4/11/13 02:54 am - Glass mushrooms:
Viņa paskatījās, drēbes uzvilkusi.
Viņš mierinot pasmaidīja.
Viņš jau varēja smieties, bet tikai atvairīja domas. Auksti sviedri izspiedās uz pieres un pilēja uz pleciem.
Drīz, pavisam drīz, kāda brīnišķīga doma, mēs varēsim peldēt aukstajos sviedros. Tā jau mēs ātri vien aiziesim
bojā.
Krēslu, galdu, grīdsegu
- Krēslu, galdu, grīdsegu
- Krēslu, galdu, grīdsegu
- Krēslu, galdu, grīdsegu
- Krēslu, galdu, grīdsegu
- Krēslu, galdu, grīdsegu
- Krēslu, galdu, grīdsegu.
4/11/13 02:38 am - Melting Raphael:
Aprīlī, kādā agrā rītā, kad viņi gulēja gultā, nākamajā rītā,
nākamajā nedēļā, viņa savā gultā samanīja kādu kustību.
Bija pienācis
tas laiks runāt. Bet nākamajā rītā runāt, aprunāties,
jo tajā nākamās
nedēļas aprīļa rītā viņai bij slinkums runāt un
izdomāt par ko vajadzētu
aprunāties.
Kāds tomēr pārāk ilgi bija sēdējis uz sirds, kāda viegla kustība
viņas gultā un nosēdēta visa kreisā puse. Kas ar mani notiek? - viņa saņēmās, jautāja.
Viņa klīniskie pētījumi, viņa atklājumi, viņa paša pacienti. Viņš taču
ir ķirurgs, viņš taču operē un graizās. Vakaros parasti.
Tas bija nākamajā dienā. Tik tālu viņa bija tikusi. Līdz dienai. Dienas sākumam,
piemēram. Piecus gadus tikusi. Pati ar savu krēslu, gultu un grīdsegu. Un pārmērīgo smēķēšanu.
Krietni sālīta, krietni piedzērusies. Satvēra palagus ciešāk ap sevi. Viņas vīrs bija ķirurgs, viņam
patika operēt. Ne pārāk ātri - visus aicināja uz kāzām.
Tagad viņam likās maigāka, bet varbūt būtu runājusi vismaz par aprīli
dieva dēļ, kaut ko prātīgu būtu teikusi. Satvēra ciešāk palagus, tumsā kaut kas pavīdēja,
kāda maiga kustība viņas gultā. Vēl nepagāja pieci gadi, vēl nepienāca nākošā diena un
aprīlis nekad nebeigsies, iespējams nebeigsies tikai sniegs, bet arī maijs pienāks un piecu
gadu domas iesvārstīsies un tik tikko manāmi sakustēsies kaut kur perifērajā, kaut kur
pašā kaktiņā. Sakustēsties, sataustīs un domās - vai bija?
(nabaga Rafaels pievēmis pļavu. Miljons margrietiņas tur tagad paēd zupu)
4/11/13 02:09 am - ņem mani nost:Rafaels ir dzīvs!:
Rafaels nemitīgi mazgā drēbes
nepārtraukti kaut kas tiek pakārts.
poras aizdirstas,
Rafaela sejas baltums neizgulējies
izslēdzu gaismu piesmēķētajā koplietošanas virtuvē
un tajā tumsā uz īsu mirkli
esmu.
Krīt.
Tev patīk fantazēt par dzeltenajām plūmītēm melnzemes dārzā?
Dārzā, kur samta truši un vistas iestaigājuši takas.
Svešiniek, takas ir iestaigātas
staigājot.
Svešas takas, kur izbiruši mani piederumi.
Staigā pa sapuvušajām plūmītēm,
dzer plūmīšu, cidoniju skābo
kompotu.
Sajauc sevi ar ūdeni.
Ņem nost to manu ādu, ņem mani nost.
Vingro pusnakts viesi. Zinu, ka manā istabā kāds ir. Sunīša rēgs tur blakus krēslā,
kādas dažas bēbīšu dvēselītes zem gultas. Visi dzer pienu un vingro. Kāds izdzēris
sojas pienu pa to laiku, kamēr neviens nebija manās mājās un durvis bija aizslēgtas
ciet.
Man nebija bail no spokiem.
(nē, manas daļas nepienākas, nē, tik labi tur)ellē.
Ja nu tās nebija dažas sekundes tajā mierpilnajā tumsā?
Varbūt tie bija gadi, bet varbūt tie būs gadi...?
Garie un gausie gadiņi.
paņem mani nost kā sliktu.
Paņem nost kā kaut ko sliktu paņem labie un aizlaiž,
jo man ir un nav.
tas nav viņš, bet es zināju, es zināju, ka viņu sauks Rafaels! Iepriekšējā dzīvē viņa vārds tas bija!
Viņam notika reinkarnācija, tā bija noplūde! Viņš bija Rafaels un viņš plūda saraustījies gabalos, šaustījis
pat sevi, dūris sevī mazos Šveices nazīšus. Nezinādams, kas ir Šveice. Gribējis strādāt par kaut ko, grauzis
mazus akmentiņus, smaržojis pārgieztus avokado,
Viņu sauca Rafaels, tad kad viņš sevi plēsa kā nezvērs. Nezvēra ādas un putojošie jaunības ūdeņi. Kā ienira
viņš, šis skaistais,ūdeņos, nevarēja atvērt acis un peldēt nevarēja. Baidījās tikt aptašķīts, baidījās saņemt un
atdot sevi psihoterapeitam. Nezināja toreiz, kas ir Šveice un kas ir psihoterapeits. Vēlu gulēt gāja, reiba no
pusnakts virtuves smaržas. Virtuves pusnaktī kļūst dzīvas, vispār, atdzīvojas.
Rafaels ir manī. Viņš pats man to teica - es esmu tevī un man patīk izslēgt smirdīgajā virtuvē gaismu.
Tumsā patīk stāvēt ar vienu pirkstu lipīgam gaismas slēdzim piespiestu un otras rokas(spīdīgās, saredzamās rokas)
plaukstā just kā rievotā virsma piekļaujas lipīgam durvju rokturim(tam, kuram koks pārvērties par melnu un lipīgu kārtu).
Tumsā stāvēt un aizvērt acis, ostīt virtuvi un smaidīt kā tā smird. Smirdīgās virtuves mežģīņu meitene. GarkājRafaels un
tagad atvērtas acis. Vai tu zini, kas ir datori? Vai tu zini, kas ir dzīve?
Tu zini kā smaržo sperma, tu zini kā smaržo melna, taukaina virtuve. Rafaēliņ, tu esi mans dēliņš un es esmu tu, un mēs
esam viens un tas pats maigums. Mēs kopā dzīvojam porcelāna trauciņos, mums kopā abiem lillā ziedi un stikla gredzentiņš,
redzi.
ALL DAY LONG HELP:
