Vai tas ir tikai ūdens atsulgs?
Šķiet redzēju mēnesi
Nolaižamies tajā malā.
Parasti tur rietēja saule.
Nekad vairs tur nebūs nakts...

Es šodien domāju lēnāk.
Daudz lēnāk, kā to ļauj mana sirds.
Apzināti nolieku sevi vientulībā.
Tur nav vietas ātrām sirdīm
Nav vietas man

Daudz laimīgu nejaušību paiet garām.
Kādēļ tu nevarēji tā?
Mana laimīgā nejaušība
Kļuva par nelaimīgu loģiku.
No tās vairs neizbēgt.

Pielūko, lai neizbalē mirklis!
Uzbur tam sapni par īstenību!
Nepieļauj tagad sāpes,
Jo tās pieder izsapņotai mīlestībai.

Akustiski maigā pasaulē
Piedzima laimes putns.
Tas izdziedāja manu dzīvi
Un pie pēdējās nots izdzisa...

Es tūliņ iešu pie tevis.
Tu būsi pārsteigts
Un ar vienu kustību
Iznīcināsi manu laimi.

Es neskūpstīšu tavas lūpas,
Jo to ir darījusi viņa.
Es tevi nemeklēšu.
Es tevi tikai klusi mīlēšu
... un ienīdīšu.

(c)CS