Slinkums neatstājas. Man vajag tikt no tā vaļā un es to darīšu tūliņ pat un vairs te neko (šobrīd/ šodien) nerakstīšu!!! Arlabunakti!

Es vēlos būt kādā neciešami karstā zemē (piemēram, Jamaica vai Jordānija); sēdēt zem liela koka; pīpēt zāli; ēst riekstus un rozīnes; dzert karstu, zaļu tēju; negaidīt rītdienu; kauties ar knišļiem; spēlēt ģitāru un vargānu; dziedāt kaucošas dziesmas par mīlestību un sauli; sagaidīt sarkanu saulrietu; uzkāpt uz sava ierūsējušā riteņa un aizlaist uz tuvējo krogu apēst kaut ko vietēju; skatīties to cilvēku sarkanajās, iesvīdušajās sejās; pīpēt tabaku... nekad neatgriezties... Ja šitais klepus neatstāsies... br.. bet būs labi! Un smēķēt ir tik slikti, ka es pat to nevaru pastāstīt tā, lai pati saprastu, cik tas ir nožēlojami. Un es negribēju savam kaimiņam nopīpēt tik daudz. Man nav attaisnojuma, ja nu vienīgi.. nē, nav attaisnojuma. Embrijs ir riktīgi labā grupa. Tie džeki taisa tādu mūziku, kāda sen Latvijā nav dzirdēta, ja vispār kādreiz kaut kas līdzīgs ir bijis. Iesaku, nopietni! ...pie tam es ļoti labi saprotu, ka man viss ir labi, pat lieliski.. es runāju ar datoru un dažreiz (nē, bieži) ar sevi, es eju viena pati uz mājām un uz klubu, arī kino un restorāniem. Es pērku sev mūziku un sveces, neskatos TV, bet gan spogulī. Arī pa logu var redzēt labas filmas. Reiz es redzēju filmu par mopēdistu lietū. Ārā lija briesmīgs lietus, tāds melns un riktīgi slapjš. Mopēdists stāvēja un nevarēja saprast, kāpēc mopēds nekustās. Mašīnas traucās mopēdistam garām. Viņš nervozi saspaidīja telefona podziņas, šķiet arī kaut ko runāja. Tas turpinājās minūtes 5-10, varbūt pat 15 vai 16, laikam īsfilma. Tāda ir tā jaunā māksla, neko nevar saprast. Beigas filmai par mopēdistu lietū bija visdīvainākās. Viņš, kādu brīdi pastāvējis ceļa malā, slapjš uzkāpa savam "zirgam" mugurā un aizbrauca prom. Tiešām dīvaina filma, varbūt pat mazliet skumja... dēļ tā lietus. Pērku ģitāru, pa 50 Ls, vairāk nevaru atļauties. Gribu iemācīties to darīt un rakstīt labākas dziesmas par Daksi :)!!! Tad vēl man ir akordeons, nu ne gluži man, bet es domāju, ka veselu gadu man ir akordeons. Un man ļoti patīk akordeons, gandrīz tikpat ļoti, cik viņš man kādreiz nepatika. Dažādu apzināti sankcionētu pasākumu dēļ piektdien neredzēju "9songs". Baigā škrobe, ja godīgi... Varbūt aizbraukšu uz Gotlandi, he he :))

Saule spīd man logā
Peli turu rokā
Zīmuli spiežu zodā
Ka neiekrītu negodā...

Kolēģi uz mani skatās
Jo man viena kāja kratās
Viņi nezin, ka tāpatās
Visi būsim klapatās

Vēders prasa laša zupu
Skatos makā es ar lupu
Redzu tikai pākšu pupu
Raibi raibu, gauži glupu

(c) CS

Pietiek! :DDD

Un atkal zilā vakarā tu sēdi mājās viens. Pamatīgi piegriezies lūrēt tajās zaļajās tapetēs, klausīties, kā kaimiņos sieva lamā vīru un viņu bērni klausās kaut kādu baismīgi ritmisku mūziku. Viņi nav vientuļi. Absurds, bet tu, blakus telpā sēdošais, izbaudi katru vientulības mirkli ar visapzinīgāko sāpju izteiksmi sejā.
Rokās tēja "Nervu sistēmas nomierināšanai", deg dzeltena svece uz galda, fonā skan mana mūzika. Es to saucu par "manu", jo tajā brīdī tā nevienam citam nepieder. Aiz loga nodudina (nodārdina) kārtējais vilciena vagonu sastāvs. Es jau pēc skaņas varu noteikt, ko tas ved - naftu, minerālmēslojumu vai kādus pārdesmit indivīdus (katram sava dzīve).
Kaut kā nemaz nav jautri, kaut arī brīžiem lūpās iezogas ironisks smīniņš par šādā vientulības izbaudīšanas dienā pazaudēto laiku. Bet, lūdzu, piedodiet man, jo ir brīži dzīvē tādi, kad saņemties un, piemēram, izmazgāt grīdu, kad galva pilna ar vientulību, ir sasodīti grūti.
Jā, jā, es domāju, kur tu esi tagad un kā JŪS izskatījies TAD. Tādas maziskas domas, ne? :) Vienlaicīgi iztēlojos to dienu, kad, pamostoties, es domāšu par to, ko vilkt mugurā vai ko ēst brokastīs, nevis par to, ka tu neesi man blakus. Ak, bezsaprāts, atbrīvo mani no tās trulās sajūtas sirds apvidū.
Jāaizņem laiks. Brīžiem tiešām 7 reizes dienā pārmazgāju grīdu un noslauku putekļus, spodrinu traukus un spoguļus, arī sevi, taisu ēst un cītīgi mācos un strādāju. Tas palīdz. Katrā tajā nodarbē vienmēr ir brīdis, kad tu domā tieši par to, ko tu šobrīd dari, laba sajūta. He-he, jūties laikam tagad glaimots...
Tagad sekos kārtējā apņemšanās. Jūs jau to visi zināt. "NEVIENU!!!" :D

