Comments: |
G. šodien arī ir bzdings, vēl man pauze nav bijusi..
Grūši.. Man Otis vismaz šovakar bija ballītē un es, viņu izņemot, tiku pie kliņģera un mazlietiņ small talk ar citām mammām un tētiem.
jēe :)! Es te viņdien skatījos Māmiņu Klubu, kur bija par laimīgajām mammām, kas var tikties ratu pastaigās. Atkal appinkšķejos, cik viena sajutos. Esmu te mēģinājusi vietējās mājās esošās mammas sarunāt uz pastaigām, bet apriebās jau uzbāsties :( . Senāk domāju, ka laukuminos nu tik būs runāšana ar ārzemniecēm, bet reti, ļoooti reti, kad vispār gribas kādu uzrunāt, jo reti, kad jūti, ka būs kontakts. Esmu vienreiz ar vienu krievu vecmāmiņu forši izrunājusies, bet arī viņa te nedzīvo..
Lai gan es neesmu mega komunikabla, tomēr šad un tad sanāk nepazīstamos uzrunāt, ko piebilst un tā + ja ir bērns ratos, kaimiņi pat apstājas un paši kādu vārdu grib pārmīt. Interesanti vispār, latvieši jau ir tādi intraverti,vēsi salīdzinot ar pārējiem uz dienvidiem..
ā nu tādā ziņā jā, te lien iekšā ratos (kad vēl bebis bija) un bučo nost uz līdzenas vietas :D! Ar vecajām kundzītēm man jau franciski bēbju tēma gandrīz atstrādāta :D. Vairāk es par tādām - regulārajām pastaigu draudzenēm, ka tādu pietrūkst..
:)) Man nemaz nav tādu regulāro draudzeņu (cik amizanti izklausās), man ir pāris draudzenes, kuras satieku ne tik bieži kā gribētos, lai gan vienu satikt sanāk vieglāk, viņa blakus pilsētā dzīvo un viņa tagad arī lielajās brīvdienās.
Man ir 1,5 gadniece un regulāri apraujos pusvārdā, lai skrietu pakaļ pāri pusparkam (jo skrien viņa ātri). Tā, ka tās laiskās pastaigas un garās sarunas laikam ir tikai tām mammām, kam bērni ratos guļ, man izdodas labākajā gadījumā pārmīt pāris vārdus ar biežāk satiktajām auklītēm.
Man ir gandriz 2gadnieks,un jā,kad kāda draudzene atbrauc,tad tadas tas sarunas sanak gan,jā. Te gan forši,ka laukumiņiem apkārt sētiņas,bet ja daudz cilvēku,tad gadās ka nāk/iet tādi,kam nav bijis skaidrs,kapēc vārtiņi aiz sevis jāaizver.
Varbūt pāriet uz citu režīmu? (Cik reižes šobrīd guļ?)
Jau pirms pāris nedēļām, šķiet (neesmu pierakstījusi un maijs mums skrienošs), pārgājām uz vienu reizi.
Nu varbūt vēl aizvien viņai grūti ar to vienu reizi, pārgurst un niķojas? M diezgan ilgi bija grūti, kaut tā viena reize bija viņas iniciatīva, es labprāt līdz pusotram būtu divreiz midzinājusi.
Es jau arī, bet nereāli. Pārgurusi viņa nav, šķiet, nogurusi -jā. Vispār, es nezinu kas tiem maniem bērniem ar to miegu, redz, vacatio bērns aizmidzis kur pagadās, uz grīdas, rāpojot, spēlējoties.. bet nu bērni jau dažādi.
Kā man teica darba kolēģe - Ir bērni, kas draudzējas ar miegu un ir bērni, kas cīnās ar miegu, kāds nu kuram tiek, tāds tiek. | |