Crème Brûlée

Meklēju Amazonā grāmatas, ko “Perfektajās dienās” lasa Hirajama: Viljamu Folkneru, Aju Kodu, Patrīciju Haismitu… un nākamais, ko man piedāvā iegādāties, ir multifunkcionāla birste tualetes poda tīrīšanai

Šorīt tāds izdzīvotāju noskaņojums, visi priecīgi, sveši cilvēki sarunājas, ņiprā garastāvoklī, ka nav koks uzgāzies uz galvas,ka vilciens, par spīti uzrakstiem tablo, ka atcelts, kavējas, nebūs, šorīt tomēr atnāk laikā. Un vakar bija lielisks Gala Galantes koncerts, arī koks koncertzāles teritorijā nolūza koncerta, ne starpbrīža laikā. Neatnākušā pēckoncerta vilciena problēmu man acumirklī atrisināja naktsmāju piedāvājums, citi uz perona stāvošie kooperējās taksometram. Jauks pasākums!
Koki lūzuši visās malās, vakar ceļā no koncertzāles uz naktsmājām redzēju četrus, apkaimē ap manu māju bildes no kādiem sešiem šķērsām ielām, pašmājas potētajai 'Antonovkai' nolūzis 'Aukša' zars. Varbūt tālajā dārzā arī kas lakonizējies pa šo laiku, jāpajautā kaimiņiem vai jāaizbrauc apskatīt.

No reklāmām internetā:
“Hästens gulta atvērs tev acis”
“Laipni lūgti bio atkritumu pārstrādāšanas nākotnē”

no noklausītas sarunas aptiekā:

"Es tikai tāpat ienācu. Man neko nevajag."

no sarunas ar ChatGPT:

(es nepabeidzu jautājumu, bet šis atbildēja to, ko es gribēju pajautāt)

- Es nejauši piespiedu "enter" taustiņu. Kā tu zināji, ko es gribu pajautāt?

- Es nezināju. 😄
Es vienkārši uzminēju pēc tava iepriekšējā jautājuma no 13. augusta, kur tu lūdzi gandrīz identisku konstrukciju

baltos patisonus nākamreiz neaudzēšu, dzeltenos jā, bet jāpieskata laikus apraut ziedus, lai nepūst
gurķi ir beigušies, bet melotrijas to vietā varen labas
jaunnopirktās paprikas glītas, bet tikai pa vienai vai divām uz stāda
pastinaki neizdīga
puravi tieviņi
selerijas tiek bāztas visos salātos (nevaru saprast, kuras skaitās kātu selerijas, kuras sakņu, jo abām stublāji tagad tādi koksnaini, tikai vienām resnāki, otrām tievāki), noteikti nākamreiz nebūs tik daudz, to vietā salātus
kavbūži vēl nav pagaršoti
divkrāsu tomāti labi, gan dzeltensarkanie, gan melnsarkanie
mēnešzemenes man patīk, tikai ne dzeltenās
Vilibalža kazenēm viena kupli ziedēja, bet apkalta un nenoražoja, viena izauga gara un neziedēja, viena nokalta, bet no saknes izdzina jaunu dzinumu. Ogu nav.
maziņie pipariņi bija tomēr jātur siltumnīcā, jo, ārā iznesti, Latvijas vasaru diez cik labi nepacieš (iznesu uz to karstuma periodu un tur tad viņi stāvēja. ārā. jūtas abižoti)
vīnogām šogad lapsenes vēl nav uzbrukušas, maisiņus nemaucu
dzeltenā plūme ražo, augļi nebirst, gatavi sapūst turpat kokā
ābelēm uzlaidu trihogrammas vienu reizi, vajadzētu vēl, bet tagad lietus nedēļa
sviesta pupas stiepjas gar sienu, kur kādreiz bija vīnstīgas, līdz pašam jumtam
reāli to visu nav iespējams noēst