Vai tas ir tikai ūdens atsulgs?
Šķiet redzēju mēnesi
Nolaižamies tajā malā.
Parasti tur rietēja saule.
Nekad vairs tur nebūs nakts...

Es šodien domāju lēnāk.
Daudz lēnāk, kā to ļauj mana sirds.
Apzināti nolieku sevi vientulībā.
Tur nav vietas ātrām sirdīm
Nav vietas man

Daudz laimīgu nejaušību paiet garām.
Kādēļ tu nevarēji tā?
Mana laimīgā nejaušība
Kļuva par nelaimīgu loģiku.
No tās vairs neizbēgt.

Pielūko, lai neizbalē mirklis!
Uzbur tam sapni par īstenību!
Nepieļauj tagad sāpes,
Jo tās pieder izsapņotai mīlestībai.

Akustiski maigā pasaulē
Piedzima laimes putns.
Tas izdziedāja manu dzīvi
Un pie pēdējās nots izdzisa...

Es tūliņ iešu pie tevis.
Tu būsi pārsteigts
Un ar vienu kustību
Iznīcināsi manu laimi.

Es neskūpstīšu tavas lūpas,
Jo to ir darījusi viņa.
Es tevi nemeklēšu.
Es tevi tikai klusi mīlēšu
... un ienīdīšu.

(c)CS

Es to visu nogrūdīšu melnā maisā un noslēpšu tajā skapī, kurš nemaz nav mans. Varbūt tad es spēšu aizmirst? Nē! Nejau aizmirst, bet vienkārši nedomāt. Kaut kā muļķīgi sanāk, time after time tu kā duma rīkojies identiski. Vienmēr tas viss izgraužas cauri melnajam maisam un rēgojas pa skapja, kurš nemaz nav mans, pavērto druvju spraugu. Es zinu, ka pati nekad nekad neaiztaisu tās durvis kārtīgi ciet, jo zinu, ka vajdzēs kaut ko tur pameklēt, kaut ko, kas šķiet nepieciešams nākotnei.

Kā lai noslēpjās? Varbūt pašai ielīst melnā maisā? Kurš mani iecels skapī? Un vai tur būs tas, ko man šobrīd vajag?

Negribot, tu pasauci mani
Gribēji teikt, ka gaidīsi
- Es tevi... laidīšu iekšā
Pieklauvē, kad atnāksi

Negribot, es ielauzos tevī
Aizmirsu pateikt, ka neklauvēšu
- Piedod, saule,
Neskaties, es raudāšu

Negribot, tu iekriti sevī
Vēlējies redzēt, ka smaidīšu
- Es tevi... sarūgtināju,
Bet tu nepieklauvēji

Es esmu ielauzusies tevī
Un netieku laukā
Un nav man vairāk nekā
Jo negribot, tu iekriti sevī

(c)CS

Nokrita uz spilvena
Viena skaista, mirdzoša pērle

Atradu to uz tavas sejas kūstošu,
Gaistošu karstumā

Manas vēsās rokas aizbaidīja
Vienu skaistu, mirdzošu pērli

Manā logā mēness
Tavās acīs pērles

Tev vēl nav jāceļas
Zvaigznes rietēs no rīta

Šobrīd manā logā mēness
Sirdī zogas nokritusī pērle

Tev nav vienalga par mēnesi
Tu nepieļautu sauli, ja varētu

Es esmu tikai tā starp citu..
Neskatoties ne uz ko!

(c)CS

Dariishu shon trakas lietas. Nez, ja nu kaadam tas nepatiks? Visticamaakais, ka tas nepatiks tikai man... aj, nevermind (Nirvana) :D

Esmu te jauniņā.. Šovakar gribās iet patusēties. Laikam tā arī darīšu.