|
|
|
Jūlijs 31., 2006
17:02
hehe.. tas bildēs ar brīvībā palaistiem suņiem tik raksturīgi.. laikam... fotogrāfija ir horizontāla, suns ir fotogrāfijas vidū vertikāli vidū, no augšas līdz apakšai..
tas tāpēc ka mazie muļķēni skrien uzreiz pie manis, nevis kā džonis - nekust, kamēr nav dzirdējis kluso klikšķi - lūk, īsts modelis..
un vēl es skatos, ka pagāšgad mums zāle ļoti zaļa bijusi, tik zaļa, ka manam fotoaparātam nabagajam ir grūti bijis nokontrolēt to kontrastu starp skaisto tumšzaļo zāli un baltu papīrlapu..
bet tagad.. tagad viņa ir brūnganzaļa. ..
|
Jūlijs 28., 2006
19:12
ja es tam kokam pirms tam patiku, tad tagad viņam pret mani varētu būt savādākas jūtas.
es gan neuzskatu, ka ir kāds iemesls mest lūpu tikai tāpēc, ka viņš noskrāpējis mani sarkanu. un visādos toņos.
jā, ķiršus lasījām. daudz ķiršu. skaisti ķirši. neaizsniedzami ķirši.
bet visus nolasījām.
izdarām tikai vienu secinājumu: viss neiespējamais ir iespējams.
|
Jūlijs 26., 2006
13:20
vislaik aizmirstu, ka esmu mājās viena.
[tajā brīdī, kad atceros, es sāku dziedāt skaļāk]
upd. īss gan tas prieka mirklis..
|
Jūlijs 22., 2006
22:09 - darbi, darbi..
pavisam jauki.
tikko kā man uznāk lielā iedvesma un liekas, tūlīt viss radiators būs galā.. un ja nebūs, tad jāredz, kas paliek un cik lielai daļai vēl vajag krāsu,.. tikko šim mirklim ir labpaticies pienākt, man saplīst mans vienīgais man derošais piegulošais cimds un man ir pieriebušās baltās rokas, tāpēc es piespiedu kārtā šodien beidzu.. bet ko gan es sūrojos.. pusnaktī bruksim citai baltajai krāsai virsū - grīdai..
un bija vēl man kāda doma, bet dievs viņu zin, kur tā palika.. varbūt, ka arī nevajag.. kuram gan to vajag, jā.
|
Jūlijs 19., 2006
20:30
sajūta ir sūdīga.. varbūt no tā tizlā benzīna.. vēl jautrāk, jo es tak ielēju biku tajā burciņā, neuzliku vāku un kaut kur aizmirsu.. jā, sapratāt pareizi, smird visa māja, un ota joprojām nemazgāta.. un sāp galva.. un sāku skatīties melnās pērles lāstu, un laikam jādzer kafija un jāeit krāsot [radiatori]... ar jaunu otu.
upd. iedomas, viss iedomas! ne vella es nebiju tur ko vēlreiz lējusi un tātad neaizvērtu nekur arī nebiju atstājusi.. ak mana iztēle, cik spožas tavas spējas! tikai baigi nevietā.
|
Jūlijs 12., 2006
18:02
* mājās ir jauki, bet kopā ar viņiem vēl jaukāk.. nupat sametās sevis žēl, ka jau tik laika pagājis, kopš redzēti.
* tāpat sametās sevis žēl, jo tā griestlīste ir nost nedabūjama.
* tas joprojām varētu būt viņš
* hitchhiker's guide to the galaxy joprojām ir maģiska
* man joprojām gribās šokolādi kā ēst. [kas par daiļu izteicienu :) tas "kā" laikam izlaižams..]
* pa kuru laiku izjuka White Stripes? ..es zinu par Raconteurs, bet nezināju par izjukšanu. ceru, ka pārpratu. ak. laikam jānomēģina tie Raconteurs vien būs.
* un aizvien ik pa brīdim iedomājos par to, kur viss ar tiem kariem nogāja greizi. kurā mirklī viņi sāka nogalināt nevainīgos un iznīcināt neiejaukto.
* let's listen what dolphins have to say: "you might not share our intellect which might explain the disrespect for all the natural wonders that grow around you"
i agree. step up.
|
Jūlijs 11., 2006
12:50
tā jau ir, tikko kāds pasaka, ka kaut ko nevar izdarīt, visupirmām kārtām ir jāapjauš, ka šis uzdevums tieši nupat jau ir iekļāvies tavos sarakstos.
visi jūs mazie ņergas.
mana istaba būs tieši tāda, par kādu es sapņoju.
