaboju vienu rindiņu, un tagad “complete” sanāk arī uz Enter, kā Anjutā. Viņš savus variantus piedāvāja jau pēc pirmā nospiestā taustiņa. Pieliku pitona kodā vēl divas rindiņas, un tagad variantus piedāvā tikai, kad ir ievadīti vismaz 3 simboli. Vēl tikai viņam pietrūkst izlietne. Lūk, kā var noprast, patlaban ar gedit esmu ļoti mierā. Un komentāri ir atslēgti, hahahahā! |
| 7:01p | \"Balta Eldi\" var nomazgāt riteni Tiem, kas brauc ar riteni arī vēl tagad! Un nezina, kur lai to nomazgā! Mājā ar lupatiņu tos dubļu kalnus nost dabūt grūti, dārza šļūtene zaļā zālītē ar nav. Blakus tirgum, Maskavas 14a ir automazgātava Balta Eldi un tur viņi par latiņu mazgā arī riteni. Sākumā nopūš ar kaut kādu mazgājamo līdzekli, pēc tam izpūš no visām pusēm ar augstspiediena ūdens strūklu. Visas šķirbas no dubļiem tīras un ritenis kā no veikala skatloga. Un tas process necik daudz laika neaizņem. Atliek vien ieeļļot ķēdi. Tagad pilnīgi žēl braukt peļķēs. |
| 7:01p | Cibiņ! Draudzību izmaiņu RSS! Es pūlos no sirds, lai viņus tumsoņas vestu pie gara skaidrības, un ko es saņemu pretī? Pliķi sejā! Nodirs citus blogerus un jūties pats varens. Bet, kamēr viņi tur saitējas un pašapmierinās pa labi pa kreisi, es esmu uztaisījis jauku nieciņu tev, populārais cibiņ! Tas nieciņš ir RSS barotne, kas pavēstīs, kad kāds tevi ir piedraugojis vai atdraugojis. Es paredzu, ka šāda barotne varētu izrādīties ļoti noderīga tiem cibiņiem, kuriem ir daudzi draudzīgie. Ja tavā draugu sarakstā ir, teiksim 50 cibiņi, tad var būt grūti saprast, kurš kopš pēdējās skatīšanās nācis klāt, kurš pazudis. Nu un arī, ja ir tikai 10 draugi, ar šito barotni tev vairs nebūs katru dienu jāiet pārbaudīt, vai nav uzradies vienpadsmitais draugs, – šī ziņa “atnāks pie tevis”. Un tā – kā tikt pie savas draudzību izmaiņu barotnes! Tās adrese veidojas šādi – http://cu.serveris.lv/ciba/tavs_lietotaj Dažas piezīmes par darbību. Ja tavam lietotājvārdam barotnē nekas nerādās, tad tas nozīmē, ka par tevi dati vēl nav ievākušies. Dati ievācas patlaban jau kādas 3 dienas un tātad šajās pēdējās 3 dienās neviens tevi nav piedraugojis vai atdraugojis. Ja tu pēkšņi sadomāsi izdzēsties, tad barotnē uzrādīsies, ka visi tavi draugi ir pārtraukuši ar tevi draudzību. Kad atdzēsīsies atpakaļ, visas draudzības atkal atjaunosies. Jaunie notikumi uzrādīsies ar max 1 diennakts novēlošanos. Nezini, kas ir RSS? Nu tā kā no mēness nokritis! (vai nokritusi!) Te iekš kakao.lv var izlasīt. Kāpēc šo informāciju piedāvāt kā RSS barotni, nevis, piemēram, izsūtīt uz e-pastiem? Tur ir vairāki iemesli, ķēpīgāk un tā. Galvenais, ir šis: man pašam ir tā, ka mani ar laiku sāk tracināt puslīdz regulārie e-pasti no forumiem, listēm (“atgādinām, ka tu vēl arvien esi reģistrējies tur un tur un mums te viskautkas notiek!”). Puslīdz regulārām ziņām piemērotāks, manuprāt, ir RSS. Gaidu atsauksmes un ierosinājumus! |
| 7:01p | Fotografēšana un gaisma un zibspuldzes Es un tu, mēs labi zinām – zibspuldzes ir ļaunas. Ar zibspuldzi bildētajās bildēs ir asas ēnas, sejām grumbas un atspīd taukainā āda, fons ir tumšs vai nevienmērīgi izgaismots un gadās sarkanas acis. Un ne tuvu neizskatās kā dzīvē. Lēnā garā ar mēģinājumu un kļūdu metodi izzinot un apgūstot fotogrāfēšanas mākslu un māku tu ātri vien nonāc pie viena zelta likuma – ja vien iespējams, iztiec bez zibspuldzes. Lieto to režīmu, kur zibenītis pārsvītrots. Tā būs lielāka varbūtība pilnīgi nejēdzīgas bildes vietā iegūt kaut cik dabisku un citiem rādāmu bildi. Tā taču ir. Un tad, ar laiku tu piešauj roku un aci, un tā kā tāds eksponometrs spēj novērtēt – vai normālai, neizplūdušai fotogrāfijai pietiks gaismas. Vai vajadzēs stutēt savu fotoaparātu pret galdu, koku, alus pudeli vai kas nu gadās. Vai varbūt nav vispār vērts vilkt fotoaparātu, kam gaismas mazspēja, ārā no somas un bojāt sev garastāvokli. Un tavā kolekcijā arvien vairāk sarodas bildes ar smukām gaismām, asiem priekšmetiem, bet nedaudz izplūdušiem cilvēkiem – viņi nespēj mierīgi nosēdēt. Un tu arvien sāpīgāk apskaud tos laimīgos, kuriem ir fotoaparāti ar lielajiem ISO un gaišajām lēcām. Bet zibspuldze ir izslēgta no tava paņēmienu arsenāla. No savas fotografēšanas bērnības tu zini, ka ar zibspuldzi bildes vienkārši neizdodas un nav vispār vērts mēģināt. ( ... tālāk ... ) |
| << Previous Day |
2007/03/28 [Calendar] |
Next Day >> |