šķiet, ka tā bija. bet kā tur bija ar to šķitumu? :P
draudzīgs ļaunums izklausās ļoti jauki, taču šādi pat gribot nespēju to atšķirt no nedraudzīga.. un uzticoties, ka viss tas ir draudzīgs, riskēju nokļūt pretējā situācijā. briesmīgi ar šādu nepieciešamību apzināties dzīvot, ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nez, varbūt man vajadzētu pārstāt ticēt, ka kaut kam ir jābūt kaut kā un līdz ar to būt ļaunam. Tomēr ir dzirdēts, ka daudzus gadus pēc skolas beigšanas absolventi dodas pie saviem ļaunajiem pamatskolas skolotājiem ar puķēm un tortēm un saka lielos paldies par zvetēšanu ar lineālu. Bet vai es gribu būt tāds skolotājs? Zini, biku baisi par to, ka atbilde nav viennozīmīgi skaidra...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tad drīkstu pieņemt, ka allaž esi draudzīgi ļauns? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, dažreiz esmu arī draudzīgi draudzīgs :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu galvenais, ka draudzīgs :) tiešam tiešām? tā pavisam tiešām?

rīlī rīlī?!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

esmu visai polārisks.
respektīvi - vai nu bargais mācītājs (phe! :-/) vai arī tīrā mīlestība. Nu jā, jāatzīst - bieži, dziļākos apjukuma periodos, ir vienkārši vienaldzība, dziļa, smaga neitralitāte.

Bet, atbildot uz jautājumu, - jā, mēdzu būt draudzīgs. Rīlī rīlī :p

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"mēdzu" neder, lai spētu noskaņoties un uztvert kaut cik pozitīvi.
un man laikam ir patrāpījies bargais mācītājs. preacher. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

stuck between the worlds

(Reply to this) (Parent)