[protams, es vairs nerunāju par zili balto. tagadiņ būs oranžlilli traģiska ar tām melnajām līstēm.]
|
Jūlijs 5., 2006
Jūlijs 4., 2006
17:35 - lament
ah. es labprātāk būtu kaut kur ārā un lasītu grāmatu.
augšā es varu ņemties tikai uz brīdi - apnīk, pat īsti to neapzinoties. nekas mani tur nenotur.
bet šiten vismaz var parunāties.
heaven help man ar to istabu...
|
Jūnijs 28., 2006
Jūnijs 26., 2006
17:53
mīļie cilvēki! kad es pēdējoreiz dejoju!
tagad, tikko istabā, ieslēdzu savu CD kasti un aiz laimes salēcos, kad viņš man, kad vēlējos viņam dot NBC OST, pretī iedod roku ar zaļu ābolu - get behind me satan..
un visu Jack's Lament en vienkārši nodejoju.... pagāšgad tas bija Ozas burvja stils, aj kā patika.. bet tagad kā balerīna.. bet balerīnai laiks doties atpakaļ un manu brīvdienu paradīzi - manu jaukjauko istabu..
kurai, starp citu, būs jāpiedzīvo izmaiņas - man beidzot ir jādabū tie plaukti, jo kur gan es visu tagad likšu..!
|
Jūnijs 25., 2006
19:23
beidzot esmu mājās. es dzirdēju, ka, šķiet, man rudenim jāsāk meklēt jauna vieta, kur dzīvot.
nu ziniet, skan tieši tā, kā es vēlējos - katru pusgadu citur un beigu beigās es varbūt iemācīšos to Rīgu! un es nezinu, kur mana laime mani vedīs, bet es kartē varētu parādīt, kur skaisti dzīvot un kur es gribētu dzīvot.
( un par manu istabu )
|
Jūnijs 13., 2006
01:10
es vēlos, kaut man būtu laiks - daudz laika.
tā, lai visu dienu varētu pa māju meklēt mammas vecos foto negatīvus, un starp tiem visiem - kādu konkrētu bildi.
un arā spīd saule, tā iespīd mammas istabā, kur es uz grīdas esmu uzkrāvusi kaudzes ar sazin ko, vienā brīdī es manu, ka derētu ko ieēst, bet negribas pārtraukt.. kad pieceļos, labāk ir atkrist gultā, jo, pēc tādas strādāšanas, staigāšana nav uzreiz iespējama.
un tā līdz vakaram.
kā es gribu brīvdienas D:
|
Septembris 16., 2005
01:49 - Taa debesu bljoda
Vai tieshaam peec tumshaam/zvaigzhnjotaam naktiim buus jaabrauc uz maajaam?
Deficiits.
|
Septembris 10., 2005
Augusts 22., 2005
22:59 - take it easy [love nothing]
man šovakar, beidzot mājās, nav stāsta.... lai gan stāstīt ir tik daudz ko.. sākot ar to, ka Ciba mani ir pieradinājusi.. un, kad netieku pie cibas, nu man pavisam noteikti ir mana Domā Zaļāk! klade... taisni vai brīnums.. nekad īpaši nebiju sajūsmā par dienasgrāmatām.... bet... hehe, atšķirībā no Cibas, tur es rakstu kaut ko līdzīgu apziņas plūsmai... un patiesi patiesi, divas dienas vecs ieraksts ir jau diezgan grūti apjaušams.. ak....
esmu mājās, varbūt rītdien. bet varbūt ne. jo nav jau vajadzīgs.
Garastāvoklis:: gloomy
|
Augusts 2., 2005
20:42 - bruit monkey, you've got a whole world in front of you
šodiena bija jauka pret mani..... gandrīz fatāls nogurums kājās arī var būt jauks, ne tikai var būt, bet šoreiz arī ir!
( dogs they make up the dark.... )
|
Jūlijs 31., 2005
09:28
agrs rīts, es nupat piecēlos, nokomentēju četras jaukās ms Luz bildes, domāju par to, ka kaut vai jāceļas un jāiet, jo gaidāms maziņš pārbrauciens... laiks neizskatās īpaši burvīgs, tā kā varbūt nebūs maziņa pārbrauciena [kā mani sajūsmina ģenitīvs! ha!], bet esmu pārliecināta ka būs, jo tika aicināts doties satikšanās punkta virzienā, lai izlemtu, vai būs vai ne.... tur pat variantu nav.. ja reiz izvilkāmies ārā no mājām.... mmmmmmmmm...................
look fast forward thru the camera eyes..........
|
Jūlijs 30., 2005
Jūlijs 24., 2005
22:45
mjaaaaaav! diena ir beigusies... vēl nedaudz dienas ceturtdaļas un es būšu jau dienu vecāka, kā tas apaļais skaitlis.. mm.....
lieta, kas man acīmredzot nepatīk, ir tas, ka citi zog manu laiku man.. tik vienkārši........... es labprāt dalos, bet.. bet ne vienmēr. gribējās šeit palasīties, gribējās forumā parunāties, gribējās tik daudz ko, bet.................................... es jau laikam saprotu, nevar tā, ciemiņi mājās, bet... bet..!!!
