Vakar vakarā vēlu braucu ar trolejbusu. Puisis sēdēja man blakām un mazliet smakoja peec ādas un sasvīdušām padusēm. Nepatīkami? Nujā, bet viņš lasīja grāmatu. Nez kāpēc man šķita, ka esmu to jau kaut kur redzējusi. Nē, nekas interesants, ja nu vienīgi tas, ka es mēģināju savu degunu piestumt tuvāk grāmatas burtiem, jo tur viss bija krieviski. Varbūt Kastaņeda? Varbūt 9. grāmata? Un tā sieviete, kas pretim sēdēja bija ļoti nogurusi. Laikam darbs vēlu beidzās. Man viņa šķita ļoti kārna. Tad es nodomāju, nez kā es izskatītos, ja būtu tik kārna? Bet es gandrīz apraudājos... man fonā skanēja "Miera mūzika". Kam es to visu rakstu, ko???