mmmm.. un tagad ir vēls, mājās ir brālis, pa TV iet filma, ko nu beidzot es gribētu redzēt, betman jāizšķiro bildes, kamēr viņas skatās šodien safilmēto,.. tā nu laikam bija pirmā reize, kad es redzēju sevi darbībā.. un secināju, ka izskatās "interesanti", pamanījos runāt normāli, balss vismaz pēc cilvēka...... es atkal sev iepatīkos. cik patīkami [iepazīties!].
|
Jūlijs 5., 2005
12:46 - teach me the law of love
nupat sagaidīju gaidīto - cik bezgala fantastiski. no sākuma gaidīju, bet, kad pirmo reizi par dzīvokli ieminējos un nosaucu pat skaitļus, tas bija telefonā un pārāk šausmīga viņa neizklausījās. likās, ka viss neticami ok.
bet tas bija vakar vakarā. nu es visu dabūju. visu visu.
un atkal zinu, kāpēc gribu prom.
un white stripes plakāts istabā ir tāds: šorīt iegāju istabā, nebijusi tur veselu dienu. apzināti griezu muguru plakātam, bet tūdaļ pat "Nu labi, labi!" - pagriezos uz Džeku Vaitu...... BIG BROTHER IS WATCHING YOU - tāda ir sajūta. bet plakāts fantastisks..............................
|
Jūnijs 10., 2005
19:43 - pārdomas... par mani
vakardien, staigājot apkārt un mēģinot fotogrāfēt visu pēc kārtas...
sapratu, ka ir vairākas lietas, kuras man patīk fotografēt....
piemēram, beigtas puķes. sakaltušas, pareizāk. vienkārši..... patīk un
viss! dzīvas ir skaistas, bet tādām arī kaut kāda burvība... un nav tur
īpašu nekrofilo tieksmju.. jo beigtus dzīvnieciņus... - NĒ, kategoriski..
nu gandrīz kategoriski! :D
un ūdeni man patīk.. jebkur un jebkā..... bet man vispār patīk ūdens........
un ēnas un atspulgus.. un tur, kur ir daudz gaismas....
tāpat man pēdējā laikā kardina kājiņas un kurpītes.... somu
val. eksāmena dienā meitenei bija kājās sarkanas, uz papēdīšiem.. kaut
kur viņa sēdēja [fons bija gaišs], blakus, netālu sarkana somiņa..
apkritu. un man nebija līdzi fotoaparāta.
un vēl kaut kas. atradu pirmo pieclapu ceriņu ziedu..... noplūcu visu
zariņu, paņēmu mājās, safotogrāfēju, aizmirsu un ļāvu
sakalst.................nu kas tā dara?!?!
dārgajam Zigmundam būtu daudz, ko par šo teikt....!
bet.. kad šodien uzskrēju absolūti netīšām virsū savam šīsvasaras
otrajam pieclapu ceriņziedam, bez domāšanas izdarīju to, kas
pienākas.....! :) ...tomēr esmu glābjama :)
Mūzika: damien rice - still havent found what i'm looking for
|
Jūnijs 3., 2005
22:14 - operācija glābt ezi
ezis, paliels, ar asām adatām mēģināja izlīst pa mūsu šķūnveidīgās ēkas durvjapakšu, bet, nabags!, pārrēķinājās un nekur nevarēja izlīst. iesprūda. suņa klātbūtnes apdraudēts. tā nu mēs viņu izdabūjām un .... ilgi ilgi es viņu glaudīju :) odi ēda abus nost - jā, arī pa viņu viens rāpās. bet bez nekādiem odīgiem panākumiem, tas skaidrs. man viņš bija jānes prom. tikai tik, cik pār laipiņu. mamma teica, ka jau rītdien vai pat tagad varam gaidīt atpakaļ. gribas redzēt, vai ir izkustējies no vietas, kur viņu noliku. jo mēs sadraudzējāmies.
un es redzēju viņa melnās actiņas mirkšķināmies. un jutu elpu no deguntiņa. un to, cik silts viņš ir. ass arī, protams, tur šaubu nav un nevar būt. un melnais deguntiņs.... ajj.
:)
Mūzika: the white stripes - my doorbell
|
Maijs 28., 2005
11:00 - trio vijolei
gribu šopēnu un viņa klavieres iznest ārā siltumā
gribu dzirdēt lady with the spinning head
gribu mācēt kontrolēt sevi un savus sapņus
gribu zināt
un vēroju savu kaķi
gan no malas, gan tieši sejā
tik labi saprotu, ka pat bail sametas: bet es vienmēr zināju, ka esmu kaķis
un tagad tik ļoti žēl.
ne jau, ka esmu kaķis un saprotu savējo,
bet ka izturos pret viņu tāpat kā citi pret mani
|
Maijs 18., 2005
21:47
pie virtuves loga ievēroju, kā kaut kas mazs rāpo pāri ceļam..... un pie tā kaut kā mazā es devos, jo tas bija ezis! :D un, kaut arī bija paslēpies, kad es tuvojos, sacēla adatas - gluži kā kaķis...
bet es atļāvos paglaudīt.
Mūzika: U2 - i will follow
|
|
|